ŽURNĀLS Numura tēma

6. Decembris 2016 /Nr.49 (952)

Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem
1 komentāri
Aldis Laviņš
Satversmes tiesas priekšsēdētājs 
Kristaps Tamužs
Satversmes tiesas padomnieks 

Šajā rakstā vispirms tiks aplūkots jautājums, vai varētu rasties situācijas, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) būtu pienākums vai nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība tiks pievērsta Satversmes tiesas procesa tiesiskajam regulējumam un uzsvērtas tiesas kompetences robežas, kā arī minēti atsevišķi procesuāli jautājumi, kas būtu jāņem vērā, ja Satversmes tiesa izlemtu uzdot prejudiciālo jautājumu. Pēc tam tiks sniegts ieskats Satversmes tiesas darba praktiskajos aspektos un tās sadarbībā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām. Noslēgumā tiks piedāvātas dažas domas par to, kas gaidāms no EST un Satversmes tiesas sadarbības nākotnē.

Satversmes tiesa un Eiropas Savienība

Sākumā jānorāda, ka 12 gadu laikā, kamēr Latvija ir bijusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, Satversmes tiesa nevienu reizi nav lūgusi EST sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tomēr arī šāda pasivitāte varētu būt noderīga, palīdzot izgaismot visu iespēju spektru, kura otrā galā atrodas mūsu kolēģi no Beļģijas, par kuriem ir rakstīts, ka viņiem prejudiciālā nolēmuma procedūra "šķiet visai komfortabla".1

Tātad, vai Satversmes tiesai prejudiciālā nolēmuma procedūra rada diskomforta sajūtu? Vai Satversmes tiesai nav piemērotu līdzekļu, lai sarunātos ar EST? Vai varbūt tai tas (vēl) nav bijis nepieciešams? Iespējams, daļa iemesla slēpjas katrā no šiem jautājumiem.

Satversmes tiesa tika izveidota 1996. gadā. Primārais Satversmes tiesas procesu regulējošais normatīvais akts – Satversmes tiesas likums – tika pieņemts tajā pašā gadā, tātad astoņus gadus pirms Latvijas pievienošanās ES.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Santa
6. Decembris 2016 / 13:51
1
ATBILDĒT
Kopumā labs raksts! Dažas pārdomas par saturu zemāk.

Būtu prasījies mazliet detalizētāk apskatit sekundāros tiesību aktus caur harmonizācijas veidiem, kādi varētu būt izmantoti. Tas ļautu attīstīt detalizētāku analīzi hierarhijas jautājumā un sniegtu lielāku pievienoto vērtību šajā perspektīvā.

Daļā “Process Satversmes tiesā” jājautā kā termiņa pienākuma ievērošana mijiedarbojas ar situācijām, kad tiesai ir pienākums vērsties EST? Analīze atklājas zemāk, tādējādi rosinot domāt par argumenta struktūras problemātiku.

“Vēlākā lietā,21 kuras pamatā bija valsts īstenota privātas bankas pārņemšana, Satversmes tiesa lietas sagatavošanas stadijā lūdza ES tiesību eksperta viedokli. Eksperte uzskatīja, ka Satversmes tiesai būtu jāvēršas EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tomēr Satversmes tiesa vispirms atzina, ka apstrīdētā norma neatbilda Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un vēlāk norādīja, ka Satversmē bija paredzēts augstāks pamattiesību aizsardzības līmenis nekā Direktīvā 77/91/EEK un tāpēc, lai Satversmes tiesa varētu pieņemt lēmumu, tai nebija nepieciešams vērsties pēc prejudiciālā nolēmuma EST.” Vai ES tiesības pieļauj konkrētajā situācijā striktāku aizsardzību nacionālajā līmenī?

“Saeimai vai pašai Satversmes tiesai nāksies pielāgot Satversmes tiesas procesa regulējumu, lai ļautu tai nekavēti vērsties Luksemburgas tiesā.”  no ES tiesību perspektīvas, ciktāl ir izmantojams nacionālais likums, lai kavētu no ES tiesībām izrietošo? Vai tiešām būtu nepieciešams speciāls regulējums tam, regulējot tās tiesības, ko EST jau sniedza dalībvalstu tiesām pirms vairākām dekādēm? Ja pašreiz kādi šķēršļi pastāv, vai tie nav nekavēkoties jānovērš?
visi numura raksti
Numura tēma
Kas ir Satversme
Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši. Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes ...
13 komentāri
Numura tēma
Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds  
Alla Spale
Numura tēma
Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai
Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1 Latvijā ideja ...
Jānis Pleps, Dita Plepa
Numura tēma
Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību
Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas. 1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais ...
Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs
Numura tēma
Sarunas par Luksemburgu. Satversmes tiesas dialogs ar citu valstu konstitucionālajām tiesām
AUTORU KATALOGS