ŽURNĀLS Tiesību politika

7. Februāris 2017 /Nr.6 (960)

Konkurences padomes darba prioritātes 2017. gadā

Konkurences padome (KP), apkopojot aizvadītā gada rezultātus un notikumus konkurences attīstības jomā, ir izvirzījusi iestādes darbības prioritātes 2017. gadam. Starp tām kā būtiskākās minamas vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana gan privātajam sektoram, gan valstij un pašvaldībām, kā arī aktīva darbība Latvijas biežāk atklāto pārkāpumu – aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos – apkarošanā.

KP mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību sabiedrības interesēs.

Mūsdienu tirgus ir dinamisks un nepārtraukti mainīgs, tieši tādēļ ierobežotu resursu apstākļos ir jāveido tādas darba prioritātes, kas sniedz lielāko ieguvumu godīgas, vienlīdzīgas un brīvas konkurences attīstībai visos tautsaimniecības sektoros.

1. KP darbība aptvers trīs pamatvirzienus:

  • smagāko konkurences pārkāpumu atklāšana un pārkāpēju barga sodīšana;

  • godīgas konkurences kultūras un izpratnes veicināšana sabiedrībā;

  • iestādes rīcībspējas stiprināšana konkurences aizsardzības procesu efektīvai vadīšanai Latvijā un starptautiski.

2. Nosakot 2017. gada prioritātes un uzdevumus, KP balstījās uz:

  • 2016. gada sabiedriskās domas pētījuma "Par konkurences politikas un tās īstenošanas jautājumiem" (SDP 2016) secinājumiem, apkopojot uzņēmēju, nozaru asociāciju, juridisko biroju un pašvaldību viedokļus;

  • KP redzējumu par aktuālajām norisēm nozarēs un tirgos Latvijā, tajā skaitā identificētajiem šķēršļiem vai nepilnībām konkurences turpmākajai attīstībai;

  • uzkrātajām zināšanām par konkurences politikas stratēģisko virzību un tiesību piemērošanas jautājumiem Eiropas Savienībā un pasaulē, sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām – OECD, EK, UNCTAD un Starptautisko konkurences tīklu (ICN).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts
Pirms desmit gadiem, 2007. gada 1. janvārī, stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pāris mēnešus vēlāk, 1. martā, Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu, par kuru kļuva bijušais Satversmes tiesas tiesnesis ...
3 komentāri
Tieslietu ministrija, Latvijas Republikas prokuratūra, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Diskusija
Tiesībsarga institūts citu vērtējumā – plusi un mīnusi
Lai novērtētu tiesībsarga institūta līdzšinējo darbību un arī sadarbību ar citām institūcijām, "Jurista Vārds" lūdza viedokli tiem, kuri ikdienā profesionālajā līmenī saskaras ar ombuda darbu. Tādējādi apkopotie komentāri ...
Katrīne Ielīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība
Latvijā ir izveidojusies situācija, ka tie bērni, kuri nedzīvi piedzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, netiek reģistrēti dzimšanas reģistrā, bet tiek iekļauti spontāno abortu statistikā. Normatīvie akti vecākiem neparedz ...
15 komentāri
Akadēmiskā dzīve
LU 75. zinātniskā konference: programma juridiskajā zinātnē
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

Informācija par 2017. gada 31. janvāra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem.

AUTORU KATALOGS