Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

18. Jūlijs 2017 /Nr.30 (984)

Karoga lieta
6 komentāri

Pēdējās nedēļās Latvijas masu medijos par Čehijas tiesībsargājošām institūcijām varam lasīt vairāk nekā ikdienā. Tas saistīts ar 2009. gada 13. janvāra grautiņos apsūdzētā Anša Ataola Bērziņa lietu par viņa izdošanu. Konkrētā lieta ir aizgājusi gana tālu un ievirzījusies robustā juridiskā strīdā. Ir pagājis daudz laika, un sabiedrību jau sen nodarbina citas problēmas. Kurš vairs atceras, kāpēc vispār notika 2009. gada Vecrīgas grautiņi un kāpēc Ansis Ataols tur atradās, kādu ideju pārņemti bija klātesošie ļaudis un pret ko iestājās?

Tomēr, neskatoties uz "paraugmācībām", ko ik pa laikam demokrātiskās valstīs gūst neveiksmīgākie vai varbūt skaļākie no protestētājiem, tomēr rodas arvien "jauni anši", kuri acīmredzot jau ir sagatavojušies publiski saņemt sodu no valsts, tomēr atļaujas paust savu protestu varbūt ne tajā visparastākajā un valsts aparātam patīkamākajā veidā.

Čehijā pēdējā laikā visplašāko ievērību guvušais "anšu izlēciens" nobrieda kādā 2015. gada septembra sestdienā, kad trīs mākslinieku grupas "Ztohoven" dalībnieki (Filip Crhák,1 Matěj Hájek un David Hons), uzdodoties par skursteņslauķiem, uzrāpās prezidenta pilī Prāgā un nomainīja prezidenta karogu pret milzīgām sarkanām apakšbiksēm. To krāsa demonstrēja protestu pret prezidenta Miloša Zemana simpātijām pret Ķīnu un Krieviju. Savā mājaslapā "Ztohoven" publicēja paziņojumu: "Šodien mēs izkarinājām atbilstošu "karogu" pār pili, kurā strādā cilvēks, kam ne par ko nav kauna."

Pati mākslinieku grupa jau iepriekš ir izcēlusies ar sociāli politiskām mākslas aktivitātēm, un arī tās nosaukums tulkojumā ir visai daudznozīmīgs: to var lasīt gan kā Z toho ven ("Izeja") vai Sto Hoven ("Simts mēslu"). Mākslinieku rīcība 2015. gadā radīja lielu rezonansi sabiedrībā, un kopš tā laika "sarkanās apakšbikses" pastāvīgi parādās protestos un kļuvušas par neatņemamu Čehijas mūsdienu politikas kritikas simbolu. Tomēr arī valsts aparāts šādu "izgājienu" nav ignorējis.

Pret māksliniekiem tika ierosināta krimināllieta. Šajā lietā īpaši tika izvērtēts, kāda ir prezidenta nozagtā karoga vērtība un kādu postījumu jumtam ir nodarījuši "vandāļi". No visiem šiem aspektiem atkarīgs, cik lielā mērā valstij radīti zaudējumi, kāds ir nodarījuma apmērs. 2016. gadā pirmās instances tiesa atzina, ka mākslinieku darbības nav atzīstamas par kriminālpārkāpumu. Tiesnese Šarka Šantorova atzina, ka "citādi varētu rasties bīstams precedents, kas robežojas ar totalitāro režīmu, kurš ierobežo vārda brīvību un politiskos uzskatus". Tomēr lieta tika pārsūdzēta, un galējais spriedums vēl nav stājies spēkā.

Paša prezidenta karoga tālākais liktenis bija turpinājums mākslinieku akcijai. Lai gan mākslinieki sākotnēji apgalvoja, ka karogs "ir aizlidojis", tomēr 2016. gadā tas publiski tika sagriezts 1152 daļās un visā Čehijā izplatīts, izmantojot bitkoinu sistēmu. Tādējādi mākslinieki protestēja pret varas centralizāciju, kas ir "nebeidzama cīņa ar aplamām tendencēm kontrolēt mūsu dzīves". Šīs tiesu lietas tālākajai attīstībai būs vērts sekot līdzi, jo mākslinieku arguments, ka viņu rīcība ir nevis vandālisms, bet gan vārda brīvības izpausme, radīs interesantu precedentu mūsdienu Eiropā, kurā acīmredzot standarta demonstrācijas, atļauti gājieni un pat saskaņoti streiki nevar pietiekami efektīvi iespaidot notiekošos procesus un raisīt patiesi saturisku diskusiju sabiedrībā.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Pēc smagas motocikla avārijas šā gada pavasarī mākslinieks Filips Crhāks jūnijā 42 gadu vecumā mira.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Karoga lieta. Jurista Vārds, 18.07.2017., Nr. 30 (984), 2.lpp.
9
0
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
brauc pie mums
18. Jūlijs 2017 / 15:39
1
ATBILDĒT
Ataolu gaida Ajatolla Irānā!
Jurčiks
18. Jūlijs 2017 / 14:49
2
ATBILDĒT
(c) Tiesnese Šarka Šantorova atzina, ka "citādi varētu rasties bīstams precedents, kas robežojas ar totalitāro režīmu, kurš ierobežo vārda brīvību un politiskos uzskatus".
================

Tiesnese Šarka jauc vārda brīvību ar prastu huligānismu...
Jurčiks > Jurčiks
18. Jūlijs 2017 / 14:50
2
ATBILDĒT
P.S. Tiesneses Šarkas izpratnē cīņa pret huligānismu ir totalitārisma izpausme...
Morāle > Jurčiks
18. Jūlijs 2017 / 15:20
1
ATBILDĒT
Tagad ar nepacietību gaidīsim, kad no mirušajiem piecelsies Da Vinči , uzrāpsies prezidenta pilī un uz torņa sienas vēl lieku reizi uzgleznos Džokondu, lai varētu šo (acīmredzami demokrātiskās un tiesiskās) valsts grāvēju un prasto huligānu nolikt pie vietas. Tīri tā - profilaksei.
Max Headroom
18. Jūlijs 2017 / 11:39
1
ATBILDĒT
Es neesmu tai AAB īpaši lietai sekojis līdzi, bet, cik var izlobīt no visādām "petīcijām" un citām publikācijām, tad lietas būtība, kāpēc šādā huligānisma lietā vispār figurē kaut kāds politisks elements, ir tāda, ka šis jaunskungs atsakās pakļauties tiesas sodam, jo uzskata, ka savu tiesību ietvaros rīkojies traki labi un pareizi, tādēļ viņa gadījumā sods par šīm darbībām nevar būt nekas cits kā politiska atriebība? Vai pareizi saprotu? Tad tas čalis liekams vienā plauktiņā ar "suverēnajiem pilsoņiem" un citiem indivīdiem, kuri uzskata, ka likumi, kam viņi nepiekrīt, uz viņiem neattiecas.
Viesturs
18. Jūlijs 2017 / 10:58
3
ATBILDĒT
Es neredzu te nekādu juridisku disputu par vārda brīvību.
Ja pieņemam, ka mākslinieki karogus var plēst, tad var plēst visus karogus - pie mošejām, vēstniecībām, bankām, uz ielām, tiesām, Aglonas krustnešu svētkos utt.
Taču, ja kā fona informācija visu laiku tiek pasniegta huligānu nepatika pret Krieviju, tad tā ir prasta informatīvā kara sastāvdaļa, līdzīgi kā Latvijā masu saziņas līdzekļos ,,apsūdzētais Lembergs", nevis ,,par valsts neatkarību balsojošais Lembergs" vai tautā mīlētais Lembergs :).
Tobiš, tā ir politika nevis tiesības.
Lai gan kā nesen lasīju - jurisprudence ir politikas priekameita :)) tā ka, var būt visādi.
visi numura raksti
Uldis Pētersons
Domu mantojums
Atmiņas par padomju tiesību jaunradi
Man, padomju mucā audzētam un pa spundi ar marksismu barotam, jaunizceptam juristam, procesā, ko sauca par padomju tiesību jaunradi, nācās piedalīties ar visu jaunības enerģiju un maksimālismu. Šodien svešā mēlē skanīgi šo lietu ...
7 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Informācija
Būtiskākais par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā
Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz izmaiņas disciplinārlietu ierosināšanā un materiālu pieejamībā, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja ...
1 komentāri
Āris Kakstāns
Juridiskā literatūra
Inetas Ziemeles atsevišķo domu apkopojums
Ineta Ziemele, kura no 2005. līdz 2014. gadam bija no Latvijas ieceltā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese, bijusi ražīga atsevišķo domu rakstītāja. Izceļot šo veikumu, Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) cer uzsākt jaunu ...
Olavs Cers, Toms Platacis
Skaidrojumi. Viedokļi
Faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienas noteikšana
2017. gada 29. martā norisinājās Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kopīgi rīkotā konference "Maksātnespējas risinājumi biznesa vadības ekspertu un juristu ...
Līva Upīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Izņēmums no nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības
No Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kriminālprocesa ietvaros, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, piemēram, viltojot pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS