ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Maijs 2017 /Nr.20 (974)

Par mieru
4 komentāri

Tieši šajā dienā pirms 67 gadiem dzima vienotā Eiropa: piecus gadus pēc Otrā pasaules kara, Eiropai joprojām laizot drausmīgās brūces, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis (Robert Schuman, 1886–1963) nāca klajā ar plānu, kam bija jānovērš vēstures atkārtošanās.

1950. gada 9. maijā publiskotais Šūmaņa plāns paredzēja Rietumeiropas valstu apvienošanos tobrīd stratēģiski svarīgo resursu – akmeņogļu un tērauda – ražošanā, kas tādējādi izslēgtu jauna starpvalstu konflikta iespējamību. Pēc R. Šūmaņa iniciatīvas radītā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kurā apvienojās Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga, kļuva par pamatu visiem turpmākajiem Eiropas vienotības procesiem, kas rezultējās ar Eiropas Savienības izveidi.

Tāpat R. Šūmanis (starp citu, piedzimis kā Vācijas pavalstnieks, vēlāk valstu robežu pārbīdes rezultātā kļuvis par Francijas pilsoni) visu mūžu centās nogludināt mūžsenās domstarpības starp divām centrālajām Eiropas valstīm – Franciju un Vāciju, uzskatot, ka saskaņa starp tām ir miera garants visam kontinentam.

Līdzīgi rīkojās arī cits būtisks pēckara Eiropas ilgtermiņa miera "konstruktors" un R. Šūmaņa domubiedrs – Vācijas Federatīvās Republikas pirmais kanclers Konrāds Adenauers (Konrad Adenauer, 1876–1967). Viņa uzdevums bija divtik sarežģīts – K. Adenaueram bija jāsāk ar savas tautas vērtību inventarizāciju un demokrātijas būvēšanu sabiedrībā, kas bija atbildīga par nacionālsociālisma radīto katastrofu.

Tādēļ savās hrestomātiskajās runās, kas Vācijā aizvien tiek bieži citētas, K. Adenauers aktīvi pievērsās gan iekšējiem, gan ārējiem demokrātijas un miera apdraudējumiem nacionālā un Eiropas līmenī. Ielūkojoties viņa slavenāko atziņu krātuvēs, izrādās, ka tās savu aktualitāti nav zaudējušas joprojām (tikai nedaudz mainījies konteksts).

Par galvenajiem miera apdraudējumiem Eiropā un pasaulē viņš uzskatīja visu veidu nacionālismu un totalitārismu (tobrīd konkrēti aktuāla bija PSRS agresīvā politika).

Savukārt iekšpolitiskas briesmas demokrātijai, viņaprāt, pirmkārt, rada materiālisms (mūsdienās to dēvē arī par patērētāja filozofiju) kā pretstats vērtīborientētam pasaules uzskatam (K. Adenauers īpaši uzsvēra kristīgās vērtības, kas ir Rietumu pasaules garīgais pamats). Otrkārt, demokrātiju apdraud sabiedrības nonivelēšanās jeb kolektivizēšanās (vācu – Vermassung), kas apdraud brīvas un neatkarīgas personības izaugsmi un kritisko spriestspēju, notrulina sabiedrību un padara to viegli manipulējamu.

Zīmīgi, ka K. Adenauers uztraucās arī par to, kādu iespaidu uz sabiedrību atstāj nekvalitatīva informācijas plūsma, kas 20. gadsimta vidū, pateicoties televīzijas, radio un bulvārpreses straujajai attīstībai, viņaprāt, apdullināja sabiedrību un lika nevis domāt patstāvīgi, bet uzspieda gatavus, viegli "sagremojamus" šablonus, tādējādi padarot cilvēku priekšstatus aizvien seklākus un paviršākus. (Ko gan "vecais kanclers" būtu teicis, ja pieredzētu mūsdienu "alternatīvās informācijas" un sociālo tīklu tukšuma plūdus?)

Noslēgumā – Eiropas dienas kontekstā šķietami nebūtisks, tomēr fakts – gan R. Šūmanis, gan K. Adenauers bija juristi. Tomēr varbūt tas nemaz nav tik nebūtisks apstāklis! Iespējams, tieši tieslietu studijas R. Šūmanim un K. Adenaueram bija devušas politikai nepieciešamo plašo redzesloku, kā arī ļāva precīzi saprast sabiedrības, valsts un starpvalstu attiecību funkcionēšanas mehānismus un racionāli novērtēt demokrātijas priekšrocības.

Šeit varam atcerēties arī būtisko ieguldījumu, ko Latvijas valsts dibināšanā un neatkarības atjaunošanā savulaik devuši latviešu tiesībnieki, kā arī domāt par īpašajiem pienākumiem un atbildību, ko izglītība un profesija uzliek juristam demokrātiskā sabiedrībā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Par mieru. Jurista Vārds, 09.05.2017., Nr. 20 (974), 2.lpp.
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
10. Maijs 2017 / 08:50
2
ATBILDĒT
Nav šaubu, ka juridiskā izglīytība šūmanim un Adenaueram izveidoja intelektuālo bāzi viņu turpmākai politiskajai darbībai. Vienīgi jāņem vērā tad, ka viņi jurisprudenci studēja (a) Rietumeiropā, (b) klasiskajā stilā un (c) XX gadsimta sākumā. Līdz ar to viņi bija izglītoti ne tikai šauri kā juristi, bet kā domātāji.

Mūsdienu Latvijas izglītība šādus cilvēkus izveidot diemžēl nespēj. Juridiskā izglītība ir arodskolas līmenī, kurā tiek mācītas aroda tehniskās iemaņas, bet augstāka līmeņa likumsakarības nevienu īpaši neinteresē. Juridisko zinātņu doktori ir speciālisti vienā šaura nozares jautājumā, ārpus kura viņi īpaši neko nesaprot (pārbaudīts daudzkārt praksē)...
TT > Jurčiks
14. Maijs 2017 / 12:17
0
ATBILDĒT
...daļēji tāpēc, ka kad 1937.gadā Civillikums tika latviskots, no tā tika izrauti ārā visi latiņu termini, līdz ar to tiesību institūti, kas stāv aiz tā vienkārši kļuvuši neatpazīstami. 70% no Civillikuma ir (arhaiskās) romiešu tiesības, tātad lai tās izprast jāpārzin perfekti romiešu tiesības, kurš gan ar to var lepoties? VLK, kā zinams, pie katra panta ir norāde uz romiešu tiesībām, vai uz bruņinieku/zviedru parāžu tiesībām.
Bunģe vienkārši pierakstīja "juridiskās dainas" kā tas tika stāstītas, un "Civillikumā tēvi", lai ko viņi neapgalvotu, nekādu reālo teorētisko sistēmisko bāzi aiz CL neizveidoja, vienkārši norāva romiešu tiesību ietvaru, nepiedāvājot neko tā vietā - un tas viss nolūkā, lai varētu nākt ar paziņojumu "par pilnīgo jauno likumu, latvisko Civillikumu".
Retais, kam nenāk miegs studējot romiešu tiesības, bet bez tā tiesību sistēmu, kas ir ietverta Civillikumā, izprast nevar.
Seskis
9. Maijs 2017 / 17:20
3
ATBILDĒT
Senākos laikos, kad mūki un krustneši bariem blāķējās šodienas Latvijas teritorijā, lai pakļautu vietējās ciltis, viņi viltīgi iedzīvināja savas tradīcijas un dzīvesveidu nolūkā sašķelt vienotību cilšu ietvaros. Viens no veidiem bija svētku aizstāšana, piemēram, ziemas saulgrieži tika aizstāti ar Kristus dzimšanas svētkiem. Ļoti līdzīgi darbojas Latvijas polittehnologi - lai cilvēki nesvinētu Uzvaras dienu 9.maijā, tiek mēģināts iepotēt maldu mācību par vienotās Eiropas dzimšanu 1950. gada 9. maijā. Tas ir absurds, jo Eiropu sākotnēji nolaupīja jau sengrieķu dievs Zevs, pārvērties par vērsi. Eiropa tolaik atradās daiļas meitenes veidolā, un, acīmredzami, bija vienota kā viens ķermenis. Turklāt, runājot par nesenākiem notikumiem, jāpiemin Ričards Kudenhofs-Kalergi un viņa 1922. gadā izveidotā Paneiropas Ūnija, kurai Latvija pievienojās 1927. gadā. Paneiropas Ūnijas pamatā bija idejas par vienotu un brīvu Eiropu, kas balstīta uz subsidiaritātes un kristietības principiem. Tāpēc 9.maijs kā Eiropas vienotības diena ir vienkāršs izgudrojums bez kāda racionāla seguma.
Latvijā 9.maijs vienmēr svinēts kā Uzvaras svētki. Šorīt Seskis jau no rīta izvilka no naktsskapīša Sarkanās Strādnieku un Zemnieku armijas ordeņus un medaļas, nospodrināja, piestiprināja pie mundiera, iešāva ribās pipirkšķi dzimtenītes, un devās Uzvaras laukuma virzienā. Dienas gaitā Seskis jau ir izstāstījis jaunajai paaudzei, kā 1941.gada ziemā sala pie Maskavas, vēlāk mirka Rževas purvos, ar savām krūtīm aizsedza vairākas ambrazūras, izglābjot cīņubiedrus. Visubeidzot, kaujā pie Kaļiņingradas (Kēnigsberga, Karalauči, Tvangste, kā nu kurš to pilsētu dēvē) Seskis kaujas karstumā saķēra Tīģertanku aiz stobra, norāva torni, un sāka klapēt fričus kā mušas ar mušu pletni. Jā, tā bija, tāpēc svarīgi ir izvairīties no izdomājumiem un demagoģijas saistībā ar 9.maiju, bet vērst skatu Uzvaras laukuma virzienā - tieši tur šodien svin savu dienu Tautas tiesiskā apziņa un patiesības alkas!
Jā, un kur tad vēl tās medaļas > Seskis
11. Maijs 2017 / 09:35
0
ATBILDĒT
par "Prāgas pavasara" un Ungārijas 1956.gada Ungārijas revolūcijas apspiešanu
visi numura raksti
Kristofs Šēve, Aleksandrs Potaičuks
Skaidrojumi. Viedokļi
Samesame but different?
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējais tirgus sniedz iespēju uzņēmējiem piedāvāt savas preces un pakalpojumus 28 ES dalībvalstīs bez ievērojamām papildu izmaksām. Savukārt patērētāji gūst labumu no spēcīgākas ...
1 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Ceļā pie lasītājiem – atmiņu grāmata “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē”
Nešaubīgi, ka Latvijas tiesību vēsturē Kalvja Torgāna vārds ir neizdzēšams, jo viņa zinātniskais un praktiskais devums, kas ietverts daudzos rakstos, grāmatās, Augstākās tiesas nolēmumos un kas arī mutvārdos izskanējis Latvijas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās
Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi ...
Vija Kalniņa
Notikums
"Jurista Vārds" apmeklē Eiropas Savienības Tiesu  
24. un 25. aprīlī žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas pārstāvji viesojās Eiropas Savienības Tiesā (EST) Luksemburgā. Vizītes laikā viņi tikās ar EST tiesnešiem no Latvijas, ar EST atbalsta dienestu pārstāvjiem, kā arī klātienē ...
Jānis Griķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu
Neraugoties uz to, ka liela daļa normatīvo aktu par nekustamo īpašumu tiesisko regulējumu, tai skaitā likums "Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", valstī ir pieņemta pirms vairāk nekā 20 gadiem, joprojām konstatējamas ...
AUTORU KATALOGS