ŽURNĀLS Numura tēma

6. Decembris 2016 /Nr.49 (952)

Kas ir Satversme
13 komentāri

Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši.

Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes tiesā darbojušies: Dr. iur. Aivars Endziņš, Dr. iur. Romāns Apsītis, Dr. iur. Ilma Čepāne, Dr. iur. Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, Juris Jelāgins, Aija Branta, Gunārs Kūtris, Dr. iur. Kristīne Krūma, Viktors Skudra, Vineta Muižniece. Pašlaik Satversmes tiesas sastāvu veido: Aldis Laviņš (priekšsēdētājs), Dr. iur. Uldis Ķinis (priekšsēdētājs vietnieks), Dr. iur. Kaspars Balodis, Dr. iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr. iur. Ineta Ziemele un Dr. iur. Daiga Rezevska.

Tiesa parasti "runā" tikai ar savu nolēmumu starpniecību, un, izņemot gadījumus, kad spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas ir tiesnešu kopīgs skatījums uz tiesiskas problēmas risinājumu, kur katra individuālā tiesneša "balsi" ir grūti saskatīt. Tāpēc, lai ļautu tuvāk iepazīt šā brīža Satversmes tiesas tiesnešu uzskatus, šajā tiesas līdzšinējiem 20 gadiem veltītajā "Jurista Vārdā" publicējam viņu atbildes uz principiāliem jautājumiem – kas ir Satversme, kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī, vai godīgums un taisnīgums var nonākt pretrunā, u.c.

AL

Aldis Laviņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Kas ir Satversme?

Satversme vispirms ir apliecinājums Latvijas tautas gribai pēc savas valsts. Vienlaikus Satversme ir Latvijas tautas atzīto vērtību, kā arī valsts iekārtas pamatnoteikumu un pamatprincipu kopums, kas veido Latvijas valsts konstitucionālo ietvaru.

Lai arī Satversme pieņemta pirms 94 gadiem, tā nav novecojusi. Tās lakonisms sniedz iespēju piemērot Satversmi atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām un izpratnei par demokrātisku un tiesisku valsti. Tāpēc Satversme ir "dzīva" un tā attīstās līdzi laikam. Lai tas sekmīgi īstenotos, liela nozīme ir Satversmes tiesas tiesnešiem, viņu personībām, profesionālajām zināšanām un izpratnei par sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

Kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī?

Satversmes tiesai, īstenojot Satversmes piešķirto konstitucionālās kontroles funkciju, ir uzdevums aizsargāt Latvijas valstiskumu, konstitucionālās vērtības un ikviena cilvēka pamattiesības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
8. Decembris 2016 / 17:13
1
ATBILDĒT
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.
Ikvienam gan nav tādas tiesības, piemēram, uzturlīdzekļu nemaksātājiem pārvietošanās brīvība ir stipri ierobežota, jo nav tiesību vadīt transportlīdzekli. Ir iespēja pārvietoties kājām (pagaidām, kamēr izbadējušies bērni nav pārdevuši nieres un nograuzuši kāju šķinķīšus) vai izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus (kas gan var nenodrošināt nokļūšanu nepieciešamajā vietā), vai algot šoferi (ja ir atbilstoši finansu līdzekļi).
Genrihs > Seskis
8. Decembris 2016 / 18:39
1
ATBILDĒT
Par usturlīdzekļu nemaksātājiem gan viss ir korekti no Satversmes puses, (kaut arī iespējams ne visai smuki) jo ir :
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušan.
Tākā šeit tiek ierobežotas tiesības iespējams, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, proti, tos kam šos uzturlīdzekļus jāsaņem. Bet mans piemērs, ar autostāvvietām gan neatbilst tiesībām, kuras var ierobežot lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
P.S. pateicos par atbildi
Genrihs
8. Decembris 2016 / 15:20
0
ATBILDĒT
Un vēl šo:
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

Tad kāpēc pastāv maksas stāvvietas uz valsts ceļiem?
Genrihs
8. Decembris 2016 / 15:19
0
ATBILDĒT
Un vēl šo:
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

Tad kāpēc pastāv maksas stāvvietas uz valsts ceļiem?
Genrihs
8. Decembris 2016 / 14:57
0
ATBILDĒT
Palīdziet izprast:
92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Tad kāpēc pastāv tiesas un advokāta palīdzības izdevumi? Sanāk, ka nevis ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, bet tikai tas, kurš gatavs par to samaksāt un kuram ir brīvie līdzekļi šādiem izdevumiem.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.

Piemērs, manam brālim ir 40 gadi, viņš piedzima Latvijā, visu savu mūžu šeit strādā, maksā nodokļus, ir nepilsonis. Brāli taču var uzskatīt par Latvijas tautas daļu? Balsstiesības viņam nav, tātad Latvijas valsts suverēnā vara pieder tikai Latvijas pilsoņiem.
Baraks Osama > Genrihs
8. Decembris 2016 / 16:07
6
ATBILDĒT
Ko tad bračka nekārto Latvijas pilsonību, ja reiz visu mūžu Latvijā dzīvojis un strādājis? Tas, ka Latvijā (tāpat kā daudzās citās valstīs) pilsonību nedod visiem šeit dzimušajiem kā Amerikā, taču sen zināms.
Genrihs > Baraks Osama
8. Decembris 2016 / 18:24
0
ATBILDĒT
Cienījamais. Es te neaizstāvu nepilsoņu tiesības. Mani interēsē, lai man izskaidro man škietamu satversmes neatbilstību realitātei. Ar Jūsu komentāriem pilni delfi, varat tur aizrādīt uz dažādām temām.
Baraks Osama > Genrihs
8. Decembris 2016 / 20:29
1
ATBILDĒT
Kur tad ir tā neatbilstība?

1) Tiesā vērsties nav aizliegts nevienam, kurš uzskata, ka tam ir pamats. Ja cilvēks ir nabadzīgs un nespēj samaksāt par tiesāšanos, tad viņu no maksāšanas pienākuma atbrīvo. Ja jāmaksā nebūtu nevienam un ne par ko, interesanti, cik tiesu un tiesnešu būtu vajadzīgs, lai izskatītu visas sūdzības?
2) Kā būtu jāsaprot jēdziens "Latvijas tauta"? Kā identisks jēdzienam "Latvijas iedzīvotāji"? Visā pasaulē parlamenta, prezidenta u.c. valsts līmenī rīkotās vēlēšanās balsstiesības ir tikai pilsoņiem, skatīt Satversmes 8.pantu.
Genrihs > Baraks Osama
8. Decembris 2016 / 21:58
0
ATBILDĒT
1) Cik tiesnešu būtu vajadzīgs? Es domāju tā nav tautas problēma, ja valsts garantē šīs tiesības, tad viņai tās jārealizē neuzdodod šos jautājumus, bet risinot šo problēmu, ja tāda tik tiešām pastāvētu. Un kā ar aizstāvības izdevumiem. Kur garantija, ka tevi atzīs par nabagu (tā ir loterija), un kur vienlīdzības princips, kāpēc, ja es pelnu man jāmaksā, bet bomzi, kurš dzer un nevēlas strādāt, var atbrīvot no izmaksām? Vai tad nav tā ka mums jābūt vienlīdzīgām tiesībām?
2.)
Tauta- Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.

Vēsturiski- dzimuši šeit nepilsoņi laikam skaitās, Latviešu valoda-šādā vai tādā mērā nepilsoņi izmanto. Teritorija-pats par sevi saprotams.Ja neskaitot abižotības pakāpi no nepilsoņu puses pret valsti, tomēr lielākā daļa ir neatzīti valsts patrioti, un ir par to, lai valstī plauktu lapklājība. (Vismaz tie, kurus es pazīstu.)

2. Iedzīvotāji- Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).

Visās citās valstīs nav tāda jēdziena- LR nepilsonis. Piederība pie valsts tomēr acīmredzama un vienlaikus arī nē.
Es vienkārši esmu par to, lai Satverme atbilstu realitātei, šobrīd realitāte ir tāda, ka lielakā daļa pilsoņu uzskata par nepamatotu dot nepilsoņiem pilsonību vai balss tiesības, līdz ar to Satversmē būtu jābūt rakstītam, ka Latvijā vara pieder Latvijas pilsoņiem, nevis tautai. Tauta ir plašāks jēdziens.
P.s. paldies par diskusiju
Jurčiks > Genrihs
14. Decembris 2016 / 19:36
0
ATBILDĒT
(c) Es domāju tā nav tautas problēma, ja valsts garantē šīs tiesības, tad viņai tās jārealizē neuzdodod šos jautājumus
=========================
Viss maksā tik, cik maksā. Cik daudz tu esi gatavs maksāt nodokļos, lai nodrošinātu tiesības visiem par visu tiesāties? Baidos, ka ar 25% IIN un 21% PVN ne tuvu nepietiks...

Kā jau tev te atbildēja - ja tev nav naudas, tu vari savas aizskartās tiesības aizstāvēt prasot atbrīvot no valsts nodevas vai prasot valsts apmaksāto juridisko palīdzību.

Uz ko tu atbildēji ar tiriādi par bomzi, kuram valsts visu apmaksā, bet tev - pelnošajam nē. Kas norāda uz to, ka tu vienkārši pārlec no tēmas uz tēmu, lai uzturētu kašķi nevis meklētu atbildes uz jautājumiem...
aaa > Genrihs
9. Decembris 2016 / 12:58
0
ATBILDĒT
Tāpēc, ka Tu pats tā domā, jo ievēlēji Saeimu, kas ir tautas priekšstāvji un šādu lēmumu pieņēmēji.

Tāpēc saki man Genrih, kāpēc Tu esi tāds? Kāpēc mūsu tiesību sistēma ir tiešī šādi būvēti? Kāpēc Tu to izdarīji?
Genrihs > aaa
9. Decembris 2016 / 17:19
0
ATBILDĒT
Cienījamais (ā)... Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad tika pieņemts likums "Par tiesu varu" un citi, es biju tik mazs, ka vēl varēju staigāt zem galda :)
Aaa > Genrihs
12. Decembris 2016 / 16:19
1
ATBILDĒT
Ar pieņemšanu nekas nebeidzas. Bija iespēja izmainīt, bet kaut kas Tev šajā simpatizē.
visi numura raksti
Numura tēma
Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds  
Alla Spale
Numura tēma
Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai
Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1 Latvijā ideja ...
Jānis Pleps, Dita Plepa
Numura tēma
Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību
Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas. 1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais ...
Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs
Numura tēma
Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem
Šajā rakstā vispirms tiks aplūkots jautājums, vai varētu rasties situācijas, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) būtu pienākums vai nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības ...
1 komentāri
Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs
Numura tēma
Sarunas par Luksemburgu. Satversmes tiesas dialogs ar citu valstu konstitucionālajām tiesām
AUTORU KATALOGS