ŽURNĀLS Numura tēma

14. Marts 2017 /Nr.11 (965)

Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti
5 komentāri
Mg. iur.
Vija Kalniņa
ZAB “Rasa un Ešenvalds” juriste 

Kapitālsabiedrības reorganizācija ir veids, kā pārstrukturēt savu saimniecisko darbību. Taču nereti reorganizācijas mērķis – pārstrukturēt saimniecisko darbību – tiek izmantots kā aizsegs citam mērķim – risku pārnešanai un sadalīšanai, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no uzņemto saistību izpildes. Lai novērstu reorganizācijas ļaunprātīgu izmantošanu šādam mērķim, Komerclikumā ir ietverti vairāki kreditoru aizsardzības mehānismi, viens no kuriem ir reorganizācijā iesaistīto un reorganizācijas ietvaros dibināto sabiedrību solidārā atbildība, ja tiek īstenota sadalīšana.

Nenoliedzami, sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidāra atbildība ir būtisks kreditoru tiesisko interešu aizsardzības instruments gadījumā, ja reorganizācija izmantota, lai izvairītos no atbildības par noteiktiem kreditoru prasījumiem. Taču, no otras puses, ja reorganizācija ir īstenota godprātīgi, šis kreditoru aizsardzības instruments var atstāt ievērojamu ietekmi uz sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām pat tik tālu, ka var likt pārdomāt sadalīšanas lietderību.

Šajā rakstā autore aplūko sadalīšanas juridiskos aspektus, īpašu uzmanību veltot tieši reorganizācijā iesaistīto sabiedrību atbildības sadalījumam pēc reorganizācijas pabeigšanas.

 

1. Reorganizācija, sadalot kapitālsabiedrību

Komerclikums paredz šādus trīs reorganizācijas pamatveidus:

  1. sabiedrību apvienošana (KCL 335. pants), kas var notikt kā pievienošana vai saplūšana;

  2. sabiedrību sadalīšana (KCL 336. pants), kas var notikt kā sašķelšana vai nodalīšana;

  3. sabiedrības pārveidošana (KCL 337. pants).

Ņemot vērā to, ka šā raksta mērķis ir analizēt tieši sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidāro atbildību, autore tuvāk aplūkos, ko tieši nozīmē sabiedrības reorganizācija sadalīšanas ceļā. Taču, lai labāk ilustrētu sadalīšanas īpatnības un atšķirības, vispirms īsumā jāaplūko pārējie reorganizācijas pamatveidi.

Īsumā raksturojot apvienošanu, jānorāda, ka šis reorganizācijas veids paredz esošu kapitālsabiedrību, saplūšanu, izveidojot jaunu trešo kapitālsabiedrību, vai arī vienai pastāvošai kapitālsabiedrībai pievienojot vienu vai vairākas citas arī pastāvošas kapitālsabiedrības. Šajā reorganizācijas veidā neviena no iesaistītajām sabiedrībām (tostarp tās manta, darbinieki u.c.) netiek dalīta, bet kā vienots kopums tiek nodota iegūstošajai sabiedrībai. Jāatzīmē, ka apvienošanas vai saplūšanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa, bet visas pievienojamās sabiedrības saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Automātiska un patstāvīga solidārā atbildība par saistībām, kuras reorganizācijas ietvaros ir sadalītas, ir netaisnīga pret solidāri saistītajām personām, jo var radīt tām nesamērīgas negatīvas sekas un papildu apgrūtinājumus, it īpaši tad, ja reorganizācija ir īstenota godprātīgi un tai nav bijuši apslēpti mērķi.

Sabiedrības pārveidošana nozīmē viena veida sabiedrības pārveidošanu par cita veida sabiedrību, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārveidošana par akciju sabiedrību vai otrādi. Lai arī, formāli raugoties, šķiet, ka šādā reorganizācijā notiek tikai sabiedrības nosaukuma izmaiņas, atbilstoši Komerclikuma 337. panta otrajai daļai šīs reorganizācijas ietvaros pārveidojamā sabiedrība nodod visu savu mantu iegūstošajai sabiedrībai un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Arī šajā reorganizācijas veidā manta tiek nodota kā vienots kopums, nekas netiek dalīts.

Sadalīšanu raksturo tas, ka sadalāmās sabiedrības manta tiek sadalīta starp vairākiem subjektiem. Proti, tā pilnībā vai daļēji tiek nodota vienai vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām, kas var būt jau pastāvošas sabiedrības vai arī tādas, kas tiek izveidotas reorganizācijas ietvaros.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Opis
15. Marts 2017 / 09:24
26
ATBILDĒT
Laikam Jurista Vārdam (vismaz elektroniskajai versijai) lasītāju skaits ir būtiski pieaudzis. Rezidējošais trollis Seskis pēdējā laikā novāc netipiski daudz laiku. Piemēram par šito slinko un bez iedvesmas rakstīto gabalu - 50+. Agrāk pat īpaši izdevušies sacerējumi vairāk par 30 nedabūja.
Redakcija > Opis
16. Marts 2017 / 11:41
0
ATBILDĒT
Taisnība - "Jurista Vārda" elektroniskās versijas un portāla lietotāju skaits pēdējos gados ir ļoti pieaudzis, un, piemēram, atbilstoši auditorijas mērījumiem janvārī šim saturam uzskaitīti aptuveni 16 000 reālo lietotāju.
Jurčiks > Opis
15. Marts 2017 / 22:09
0
ATBILDĒT
Jā, es arī to esmu pamanījis. Parasti pat 30 pa nedēļu nebija, bet te 100+ divās dienās. Seskis būs botus palaidis tīklā":))
Pīters > Jurčiks
16. Marts 2017 / 08:45
0
ATBILDĒT
Nekādu botu te nav. Katrs, kam nav nekā prātīga ko darīt, var pēc katra novērtējuma iztīrīt savas juristavards.lv sīkdatnes un novērtēt atkārtoti, cik vien vēlas. Novērtēšanas skaitu vienā dienā nosaka paša lietotāja dators, nevis JV
Seskis
14. Marts 2017 / 10:19
3
ATBILDĒT
Raksta autore ir analītiski un pamatoti norādījusi uz kreditoru plēsonības augsto indeksu sabiedrības reorganizācijas, tostarp, sadalīšanas procesā. Kādreiz Seskis ar draugiem Tupenīšu pagastā bija reģistrējis sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras pamatnodarbošanās veids bija krāsaino metāllūžņu un stikla taras vākšana, kā arī dažādu pasākumu, arī kāzu ceremoniju organizēšana un vadīšana. Diemžēl kreditoru alkatības dēļ uzņēmumu nācās reorganizēt, un sadalīšanas rezultātā tika izveidots uzņēmums, kas nodarbojās ar galdniecību un bēru ceremoniju organizēšanu. Kreditoru spiediena dēļ Seskim nācās strādāt par bēru ceremoniju animatoru, un, tērpies literāri mitoloģiskā tēla Nagacepures veidolā, Seskis izklaidēja bēru dalībniekus, organizēdams dažādas izklaides. Bēru ceremonijā tika ieviesta aizgājēja mičošana, bēru vārti, kad kaimiņi aizsprostoja ceļu, un lika izpirkt tiesības procesijai virzīties tālāk. Neizpalika arī bez aizgājēja zagšanas, izpirkšanas, un šampanieša dzeršanas no aizgājēja kurpes. Jāteic, ka radošā kreativitāte ļāva nopelnīt nepieciešamos līdzekļus un nostabilizēt uzņēmumu maksātspēju.
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Numura tēma
Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens
Reorganizācija ir tiesisku un ekonomisku pasākumu kopums, kas kapitālsabiedrībai ļauj pārstrukturēt savu saimniecisko darbību, lai to labāk organizētu, lai nodalītu atšķirīgus saimnieciskās darbības virzienus un attīstītu tos. ...
Jānis Ilsteris
Viedoklis
Objektīvas un kvalitatīvas informācijas aprite neradīs sašķeltību starp sabiedrību un tiesu varas institūcijām
Saistībā ar masu informācijas līdzekļos pēdējā laikā veltītajiem kritiskajiem viedokļiem par Latvijas Republikas prokuratūru un prokuroru darbu, mēs – Latvijas Prokuroru biedrība – vēršamies ar šo aicinājumu pie sabiedrības, ...
Krista Zariņa
Numura tēma
Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē
Darba likuma1 28. nodaļa "Uzņēmuma pāreja citai personai" tika iestrādāta likumā jau tā pieņemšanas laikā, transponējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) 2001. gada 12. marta Padomes Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību ...
Veronika Sajadova
Numura tēma
Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju
2016. gada 22. novembrī Eiropas Komisija publicējusi Priekšlikumu direktīvai par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju1 (turpmāk – Priekšlikums). Minētais Priekšlikums ir loģisks turpinājums 2014. gada Rekomendācijai par ...
Ekonomikas ministrija, Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests
Numura tēma
Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju
Vairākām valsts iestādēm, kuras izsniedz atļaujas un licences, lūdzām skaidrojumu par pastāvošo kārtību saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju. Ekonomikas ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijas Galvenās kārtības ...
AUTORU KATALOGS