ŽURNĀLS Redaktora sleja

8. Novembris 2016 /Nr.45 (948)

Aicinājums uz randiņu
2 komentāri

Kāda meitene dodas uz pirmo randiņu ar jaunekli. Neliels stresiņš. Par ko runāsim? Kāds viņš būs? Savukārt jauneklim, kurš dodas uz to pašu tikšanos, satraukums ir krietni mazāks. Tādēļ, ka formālie fakti par jauno paziņu viņam jau ir zināmi: kur meitene strādā, cik pelna, cik ir aizņēmusies, kā tērē savu naudu un arī, starp citu, vai viņas radu vai ciešu draugu vidū ir politiski nozīmīgas personas, vai varbūt viņa pati tāda ir.

Tieši šāds pārsteigums randiņā bija sagaidījis kādu "Jurista Vārda" lasītāju. Puisis, "paspīdot" ar savām neparastajām "priekšzināšanām", pie viena bija arī atklājis, ka guvis tās savā darbavietā – kādā Latvijas komercbankā.

Šis samērā jocīgais gadījums atklāja, ka privātie komersanti, kuriem valsts, cīnoties pret korupciju un netīrās naudas atmazgāšanu, ir uzticējusi plašu datu vākšanu par banku klientiem, neprot glabāt savākto informāciju drošā veidā.

Kopš šī gada sākuma Latvijas komercbankas saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā veic savu klientu aptaujas, lai mazinātu korupcijas riskus. No 1. decembra anketas būs jāaizpilda visiem komercbanku klientiem.

Kāds "Jurista Vārda" lasītājs, šādu anketu aizpildot, bija saskāries ar jautājumiem, par kuru lietderību korupcijas novēršanas sakarā viņš stipri šaubījās. Drīzāk uzskatīja to par iejaukšanos viņa privātajā dzīvē vai, labākajā gadījumā, "tirgus izpēti", kurā bija iesaistīts piespiedu kārtā (jo bez anketas aizpildīšanas nevarēja saņemt bankas pakalpojumus).

Šie divi gadījumi, kā arī jau iepriekš vairāku juristu publiski paustās bažas mudināja "Jurista Vārda" redakciju šī gada lasītāju un autoru tikšanos veltīt tam, lai apspriestu personas datu nonākšanu komercbanku rokās (apjoms, saturs, apstrāde, uzglabāšana).

Uz tikšanos, kas notiks 15. novembrī mūsu lasītājiem jau pazīstamajās Latvijas Universitātes centrālās ēkas (Raiņa bulvārī) bibliotēkas viesmīlīgajās telpās, laipni aicināti visi interesenti!

Neformālā un koleģiālā atmosfērā apspriedīsim personas datu atrašanos privātu komersantu rokās ar ekspertiem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Datu valsts inspekcijas u.c. institūcijām.

Nāciet! Runāsim, diskutēsim, domāsim kopā!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Aicinājums uz randiņu. Jurista Vārds, 08.11.2016., Nr. 45 (948), 2.lpp.
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
8. Novembris 2016 / 11:44
0
ATBILDĒT
Saistībā ar personas datu aizsardzību nevar neatcerēties I.Ilfa un J.Petrova mūžam aktuālo romānu „Zelta teļš", kurā Turcijas pavalstnieka dēls O.Benders visnotaļ cītīgi apstrādāja „pagrīdes oligarha" Koreiko personas datus. Šodien nekas daudz mainījies, tikai iespējas apstrādāt personas datus ir nesalīdzināmi plašākas. Ir neskaitāmas datorsistēmas - Personas datu pārlūki, Sodu reģistri, Lursoft, CSDD datu bāzes, Zemesgrāmata u.c., kur ir daudz ārkārtīgi aizraujošas un interesantas lasāmvielas. Katrai iestādei ir savas datu bāzes, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Rīgas pilsētas pašvaldībai ir savas datu sistēmas - RDLIS, KAVIS, NEKIP, RIĢIS un tūkstošiem citas ar tikpat briesmīgiem un vēl briesmīgākiem nosaukumiem. Cerēt uz kaut kādu datu drošību šajā juceklī var tikai mēreni vai ļoti naivs indivīds, jo, lai gan likumdevējs ir noteicis prasību aizsargāt personas datus, Pasaulē darbojas „cilvēciskais faktors", kad neuzmanības, kļūdas, ļaunprātības, sistēmas vai operatora nepilnību sakarā dati tiek apstrādāti no tādu personu puses, kurām nevajadzētu apstrādāt datus. Tāpēc datu aizsardzības sakarā darbojas princips - Personas dati atrodas drošībā tik ilgi, kamēr nevienam nav vajadzīgi. Var pateikt, ka personai pašai ir jārūpējas par savu datu drošību, tomēr Valsts politika to neveicina - plānots, ka pat bezpajumtniekiem būs konti bankās, būs elektroniskā identifikācija u.c. pasākumi, kas nodrošinās ērtu personas datu apstrādi. Un tagad iedomāsimies kādu ekonomiski aktīvu, uzņēmīgu cilvēku, kurš ir nolēmis sargāt savus datus - nelieto internetu, nekādi mobilie telefoni, sociālie portāli, nav bankas konta u.t.t. Pilnīgi var rīkot derības - pēc cik ilga laika tāds cilvēks atradīsies Drošības policijā. Tā kā, atvainojiet, bet visas tās aktivitātes par datu aizsardzību ož pēc jēdziena „dubultmorāle", jo skaidrs, ka realitātē nekāda datu aizsardzība nav iespējama, bet personai, kura nevēlēsies spēlēt pēc Sistēmas noteikumiem, ātri tiks aplauzti radziņi.
Seskis
8. Novembris 2016 / 10:42
2
ATBILDĒT
Kāda meitene dodas uz pirmo randiņu ar jaunekli (citāts iz raksta).
Godātā autore, palūkojieties laukā pa logu. Tur ir sniegs un XXI gadsimts! Autores aprakstītā situācija atbilst izvarošanas mēģinājumam krimināltiesībās no jaunekļa puses. Seskim kā patriarhālā tradicionālisma abolicionistam un karojošā neogenderisma pārstāvim šādu tekstu lasīšana sagādā milzu morālās ciešanas. Genderisma izpratnē autores veiktais nodarījums klasificējams kā „epistulārais seksisms", kas ir pielīdzināms tādiem nodarījumiem kā „pārāk ilgstošs acumirklis upura virzienā" un „nepietiekami ilgstošs acumirklis upura virzienā". Pagaidām tie nav kriminālsodāmi noziegumi, bet gan morāli nosodāmi genderisma ētikas pārkāpumi. Turklāt autore kā „upurdzimuma" pārstāve ir uzņēmusies pēc testosterona dvakojošu maskulīnā varmākas literāro dominantes sociālo lomu. Tomēr Seskis pārāk netiesās Autori, jo pats šorīt pieļāva ētikas pārkāpumu „nepietiekami ilgstošs acumirklis upura virzienā", jo nepamanīja, ka darba kolēģei Solvitiņai ir kleitiņai pieskaņoti auskariņi. Darba kolektīvs biedru tiesas ietvaros lems par sankciju Seskim, kurš pilnībā atzīst savu vainu un ir gatavs saņemt visbargāko sodu. Gadu laikā krātā pieredze ir iemācījusi Seskim līdzcietības un pazemības imprintus, tāpēc Seskis neziņos orgāniem par Autores rakstu un atliek vien cerēt, ka Autores rakstu nepamanīs ginocentriskā Visuma modeļa adepti, jo tad, visticamāk, „Jurista Vārds" tiks izsludināts par neatbilstošu Stambulas konvencionālisma pamatprincipiem.
visi numura raksti
Mels Kenijs
Skaidrojumi. Viedokļi
Brexit: miljons dažādu jautājumu
2016. gada 23. jūnijā Apvienotā Karaliste ar 51,9 % balsu nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).1 Šim balsojumam sekojošais satricinājums prasīs daudz Apvienotās Karalistes valdības enerģijas nākamajos gados,2 izjaucot ...
Kristofs Šēve, Dāvids Lipšens
Skaidrojumi. Viedokļi
“Maigais” Brexit – Lielbritānija Eiropas Ekonomikas zonā
Onurs Armagans
Skaidrojumi. Viedokļi
Bēgļu juridiskā situācija Turcijā
Šajā rakstā autors piedāvā padziļinātu vēsturiskās attīstības apskatu par Sīrijas bēgļu Turcijā situācijas tiesisko risinājumu gan starptautisko konvenciju, gan Kopējā rīcības plāna un tā jauninājumu kontekstā. Rakstā ...
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūra kā neatņemams tiesību palīgavots. Palīgavots!
Judikatūra ir neatņemams tiesību palīgavots, kas, ja tāda ir izveidojusies, ir obligāti jāņem vērā, motivējot tiesas nolēmumu lietā, interpretējot tiesību normas, taču ar tiesību palīgavotu – judikatūru nevar un nedrīkst ...
7 komentāri
Sannija Matule
Tiesību politika
Iecere par vienotu valsts eksāmenu topošajiem juristiem Saeimā guvusi konceptuālu atbalstu
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 1. novembrī, konceptuāli atbalstīja papildinājumu Augstskolu likumā, kas paver iespējas vienota jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanai.
AUTORU KATALOGS