Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

28. Marts 2017 /Nr.13 (967)

Vēlreiz par tiesas brāķi
34 komentāri
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB “Amicus Curiae” vadītāja

2017. gada 7. marta "Jurista Vārdā" publicēts Gaida Bērziņa raksts "Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu", kurā autors analizējis Augstākās tiesas 2016. gada 28. decembra lēmumu lietā SPC-21/2016. Šis nolēmums ir izsaucis neizpratni virknē tiesību normu piemērotāju, tāpēc uzskatu par nepieciešamu papildināt G. Bērziņa sniegto skaidrojumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (34)
34 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Redakcijas informācija
29. Marts 2017 / 13:00
0
ATBILDĒT
Tehnisku iemeslu dēļ (tie šobrīd tiek apzināti un risināti) atsevišķi komentāri dubultojās un pat trīskāršojās, tādēļ, ja tā var sacīt, lai nepiesārņotu ēteru, atstājot oriģinālu, kopijas tika dzēstas.

Līdz ar to šim rakstam pievienoto komentāru skaits var mainīties - samazināties iepriekš minētā iemesla dēļ, bet ne tāpēc, ka šie ieraksti tiktu rediģēti vai cenzēti to satura dēļ!
Jurčiks > Redakcijas informācija
29. Marts 2017 / 15:10
0
ATBILDĒT
Varbūt var palīdzēt tas, ko esmu ievērojis - komentārs dublējas, trīskāršojas utt., ja pēc sākotnējā komentāra ievietošanas uzsit "refresh". Turklāt neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis, pat pēc vairākām stundām.
Normunds > Jurčiks
29. Marts 2017 / 15:17
0
ATBILDĒT
Tieši tā man gadījās šorīt, restartējās interneta pārlūks un pēc uzdotā jautājuma vai gribu skatīt tās pašas lapas, nodublēja pēdējo komentāru.
Redakcija > Normunds
30. Marts 2017 / 09:04
0
ATBILDĒT
Paldies par ziņu!

Tāds secinājums radās arī mūsmājās, un jūsu abu minētais to tikai apstiprina.
Maija
29. Marts 2017 / 12:45
1
ATBILDĒT
Manuprāt, šī diskusija aiziet pilnīgi grāvī, jo daļa komentētāju nekādi netiek vaļā no vārda "viedoklis" un "man šķiet". Te nav runa par to, kā man šķiet labāk, bet gan par to, ka tiesa ir lēmusi pretēji pastāvošajai un stabilajai tiesu praksei un gribai. Un neaizmirsīsim, ka tiesnesim ir jāvadās ne tikai pēc savas pārliecības un ieskata (jeb viedokļa), bet visupirms atbilstoši likumam.
Jurčiks > Maija
29. Marts 2017 / 15:14
0
ATBILDĒT
Vai nesanāk kļūda argumentācijā? (A) Tiesai jāspriež saskaņā ar likumu, (B) Tiesa nosprieda pretēji judikatūrai, tāpēc (C) tiesa ir izdarījusi slikti...

Turklāt Augstākā tiesa...
Magone > Maija
29. Marts 2017 / 13:29
0
ATBILDĒT
Arī 29.11.2016. LR AT Civillietu departamenta lēmums lietā Nr.C30642215, SPC-18/2016, bija pretējs pastāvošajai rajona tiesu un apgabaltiesu praksei, vismaz, man zināmajai. Tomēr skaitās judikatūra. Manā ieskatā, tieši tas, ka AT skatīja šo 29.11.2016. lietu tik gramatiski pēc MnL, neņemot vērā likuma mērķi, principus, citus likumus (CPL), arī noveda pie nepareizas lietas izspriešanas. MnL nekad nedrīkst skatīt gramatiski, jo MnL mērķi un principi bieži ir pretrunā gramatiskajam tulkojumam (tā nu tas likums uzrakstīts).
Arī tad bija speciālisti, kas apgalvoja, ka bijuši darba grupā un likuma norma TĀ nebija domāta, bet tiesa jau redz to, kas ierakstīts likumā, nevis kā tas bija domāts.
Tāpēc tas ir diskutabls jautājums -vai AT ir jāņem vērā rajona tiesu prakse, vai lēmums ir atbilstošs likumam utt.
Magone
29. Marts 2017 / 10:07
1
ATBILDĒT
Esmu pārdomās... Man likās nepareizs 29.11.2016. LR AT Civillietu departamenta lēmums lietā Nr.C30642215, SPC-18/2016, kur MnL normas tika tulkotas tikai gramatiski, bez interpretācijas, neņemot vērā citus argumentus. Varbūt arī šis tiesas lēmums būtu uzskatāms par tiesas brāķi, ja jau neatbilst manam viedoklim? (respektīvi, ja kaut kas neatbilst manam viedoklim, tad tas ir tiesas brāķis). Un, ja jau tā, tad es varu šo tiesas lēmumu neņemt vērā. Un, vispār, kas nosaka to, kas kurā gadījumā ir judikatūra un kas nav?
Un ko man darīt, ja šo konkrēto lēmumu, par kuru rakstīts šajā rakstā, es uzskatu par pareizu? Vai tādā gadījumā tas ir tiesas brāķis vai nav?
Džordžs
28. Marts 2017 / 18:01
8
ATBILDĒT
Pilnīgi pievienojos Snipes kundzes viedoklim attiecībā uz to, ka nolēmums nav pieskaitāms pie tiesību aktiem, jo ikviens tiesību akts ir juridisks dokuments, kas ir verbāli vai dokumentāri noformēta tautas gribas izpausme, bet, kā zināms, tauta tiešā veidā tiesnešus neizraugās, līdz ar to nolēmums nekādi nevar būt tiesību akts, jo ar tiesas nolēmumu tiek atrisināta kāda konkrēta lieta, bet tiesa un katrs tās tiesnesis ir pilnīgi neatkarīgs, un, risinot konkrētu lietu, ir pakļauts tikai likumiem. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka nolēmumi ir tikpat dažādi kā tiesneši un viņu viedokļi - lai gan profesionāli juristi, tomēr vienlaikus arī cilvēki - katrs ar savu dzīves pieredzi, izglītību, personiskajām īpašībām. Un katram no tiem ir tiesības uz savu viedokli. Un katru no tiem valsts pilnvarojusi spriest tiesu. Lielākajā daļā gadījumu pat iespējams strīdu risināt ārpus tiesas.

Tomēr nevar gan atzīt par precīzu Snipes kundzes apgalvojumu, ka tiesību akti varētu veidot judikatūru, jo judikatūra taču ir nolēmumos ietvertas juridiski nozīmīgas atziņas, ko tiesa formulējusi, lietojot juridiskās metodes. Kādam bija raksts par to, ka judikatūra esot tiesību palīgavots, savukārt tiesību akts taču ir tiesību avots. Vai tik kāds nav aizrāvies ar likuma spēku?
Jurčiks > Džordžs
29. Marts 2017 / 21:31
0
ATBILDĒT
(c) kā zināms, tauta tiešā veidā tiesnešus neizraugās, līdz ar to nolēmums nekādi nevar būt tiesību akts
===============

Tauta tiešā veidā neizraugās arī Ministru prezidentu un ministrus, tomēr MK noteikumiem ir ne vien tiesību akta, bet pat ārējā normatīvā tiesību akta statuss... Tāpēc, Džordž, ej vēl pamācies jurisprudenci...
Teorija > Džordžs
29. Marts 2017 / 16:08
0
ATBILDĒT
Redzot šīs plašās diskusijas par to, kas ir vai nav likums, gribas pavaicāt kolēģiem - vai ir gadījies kaut ko dzirdēt par tiesību avotu skaitu, veidiem klasifikāciju?
Kā zināms, līdzās normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem u.c. tiesību avotiem pastāv arī t.s. tiesnešu tiesības - noteikumu kopums, ko formulē nevis likumdevējs, bet tiesas. Skat., piemēram, Gintas Sniedzītes disertāciju, kas tā arī saucas, - Tiesnešu tiesības.
Kabacis > Teorija
30. Marts 2017 / 10:47
2
ATBILDĒT
Un kā tad ar varas dalīšanas principu, atbilstoši kuram tiesību normu radīšana ir likumdevēja kompetencē? Tiesas kompetencē savukārt ir izspriest konkrēto gadījumu atbilstoši likumdevēja pieņemtajām tiesībām un nevis radīt kaut kādus vispārsaistošus tiesību noteikumus, kuri vēlāk tiktu izmantoti analogu vai līdzīgu lietu izspriešanai
Normunds > Džordžs
29. Marts 2017 / 04:08
0
ATBILDĒT
Vai Džordžs nav sapinies terminoloģijā? Visi normatīvie akti ir tiesību akti, taču ne visi tiesību akti ir normatīvie akti. Turklāt normatīvie akti var būt arī iekšējie normatīvie akti, kas parasti nav tautas gribas izpausme.
Tiesas spriedums neapšaubāmi ir tiesību akts. Atgādinu, ka pat iestādes administratīvs akts ir tiesību akts:
"Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām..."
Džordžs > Normunds
29. Marts 2017 / 09:00
6
ATBILDĒT
Nevajag jaukt dažādus aktus un meklēt likuma spēku tur, kur tā nav. Nolēmumā paustas atziņas nav nekādas tiesību normas, kas kaut kur tālāk būtu jāpiemēro. Tās ir atziņas!
Normunds > Džordžs
29. Marts 2017 / 09:23
0
ATBILDĒT
Ar likuma spēku neviens, cik man zināms, "aizrāvies" nav un nebija.
Kā tad īsti ir, Džordž, - tiesas spriedums ir vai nav tiesību akts (pat nesākot polemiku par tiesnešu tiesībām)?
Džordžs > Normunds
29. Marts 2017 / 09:35
9
ATBILDĒT
Ja jebkurš tiesas spriedums būtu tiesību akts, tad tam būtu jābūt publicētam likumi.lv. Līdz šim tur publicējuši tikai Satversmes tiesas spriedumus.
Normunds > Džordžs
29. Marts 2017 / 11:41
0
ATBILDĒT
Tad kāpēc, Jūsuprāt, visi administratīvie akti, tostarp luksofora signāli, policistu žesti, ar kuriem aptur automašīnas, netiek publicēti portālā likumi.lv (tam, ka administratīvie akti ir tiesību akti taču grūti nepiekrist, jo tā tas ir rakstīts likumā)?
Manuprāt portālā likumi.lv ir obligāti jāpublicē vien normatīvie akti un Latviju saistošie starptautiskie līgumi (Starptautisko līgumu uzskaites un tiesību aktu sistematizācijas noteikumu 1.3. punkts)
Džordžs > Normunds
29. Marts 2017 / 19:32
7
ATBILDĒT
Spriedums nav administratīvais akts :)
Unabomberz > Džordžs
31. Marts 2017 / 13:26
0
ATBILDĒT
Džordž, kā tad paliek ar likuma Par tiesu varu 16.pantu? 4.daļa saka, ka "[spēkā stājušamies] spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu."
Snipes brāķis
28. Marts 2017 / 16:31
0
ATBILDĒT
Vai viss, kas neatbilst zv.adv. Snipes viedoklim, ir brāķis?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 14
visi numura raksti
Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti
2 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārdam" – balva par labu valodu
Žurnāls "Jurista Vārds" kļuvis par vienu no deviņiem laureātiem pirmajā Latvijas preses izdevumu valodas konkursā "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē", kas norisinājās no 2016. gada 1. maija līdz 2016. gada 30. novembrim, ...
Jānis Kārkliņš, Edijs Brants
Skaidrojumi. Viedokļi
Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā
Vēlme rakstīt par šo tēmu autoriem radās pēc "Jurista Vārdā" publicētā Mg. iur. Daces Vārnas raksta "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā".1 Iepazīstoties ar raksta saturu, autori nolēma ...
5 komentāri
Dina Spūle
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas
2015. gada rudenī Latvijā tika aktualizēts jautājums par cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju efektivitāti. Tam par iemeslu bija 2015. gada 14. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation ...
2 komentāri
Agnija Granžē
Viedoklis
Nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā – ārvalstnieku diskriminēšana
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" paredz, ka parastā nekustamā īpašuma nodokļa likme ārvalstnieku dzīvesvietai tiek piemērota, ja dzīvesvieta deklarēta Latvijā vismaz pirms septiņiem ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS