ŽURNĀLS Tiesību politika

Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums

Lietotie saīsinājumi

AB1 – Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2013. gada 13. septembra priekšlikumi "Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas"

AB2 – Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2015. gada 22. maija priekšlikumi "Patstāvīgo iestāžu darbības pilnveidošanas iespējas"

Darba grupa – 12. Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai

KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

KTK1 – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2008. gada 30. aprīļa viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu

KTK2 – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2011. gada 10. maija viedoklis par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas ietvaros

KTK3 – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu

LSDSP – profesora Jura Bojāra vadībā izstrādātais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Satversmes grozījumu projekts (2002)

NA – 2011. gada aprīlī Saeimā Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas deputātu iesniegtais Satversmes grozījumu projekts (Nr. 297/Lp10)

NBS – Nacionālie bruņotie spēki

NDL – Nacionālās drošības likums

PPP – Latvijas Republikas Augstākās padomes likumprojekts "Latvijas Republikas Pamatlikums pārejas periodam" (Diena, 1991. gada 12. jūlijs)

SK3&4 – publicēšanai gatavots zinātnisks izdevums "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017"

VVF – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2007. gada 22. janvāra likuma ierosinājums par Valsts prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas regulējumu

VZ1 – Valsts prezidenta Valda Zatlera 2008. gada 6. augusta likuma ierosinājums par Saeimas atlaišanu

VZ2 – Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 16. marta likuma ierosinājums paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras

A. Ievads

Strīds par Valsts prezidenta amatu un tā pilnvaru apjomu sākās līdz ar Satversmes rakstīšanas uzsākšanu 1920. gadā. Toreiz ievērojama daļa labēji noskaņotu politiķu iestājās par tautas vēlētu prezidentu. Turpretī tālaika kreisi noskaņotie politiķi (sociāldemokrāti) bija pārliecināti, ka ar valsts galvas funkcijām var tikt galā parlamenta priekšsēdētājs un tādēļ atsevišķs Valsts prezidenta amats vispār nav vajadzīgs. Kā zināms, galarezultātā tika panākts kompromiss un Satversmē¹ tika paredzēts parlamenta vēlēts prezidents. Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmajā neatkarības laikā (Arveds Bergs 1927. gadā² un 1931. gadā³, Latviešu zemnieku savienība 1933. gadā⁴), gan otrajā neatkarības laikā [Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) 1997. gadā⁵, frakcijas "Saskaņas Centrs" deputāti 2006.⁶, 2012.⁷ un 2013. gadā⁸, frakcijas "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti 2011. gada aprīlī⁹ un maijā¹⁰, frakciju "Latvijas Reģionu apvienība" un "No sirds Latvijai" deputāti 2014. gada decembrī¹¹]. Minētie projekti pamatā paredzēja grozīt Satversmes 35. un 36. pantu, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, nevis Saeima. Šādiem centieniem arī vēlētāju vidū ir būtisks atbalsts,¹² kas liek politiķiem regulāri pievērsties tautas vēlēta prezidenta koncepcijai.

1. Darba grupas izveidošanas mērķis

1.1. Darba grupa tika izveidota 12. Saeimas Juridiskās komisijas 2015. gada 17. februāra sēdē pēc tam, kad komisija nolēma noraidīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (Nr. 84/Lp12)¹³, kurš paredzēja noteikt, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Komisija atbalstīja deputāta, Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētāja profesora Ringolda Baloža ierosinājumu izveidot Saeimā darba grupu, kurā šis jautājums tiktu diskutēts, iesaistot tiesību ekspertus, bijušos politiķus un sabiedrības pārstāvjus.¹⁴ Izveidotā darba grupa (turpmāk – Darba grupa) aicināja visus bijušos valsts prezidentus, ministru prezidentus un Saeimas priekšsēdētājus piedalīties grupas sēdēs, kurās tika uzklausīti ekspertu ziņojumi par attiecīgajiem Satversmes pantiem un prezidenta pilnvaru realizāciju. Lielākā daļa uzrunāto aicinājumam atsaucās un labprāt dalījās ar savu pieredzi.

1.2. Darba grupas izveidošana, pirmkārt, apliecina Saeimā pārstāvēto politisko spēku apzināšanos, ka jautājums ir pietiekami būtisks, lai to apspriestu politiski juridiskās konsultācijās kopā ar ekspertiem. Otrkārt, Darba grupas intensīvais darbs, tajā iesaistot plašu ekspertu loku, liecina par parlamentāro diskusiju smagumpunkta pārvietošanos no Saeimas sēdēm ne tikai uz Saeimas komisijām un apakškomisijām,¹⁵ bet arī uz darba grupām. Sabiedrības interese un plašā ekspertu iesaiste Saeimas darbā liecina par sabiedrības gribu piedalīties politiskos procesos, kā arī par parlamenta vēlmi komplicētos tiesībpolitiskos jautājumos konsultēties ar sabiedrību un lietpratējiem.

2. Darba grupas mandāts un tvērums

2.1. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli¹⁶ deputāti, realizējot savas pilnvaras, veido pastāvīgās komisijas, speciālas komisijas atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai, izmeklēšanas komisijas, apakškomisijas, kā arī deputātu grupas. Atšķirībā no pastāvīgajām komisijām, kuru darbs pamatā ir saistīts ar likumprojektu sagatavošanu, deputātu grupas nav finansiāli nodrošinātas, tādēļ to darbība ir atkarīga no Saeimas komisijas vai administrācijas.

2.2. Darba grupu pamatdarbības veids ir sēdes, kurās tiek uzklausīti eksperti un lietpratēji vai deputāti tiekas ar citu valstu pārstāvjiem. Deputātu grupu darbība salīdzinājumā ar citām tautas priekšstāvju darbības formām ir vismazāk reglamentēta. To priekšrocība salīdzinājumā ar komisijām ir tāda, ka šajās grupās darbojas deputāti, kas ir sevišķi ieinteresēti konkrētā jautājuma risināšanā, jo darbs minētajās grupās balstās uz brīvprātības principu. Turklāt tas vērsts uz konkrētu uzdevumu izpildi, nevis kā citu, pastāvīgi funkcionējošo, Saeimas struktūru darbs.

2.3. Latvijas Republikas Saeimā darbojas divu veidu deputātu grupas.

2.3.1. Deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai. Tās dibina vismaz trīs Saeimas deputāti, par grupas izveidošanu un izmaiņām tās sastāvā paziņojot Saeimas Prezidijam. Skaitliski visvairāk ir deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Pašlaik Saeimā darbojas 68 šāda veida darba grupas (piemēram, deputātu grupa sadarbībai ar ASV parlamentu, Apvienoto Arābu Emirātu parlamentu, Mjanmas parlamentu, Polijas parlamentu u. c.). Otra veida deputātu grupas tiek dibinātas citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai, tostarp politisku koncepciju un ideju aizstāvībai (piemēram, 12. Saeimā ir izveidota deputātu grupa Okupācijas muzeja atbalstam un deputātu grupa Tibetas atbalstam). Pašlaik Saeimā darbojas septiņas šāda veida darba grupas.

2.3.2. Saeimas komisiju izveidotas darba grupas. Komisijas šādas deputātu grupas veido, lai strādātu ar atsevišķiem komisijas pārziņā esošiem likumprojektiem vai lai padziļināti pievērstos kāda atsevišķa likumdošanas jautājuma analīzei.¹⁷ Komisijas darba grupas izveido ar balsu vairākumu, un tās parasti darbojas, līdz mērķis, kas visbiežāk saistīts ar likumprojekta sagatavošanu, ir sasniegts. Tāpat šo grupu darbs var beigties ar konsultācijām, kurās iesaistīti eksperti un valsts pārvaldes pārstāvji un kuru rezultātā tiek iegūta noteikta informācijas bāze turpmākam darbam. Atzinums nav obligāts, bet ir vēlams. Darba grupas noslēguma dokumentu parlaments var izmantot, lai pieņemtu jaunus vai grozītu spēkā esošos likumus, deklarētu savu attieksmi pret to vai citu problēmu (piemēram, polemizējot par atziņām, minot tās likumprojekta anotācijā) u. tml.¹⁸ Atzinuma nozīme likumdošanas procesā ir atkarīga tikai no tā, cik autoritatīvi un pamatoti ir tajā paustie priekšlikumi un viedokļi. Atzinumā ietverto priekšlikumu autoritāte var kalpot par objektīvu pamatojumu to ieviešanai.

2.4. Darba grupa savā pirmajā sēdē nolēma secīgi aplūkot visus Satversmes 3. nodaļas "Valsts Prezidents" pantus, bet 35. un 36. pantu, kur ietverts Valsts prezidenta ievēlēšanas modelis, aplūkot kā noslēdzošos.