Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Marts 2017 /Nr.10 (964)

Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu
13 komentāri
Mg. iur.
Gaidis Bērziņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Raksta autors neapšauba tiesu neatkarības principu, kas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu",1 un pilnībā to respektē, tomēr jebkura jurista tiesības ir izvērtēt un paust savu viedokli, tajā skaitā nedaudz kritisku, arī par spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
10
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
govs
13. Marts 2017 / 15:07
0
ATBILDĒT
Kur jums laiks un gribēšana šitos palagus bez maksas rakstīt?!
Magone
7. Marts 2017 / 13:57
2
ATBILDĒT
Gribēju piebilst, ka patiesībā jau apsveicu Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešus. Es arī tā būtu lēmusi, lasot Maksātnespējas likuma normas. Turklāt mana pieredze ir tāda, ka Rīgas rajona tiesā strādā tiesneši, kas saprot maksātnespējas lietas un nav "iestājušies parādnieku aizsardzības biedrībā" kā, piemēram, Maksātnespējas administrācija jeb Aģentūra.
AS Pilsētas zemes dienests > Magone
23. Marts 2017 / 20:25
1
ATBILDĒT
Visu cieņu, bet šoreiz nevaram Tev pievienoties. Ir valstis, kurās nodokļi pārsniedz 2/3 no brutto ienākuma (un mūsu parādnieks, kuram maksātnespējas process noris Latvijā, var strādāt arī šajās jurisdikcijās). Maksātnespējas likuma mērķis jeb ratio legis nav nomērdēt parādnieku bada nāvē, bet gan motivēt viņu strādāt, pelnīt un atgriezties darba tirgū vai uzņēmējdarbības vidē.
Nu nevar pienākums būt atkarīgs no nodokļa samaksas kārtības, proti, ja ienākums ir virtuāls un vice versa, ja nodoklis tiek iemaksāts saņēmēja kontā (kā PVN, ja konkrētajai precei vai pakalpojumam nav reversais).
Magone > AS Pilsētas zemes dienests
29. Marts 2017 / 09:54
0
ATBILDĒT
Nu man, draugi, liekas, ka jūs jaucat ienākumus ar apgrozījumu. Kur algai piemēro PVN (reverso vai nereverso:))?! Kāds vēl virtuālais ienākums?! Mostieties!
Magone
7. Marts 2017 / 10:14
2
ATBILDĒT
TURPINĀJUMS:
Piemēram, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 5.punktā tieši norādīts „… ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai...”, no kā secināms, ka ienākums ir lielums, pirms nodokļu nomaksas. Arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 4.panta ceturtā un piektā daļa paredz: „Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. Likumu uzskaitījumu varētu turpināt. Likumdevējs tieši norāda, ka termins ienākums” ir lielums pirms nodokļu nomaksas, nevis pēc nodokļu nomaksas.
Ir dzirdēti argumenti, ka nodokļu likumi uz maksātnespējas procesu neattiecoties, tie esot paredzēti tikai valstij nodokļu iekasēšanai. Šādam apgalvojumam nevar piekrist, jo visi likumi ir savā starpā saistīti. Kā piemēru var minēt Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu, kur likumdevējs ir norādījis kāda persona var būt par fiziskās personas maksātnespējas procesa subjektu, proti -jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs. Lai uzzinātu, kāda persona ir uzskatāma par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju, atbilde ir meklējama likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Līdzīgi - lai uzzinātu, kas ir „ienākums”, atbilde arī ir meklējama likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī citos nodokļu likumos.
Pretrunas satur arī Aģentūras skaidrojums par parādnieka ienākumiem saistību dzēšanas procedūrā. Aģentūra norāda: ”Lai īstenotu saistību dzēšanas plānu, parādniekam ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām un vismaz vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā vienu trešo daļu no minimālās mēnešalgas (šobrīd Ls 200), tas ir, Ls 66,67, katru mēnesi novirzīt kreditoru prasījumu segšanai…”.
No iepriekš minētā Aģentūras skaidrojuma secināms, ka pēc Aģentūras domām termins „ienākumi” bankrota procedūras laikā ir lielums pēc nodokļu nomaksas, savukārt saistību dzēšanas procedūras laikā termins „ienākumi’ tiek saprasts kā lielums pirms nodokļu nomaksas (200 dalīts ar 3 =66,67).
Secinājums: likumi ir jāraksta tā, lai tie būtu saprotami, nevis katrs tos varētu interpretēt pēc saviem ieskatiem.
Meistarība > Magone
7. Marts 2017 / 17:35
1
ATBILDĒT
Godātā Magone, Jūs tā kā drusciņ apmaldījāties pašas iestādītajās trijās priedēs.

Nerakstīšu te garus palagus, tikai dažas piebildes.

Jādomā, nav strīda par to, ka ienākums ir plašāks jēdziens nekā darba samaksa. Iespējams, Jūsu biznesā ir vēl daudz citu ienākumu, atskaitot darba samaksu, taču parasti darba vietā ir tikai darba samaksa, līdz ar to nebūtu jābrīnās, ka attiecīgā uz algotā darbā gūtiem ienākumiem ir jēdziens "darba samaksa", nevis ienākums.

Taču cilvēka bankas kontā līdz ar darba samaksu var ieplūst daudz un dažādu citu naudas līdzekļu, ko vienā vārdā glīti var dēvēt par "ienākumiem". Lūk, no šiem ienākumiem tad arī 1/3 kreditoriem jāatdod.

2) "VSAA izziņās un arī nodokļu likumos termins „ienākumi” tiek norādīts un saprasts kā ienākumi pirms nodokļu nomaksas". Protams, ka tā tur norādīts, jo VSAA nestrādā ar kategorijām "pirms" un" pēc nodokļu nomaksas", jo viņiem visa pasaule rotē ap jēdzienu "iemaksu objekts", no kura tad tālāk aprēķina visus pabalstus. Tas, ko katrs saņem "uz rokas", ir subjektīvs lielums - bezbērnu cilvēks no minimālās algas uz rokas saņem zem 300, tas, kam mājās 4 bērni, saņem visus 380. Tātad summa uz "papīra" (bruto) ir viena, bet ienākumi ļoti atšķirīgi.

Arī VID interesē ienākums kā kategorija, nevis darba samaksa, jo ar nodokli, kā zinām, apliek ne tikai darba samaksu. Un VID nu nekādi neinteresē summas "pēc nodokļu nomaksas", laikam nav jāizskaidro - kādēļ.

Un tas ir tikai loģiski, ka kaut ko samaksāt var no naudas, kas tev reāli pieder. Kā tad Jūs to esat iedomājusies. Proti, ja ir 3/3 - tas nozīmē, ka visas 1/3 daļas ir identiskas, citādi nemaz nevar būt - vismaz pēc matemātikas. Un, ja kreditoriem ir 1/3, bet parādniekam paliek 2/3, tātad -tīrā matemātija jeb 2x 1/3. Līdz ar to, ja alga bruto ir 900 eiro, pēc Jūsu loģikas kreditoriem jāatdod 1/3 jeb 300 eiro. Labi, tātad parādniekam pašam ir tiesības uz 600 eiro (jo 2/3)? Protams, ka nē, jo no tiem 600 apmēram trešdaļa aiziet nodokļiem, un neto summa sanāk zem 500.

Un tagad tad gan lūdzu paskaidrojiet, kā Jūsu un AT izpratnē, tulkojot likuma normas, var dabūt vienu veselu jeb 900, ja 1/3 ir 300 eiro, bet 2/3 - 450 eiro [piedodiet, aprēķins aptuvens, neesmu grāmatvede]?

Tad, kā tas ir, ka kreditora ienākumiem 1/3 ir bruto izpratne, bet parādnieka ienākumam 2/3 ir neto izpratne? Var būt tikai tā, ka abiem bruto vai abiem neto, bet ne jau ka vienā normā divi dažādi.

Savukārt tas, ka minimālā alga ir konstants (bruto) jēdziens ir elementāri - tā ir lieta, ka ir precīzi un konkrēti noteikta un mainīga, līdz ar to līdz centam precīzi aprēķināma un visiem piemērojama.

Saņemot to pašu minimālo algu (uz rokas), rezultāts ir atšķirīgs. Tādēļ arī likumdevējs izvēlējās mērauklu, kas VISIEM ir vienāda, gluži tāpat kā minimālie uzturlīdzekļi bērnam.
Magone > Meistarība
8. Marts 2017 / 16:49
2
ATBILDĒT
Nesaskatu nekādas pretrunas. Likumdevējs ir devis iespēju izvēlēties –vai nu turpini maksāt kredītus, ja nevari, tad samaksā kreditoriem 1/3 daļu no ienākumiem. Atlikumu vari paturēt. Tikai tādā gadījumā parādsaistības tiks dzēstas. Latvijā jau tā ir pārāk liberāls režīms pret parādniekiem maksātnespējas jomā. To ir pamanījuši arī citu valstu pārstāvji, kuri mēģina Latvijā iziet maksātnespējas procesu. Nav te par ko čīkstēt. Protams, ka katram parādniekam gribētos maksāt pēc iespējas mazāk, vai nemaksāt neko maksātnespējas procesā.
Meistarība > Magone
8. Marts 2017 / 17:41
1
ATBILDĒT
Pieņemu, ka esat juriste (pēc izglītības), tāpēc laižu gar ausīm frāzi par to, ka "parādniekiem vienmēr gribas maksāt mazāk", jo tā nav juridiska kategorija, kā raudzīties uz lietām (pēc analoģijas - cietumnieki vispār lai tur muti, jo, ja cietumā nepatīk, nevajag pastrādāt NN, bet viņi redz vēl grib cilvēka cienīgus apstākļus; un kāpēc narkomāni jāārstē? vai alkoholoķi, ja paši sevi tajā postā iegrūduši? Ar ko parādnieks ir sliktāks par šiem?).

Nav jau strīda par to, ka parādniekam jāmaksā 1/3 no ienākumiem. Tikai grūti saprast Jūsu domu pavedienu, ka attiecībā uz kreditoru 1/3 aprēķina no bruto, bet attiecībā uz parādnieku 2/3 no neto? 'Paturot prātā likumā ietvertās parādnieka tiesības (tā arī sauc attiecīgo normu):

"Parādniekam ir šādas tiesības:

1) paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas".

Interesanti, kādā veidā Jūsu interpretācijā parādniekam ir iespējamas "paturēt vismaz divas trešdaļas"? Vai, Jūsuprāt, nodokļa ieturējums, ko parādnieks nekad nesaņem un par kuru tam nav nekādas varas vai tiesību lemt, kas ir ar likumu noteikts ieturējums, ir ieliekams kategorijā "paturēt"? Domāju, ka izklausās gana absurdi. Tad jau arī kreditors var izprasīt savas trešdaļas nodokļus no valsts? Lūdzu, lai sniedz deklarāciju un gaida, ja reiz tā ir parādnieka nauda. Te laikam rodas jautājums - kam PIEDER nodokļi - katram nodokļu maksātājam invididuāli vai valstij kā juridiskai personai? ja tā ir privātpersonai piederoša nauda, tad jau privātpersonai vajadzētu varēt ar to brīvi rīkoties.
Magone > Meistarība
10. Marts 2017 / 09:20
1
ATBILDĒT
Pieņemu, ka arī Rīgas rajona tiesas un Augstākās tiesas tiesneši ir juristi, jo es savos uzskatos neesmu viena.
Par nodokļu ieturējumiem un ko nozīmē "paturēt", lūdzu, atbildēt uz šādu jautājumu:
gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra. Gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar īpašu formulu. Formulā ir iestrādāts princips – jo personas ienākumi ir mazāki, jo lielāka ir nodokļu atmaksas summa. Jo lielāks ir nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu apmērs, jo mazāku diferencēto neapliekamo minimumu piemēro.
Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro (ja robežās no 4560 eiro līdz 12 000 eiro, palielinoties ienākumam, piemērojamais gada diferencētais neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās), ja ienākumu kopējais apmērs pārsniedz 12 000 eiro, piemēro tikai minimālo mēneša neapliekamo minimumu, t.i., 75 eiro mēnesī jeb 900 eiro gadā. Gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu nodokļa pārmaksu, kas izveidojusies par 2016.gadu, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu. https://www.vid.gov.lv/lv/lai-atgutu-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-parmaksu-kas-izveidosies-piemerojot-diferenceto-neapliekamo
Tātad, maksātnespējīgais parādnieks katru mēnesi pēc nodokļu nomaksas ir saņēmis summu X. Tad no VID parādnieks saņem vēl naudas summu, jo tikai pēc deklarācijas iesniegšanas ir skaidrs, kāds neapliekamais minimums ir piemērojams un cik parādniekam ir jāsaņem. Parādniekam ir piemērota saistību dzēšanas procedūra. Vai šī, no VID saņemtā summa, ir uzskatāma par parādnieka ienākumu netto? Vai 1/3 no šīs summas ir jānovirza kreditoru prasījumu segšanai? Vai ir jāveic grozījumi saistību dzēšanas plānā, ja ienākumi palielinās tikai vienu reizi? Savukārt, ja pieņem, ka šī, no VID saņemā summa, NAV parādnieka ienākumi, jo VID atmaksāja summu, kura par daudz tika samaksāta nodokļos, tad iznāk, ka parādnieks par maz ir samaksājis kreditoriem. Un ko darīt kreditoriem, kad saistību dzēšanas procedūra ir pabeigta un parādnieks tikai pēc tam saņem pārmaksāto nodokļu summu par iepriekšējo gadu no VID? Kā rīkoties gadījumos, kad parādniekam ir jāpiemaksā VID, jo tad iznāk, ka kreditori ir saņēmuši par daudz?
Meistarība > Magone
13. Marts 2017 / 23:30
0
ATBILDĒT
Visu to Jūsu aprakstu var aiztaupīt, jo atbilde ir degungalā - parādnieks kreditoram dod 1/3 no visiem ienākumiem. Nodokļa atmaksa ir ienākums. Par to nav strīda. Un no tā viņš trešdaļu atdod. Kas tur nav skaidrs?

Jūs visu laiku mēģināt uzvilkt bikses pār galvu. Tā definīcija taču ir skaidra - visi līdzekļi, kas nonāk parādnieka RĪCĪBĀ, ir ienākums, no kā trešdaļa jāatdod. Jābrīnās, kā vēl Jums un tiesai nav ienācis prātā pieprasīt trešdaļu arī no pensijai uzkrātā kapitāla, kas taču arī it kā ir saistīts ar konkrētu personu.
Kļūda > Meistarība
7. Marts 2017 / 20:56
1
ATBILDĒT
Jūsu doma ir skaidra un, manuprāt, pareiza, bet grāmatvedība tiešām Jums ir sveša, tāpēc atļaujiet palabot.
Alga bruto = 900 eiro
Ja kreditoram pienākas 1/3 no bruto, tātad 300

Parādnieks loģiski to var samaksāt tikai tad, kad saņem algu, un - nodokļi taču tiek ieturēti no visas summas (no 900), tāpēc parādnieks ar vienu bērnu pēc nodokļu ieturējuma algā saņem 674 eiro (bez bērniem - 634)

Tālāk no 674 eiro kreditoriem atdod 300, līdz ar to pašam paliek 374 eiro.

Morāle? Morāle tāda, ka kreditora 1/3 ir 300 eiro vērta, bet parādnieka 2/3 - ir 374 eiro vērtībā.
un ja > Kļūda
8. Marts 2017 / 09:40
2
ATBILDĒT
Un ja parādniekam ir 3 bērni, par kuriem jāmaksā uzturlīdzekļi (kas no morālā viedokļa nav jauki, bet dzīvē bieži gadās), tad sanāk, ka pēc uzturlīdzekļu nomaksas bijušajai sievai parādniekam ir kaut kur jāaizņemas nauda, lai varētu samaksāt kreditoriem EUR 300, bet pašam jāpārtiek no svaiga gaisa. Vispār kaut kā pēdējā laikā parādās stipra tendence, ka tiesību piemērotāji no Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktajiem principiem "izlasa" tādas pērles, ka laikam jāsecina - vēl neesam gatavi principu piemērošanai. Jāraksta vien tiesību normu palagi, kas diezgan cītīgi tiek arī darīts.
Magone
7. Marts 2017 / 10:12
2
ATBILDĒT
Es tik lielu akmeni Augstākās tiesas dārziņā nemestu.
Par šo jautājumu cīnījos 2011. -2013.gadā, jo redzēju kāda "putra" notiek. Bija rajona tiesas, kas uzskatīja, ka bankrota procedūras laikā parādniekam jāmaksā kreditoriem 1/3 daļa no bruto ienākumiem, citas uzskatīja -ka no neto ienākumiem. Tad nāca Aģentūra ar savu skaidrojumu (patiesībā no šī skaidrojuma visa putra arī sākās), ka ar ienākumiem ir jāsaprot neto ienākumi, bet saistību dzēšanas procedūrā minimālā alga ir jāsaprot kā bruto ienākumi. Mans uzskats bija, ka viena likuma ietvaros viens termins nedrīkst tikt uztverts dažādi -vai nu ienākums ir neto, vai bruto. Par šādu savu uzskatu dabūju divus pārkāpumus, kurus man piešķīra Aģentūra, bet tiesas atstāja spēkā Aģentūras lēmumus, jo no šādām finanšu lietām neko nesaprata, un, ja tā, tad Aģentūrai taisnība. Rakstīju arī Tieslietu ministrijai vai Juridiskajai komisijai (īsti neatceros kurai), par to, ka šis jautājums ir jāsakārto, ka tas rada daudzas neskaidrības, saņēmu Dainas Oses atbildi vienkāršā e-pastā!!!, kuru varētu raksturot "atšujies!"
Tad nu skumjš prieks, ka pēc pieciem gadiem kādam šis jautājums interesē un pat JV par to raksta.
Neapgalvoju, ka piekrītu Augstākās tiesas lēmumā paustajam, bet kā aizstāvību (es viņus saprotu) Augstākajai tiesai varētu minēt šādus argumentus:
1)VSAA izziņās un arī nodokļu likumos termins „ienākumi” tiek norādīts un saprasts kā ienākumi pirms nodokļu nomaksas. Šāds uzskats nav arī pretrunā 139.panta 1.punktā norādītajam, ka no parādnieka ienākumiem pēc iespējas pilnīgāk ir jāapmierina kreditoru prasījumi.
2) šāds uzskats (ka ienākumi ir bruto) nav pretrunā ar Maksātnespējas likuma 140.panta 1.punktu un Civillikuma 2098.pantu. Ja parādnieks maksā 1/3 no saviem ienākumiem administratoram, tad loģiski, ka 2/3 paliek pašam parādniekam, neatkarīgi no tā, vai ienākumi ir pirms vai pēc nodokļiem. Bez tam Maksātnespējas likuma 140.panta 1.punkts runā par „uzturēšanas izmaksām”, nevis par „uzturu” CL 2098.panta izpratnē. Uzturēšanas izmaksās ietilpst arī nodokļi, bet uzturā nodokļi neietilpst. Tie ir divi dažādi termini.
3)nepamatots ir apgalvojums, ka „fiziskā persona var izlietot tikai to ienākumu daļu, kuru tā reāli saņem, kreditoriem tā var pārskaitīt vienīgi atlikušo trešdaļu no saņemtajiem ienākumiem”. Piemēram, ja likums paredz, ka parādniekam, kura darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 380 EUR (minimālā mēnešalga), ir kreditoriem jāpārskaita 1/3 no saviem bruto ienākumiem (Aģentūras skaidrojums), tad kādēļ gan saņemot lielākus ienākumus parādnieks nespētu samaksāt kreditoriem 1/3 no BRUTO ienākumiem (tas ir vēl vienkāršāk, jo paliek lielāka summa izdzīvošanai)? Tas nav juridisks arguments.
4)ir dzirdēts arguments: „Līdzīga ieturējumu kārtība no parādnieka darba samaksas un tai ielīdzinātajiem maksājumiem ir paredzēta arī Civilprocesa likumā, proti, saskaņā ar minētā likuma 594.panta ceturto daļu, veicot ieturējumus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, ieturējuma apmēru aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu nomaksas”. Šāds arguments ir vērtējams kritiski, jo tiesu izpildītāja piedziņas vēršanas institūts un maksātnespējas procesa institūts ir dažādas lietas, kur analoģija nav piemērojama. Jo īpaši ņemot vērā, ka analoģija ir piemērojama tikai likuma „robu” gadījumā, nevis kā interpretācijas metode. Bez tam, minētajā Civilprocesa likuma 594.panta ceturtajā daļā nav minēts termins „ienākumi”, bet gan -„ieturējumi no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem”. Ja likumdevēja nodoms būtu piemērot maksātnespējas regulējumā līdzīgu regulējumu kā tiesu izpildītājam, vēršot piedziņu uz darba samaksu, tad likumdevējs Maksātnespējas likumā būtu lietojis terminu „ieturējumi no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem’, nevis -„ienākumi”. Tas tikai apliecina, ka likumdevējs ar šiem terminiem nav domājis vienu un to pašu.Termins „ienākumi” ir finanšu termins. Tā skaidrojums un tvērums meklējams finanšu un nodokļu likumos.
visi numura raksti
Vadims Kalašnikovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā
Jautājums par atbildību mīkstinošu apstākļu atzīšanu krimināllietās, kas saistīts ar nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, samērā bieži sastopams krimināltiesību pētnieku darbos. Veidojas pilnīgi pamatots priekšstats, ka šajā ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Notāru dienās sniedz juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem mājas vizītēs  
Ikgadējās Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva, un to laikā notāru birojos visā Latvijā ikvienam ir pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Divpadsmit gadu laikā iespēju saņemt padomu tādos ...
Vija Kalniņa
Informācija
Publisko iepirkumu konferencē iztirzā jauno likumu
2017. gada 28. februārī, dienu pirms jaunā Publisko iepirkumu likuma spēkā stāšanās, notika ikgadējā publisko iepirkumu konference. Konference bija veltīta jaunajam Publisko iepirkumu likumam, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem ...
Kitija Bite
Skaidrojumi. Viedokļi
Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās
Raksta pamatā ir žurnālā "Jurista Vārds" publicētais J.D. Semjona Fogela viedoklis "Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās",1 kurā tiek vērtētas darba tiesiskās attiecības, bet secinājumi tiek veikti arī par valsts ...
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums
1 komentāri
AUTORU KATALOGS