ŽURNĀLS Intervija

Pastāstiet, lūdzu, par Pastāvīgās šķīrējtiesas jeb PCA tiesneša amatu. Kā radās interese par šo konkursu un kandidēšanu tajā? Kāda bija atlase?

Tieslietu ministrija izsludināja konkursu uz Pastāvīgās šķīrējtiesas tiesneša amatu, izvirzot konkrētas prasības. Konkurss notika divas kārtās. Kandidātiem bija jāatbilst noteiktām prasībām – autoritāte starptautisko tiesību jautājumos, angļu un franču valodas prasme, profesionālā pieredze šajā jomā, izpratne par procesuālajām normām, laba reputācija un gatavība pildīt pienākumus.

Pirmais solis bija motivācijas vēstules un CV nosūtīšana. Otrajā kārtā notika intervija ar Tieslietu ministrijas izveidotu žūriju, kuras sastāvā bija atzīti starptautisko tiesību speciālisti no Augstākās tiesas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes.

Jānorada, ka konkrētajā gadījumā runa nav par pastāvīgu šķīrējtiesneša amatu kā tādu. Faktiski tā ir tikai iekļaušana sarakstā, kas negarantē iecelšanu par šķīrējtiesnesi kādā konkrētā lietā. Nonākšanu PCA sarakstā var pielīdzināt iekļaušanai Starptautiskā investīciju strīdu izšķiršanas centra (ICSID) sarakstā, kurš darbojas pēc tāda paša principa. Atrašanās šādos sarakstos nodrošina lielāku atpazīstamību un iespēju tikt ieceltam par šķīrējtiesnesi kādā konkrētā lietā.

Katrai valstij ir tiesības PCA sarakstā iekļaut četrus šķīrējtiesnešus. Latvija šo iespēju ir izmantojusi, efektīvi un caurskatāmi noorganizējot šo konkursu. Protams, man ir liels gandarījums par konkursa iznākumu un iekļaušanu šajā saraksta līdzās tādiem starptautisko tiesību speciālistiem kā Ineta Ziemele, Egils Levits un Mārtiņš Paparinskis. Ar I. Ziemeli un M. Paparinski esam seni kolēģi, ilgus gadus pazīstami, un M. Paparinskis ir arī mans kursabiedrs.

Šobrīd esmu iesaistīta vienā Pastāvīgās šķīrējtiesas lietā. Tas ir investīciju tiesību strīds, kas balstīts uz divpusējo investīciju aizsardzības līgumu starp Ukrainu un Krieviju. Strīda būtība ir ekspropriācijas, kas notikušas Ukrainā sakarā ar Krimas aneksiju. Tas ir ļoti politisks strīds, kas vienlaikus izraisa vairākus sarežģītus, bet ļoti interesantus starptautisko tiesību jautājumus.

Kura puse ierosināja šo procesu?

Tie bija Ukrainas investori, kas vērsās pret Krieviju. Pamatproblēma ir par to, vai šis divpusējais līgums vispār var tikt piemērots attiecībā uz Krimas teritoriju, jo šī līguma noslēgšanas brīdī Krima nebija Krievijas, bet gan Ukrainas teritorijas sastāvdaļa. Līdz ar to rodas jautājums par juridiskajām sekām, kas izriet no Krievijas de facto kontroles pār Krimas teritoriju. Ir arī vairāki citi nopietni juridiskie jautājumi, kurus nevaru plašāk komentēt, jo lieta ir konfidenciāla.

Kādas vēl tiesību nozares bez starptautiskajām publiskajām tiesībām būtu jāpārzina šādos strīdos? Gan šajā lietā, gan Pastāvīgās šķīrējtiesas procesos vispār?

Prasības šajā lietā ir līdzīgas kā visās lietās.