ŽURNĀLS Numura tēma

14. Novembris 2017 /Nr.47 (1001)

Zvērināta advokāta tiesības iegūt personas datus, sniedzot juridisko palīdzību
Aigars Klaucāns
Datu valsts inspekcijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults  

Autors rakstā analizējis zvērināta advokāta tiesības iegūt informāciju (personas datus), sniedzot juridisko palīdzību, un tās tiesiskos pamatus atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantam.

Mūsdienās uzņēmēji nereti pēc juridiskās palīdzības vēršas pie zvērināta advokāta, bet ne vienmēr viņu pašu – uzņēmumu – rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, lai vērstos tiesā. Piemēram, persona novieto automašīnu maksas stāvvietā (tiek prezumēts, ka automašīnas īpašnieks ar uzņēmumu ir noslēdzis distances līgumu), bet neveic samaksu par to. Uzņēmuma rīcībā būs šīs automašīnas reģistrācijas numurs, bet ne ziņas par konkrētā transportlīdzekļa īpašnieku.

Atbilstoši Advokatūras likuma 48. pantam, sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem.1 Šī norma paredz advokāta tiesības iegūt informāciju, kas ir nepieciešama aizstāvamā tiesību nodrošināšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 128. panta pirmo daļu un 128. panta otrās daļas 1.2 punktu prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu. Prasības pieteikumā norāda atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tās nav, – dzīvesvietu.2

Kā izriet no iepriekš minētajām tiesību normām, lai vērstos tiesā, piemēram, par distances līguma noteikumu nepildīšanu vai nodotu tās parādu ārpustiesas piedziņai, ir nepieciešams identificēt automašīnas īpašnieku un iegūt informāciju (personas datus) par to.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas komentāri un vadlīnijas
Jau pavisam drīz noslēdzoties divu gadu pārejas periodam – no 2018. gada 25. maija praksē būs jāsāk piemērot jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un ...
Jekaterina Macuka
Numura tēma
Vispārīgā datu aizsardzības regula – evolūcija, nevis revolūcija
Datu valsts inspekcija
Numura tēma
Datu aizsardzības terminu skaidrojums un interpretācija
Tā dēvētās Vispārīgās datu aizsardzības regulas 57. pants noteic uzraudzības iestādes uzdevumus, kuri lielā mērā ir saistīti ar sabiedrības informētību un izglītošanu datu aizsardzības jautājumos. Piemērojot datu aizsardzības ...
Ivo Krievs
Numura tēma
Pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses kā personas datu apstrādes tiesiskais pamats
Viens no pamatprincipiem, kas nostiprināts Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 (turpmāk – FPDAL) 10. panta pirmās daļas pirmajā punktā, kā arī2 Vispārīgās datu aizsardzības regulas3 5. panta pirmās daļas a) punktā, ir ...
Mikijs Zīmecs
Numura tēma
Likumīgas datu subjekta piekrišanas nosacījumi fizisko personu datu apstrādei
Vispārīgā datu aizsardzības regula ES/2016/679 (turpmāk – Regula), kas no 2018. gada maija aizvietos Fizisko personu datu aizsardzības likumu, definē vairākus datu apstrādes tiesiskos pamatus, lai datu apstrādi uzskatītu par likumīgu. ...
AUTORU KATALOGS