Darba likuma1 28. nodaļa "Uzņēmuma pāreja citai personai" tika iestrādāta likumā jau tā pieņemšanas laikā, transponējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) 2001. gada 12. marta Padomes Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā2 (turpmāk – Direktīva). Lai gan šis tiesību institūts ir jau gana ilgi pastāvošs, neskaidrības ap to virmo joprojām – kā viens no iemesliem varētu būt ļoti vispārīgā un plašā uzņēmuma definīcija Darba likumā,3 kas teorētiski aptver ļoti plašu loku tā piemērošanai, tai pašā laikā potenciāli ietverot situācijas, par kurām gan darījuma puses, gan darbinieki pat neiedomātos.
Latvijas Augstākās tiesas judikatūrā nav atrodami daudzi spriedumi, kas interpretētu un skaidrotu šo jēdzienu, turpretim Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Direktīvu ir interpretējusi daudzreiz,4 tāpēc tieši EST nolēmumi kalpo kā primārais avots, lai izprastu uzņēmuma pārejas būtību arī Darba likuma kontekstā. Ņemot vērā, cik dažādās situācijās EST ir sniegusi prejudiciālus nolēmumus, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu, šī raksta mērķis ir apkopot uzņēmuma un tā pārejas pazīmes, apskatīt specifiskus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus – uzņēmuma nodošanu vairākiem saņēmējiem un pārrobežu uzņēmumu pāreju, kā arī īsumā ieskicēt potenciālās sekas par uzņēmuma pāreju regulējošo noteikumu neievērošanu.
Uzņēmuma definīcija un piemērošanas joma
Uzņēmuma jēdziens tiek definēts gan Darba likumā, gan arī Komerclikumā,5 pēdējā ar uzņēmumu saprotot organizatoriski saimniecisku vienību, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Savukārt normatīvajos aktos jēdziens "uzņēmums" pārsvarā tiek pielīdzināts komersanta veidam vai formai (piemēram, SIA, individuālais uzņēmums u.tml.).
Kā jau ievadā minēts, Darba likuma6 sniegtā definīcija uzņēmumu definē kā jebkuru organizatoriska vienību, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus; savukārt uzņēmuma pāreja tiek definēta kā "uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai [..]",7 kas attiecīgi uzņēmuma jēdzienu paplašina arī uz atsevišķu, identificējamu tā daļu. Jāteic, ka Darba likuma formulējums nav visveiksmīgākais un precīzākais, pārņemot Direktīvas noteikumus – Direktīvā ar uzņēmumu pāreju tiek saprasta tāda uzņēmuma (vai tā daļas) pāreja, kas pārejas rezultātā saglabā savu identitāti, proti, organizēts līdzekļu kopums, kas kalpo ekonomiskas aktivitātes veikšanai neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir pamatdarbības veids vai papildfunkcija.8 Direktīvā ietvertais formulējums salīdzinoši sniedz vairāk pazīmju, kas ļauj izprast uzņēmuma pārejas būtību, nekā Darba likumā noteiktais.
Kā galvenais uzņēmuma elements ir tā ekonomiskā aktivitāte neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma mērķis ir vai nav gūt peļņu, citiem vārdiem, uzņēmums ir iesaistīts ekonomiskā aktivitātē, sniedzot pakalpojumus vai piedāvājot preces tirgū.9 Tāpat nav atšķirības, vai uzņēmums darbojas privātajā vai publiskajā sektorā.
| Uzņēmuma jēdziens darba tiesību izpratnē jānošķir no tā komerctiesiskās izpratnes. |
No Direktīvas piemērošanas jomas ir tieši izslēgti divi gadījumi: valsts pārvaldes iestāžu administratīva pārkārtošana vai funkciju pārdale un uzņēmuma pāreja, ja tās objekts ir vienīgi jūras kuģi (savukārt situācijā, kad jūras kuģi ir daļa no uzņēmuma, kas tiek nodots, Direktīvas noteikumi piemērojas, ciktāl uzņēmums vai tā saņēmējs atrodas Līguma par Eiropas Kopienas dibināšanu piemērošanas teritorijā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes