ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Janvāris 2018 /Nr.1 (1007)

Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence
1 komentāri
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Kriminālprocess primāri ir valsts instruments, lai konstatētu cilvēka vainīgumu vai nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kriminālprocesa likums paredz, ka kriminālprocesam pret personu jābeidzas ar šīs personas reabilitēšanu vai nereabilitēšanu. Reabilitēt nozīme atjaunot labo vārdu, labo reputāciju vai atdot kādam tiesības.1 Savukārt nereabilitēšana pēc būtības nozīme personas atzīšanu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Tas izriet no Kriminālprocesa likuma 610. panta pirmās daļas. Minētā norma paredz: "Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar personas nāvi vai arī ir izbeidzis kriminālprocesu uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, tās likumiskie pārstāvji, tuvinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, viena gada laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai."

Kriminālprocesa uzsākšana pret personu pati par sevi jau prasa personas reabilitāciju vai nereabilitāciju. Tādējādi, ja kriminālprocess ir uzsākts pret personu, persona faktiski tiek stigmatizēta kā vainīga un viņai savā ziņā pretēji nevainīguma prezumpcijā paredzētajam būtu jācīnās par reabilitāciju. Šo situāciju autors, turpinot savā veidā aizsākto kvantu kriminoloģijas atziņu attīstīšanu, vēlas apzīmēt kā kriminālprocesuālo dekoherenci.

Dekoherences jēdziens tiek izmantots, lai izskaidrotu, kāpēc kvantu mehānikā rodas dažādi atšķirīgi pētījumu rezultāti.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
es tik tā
3. Janvāris 2018 / 14:44
0
ATBILDĒT
saistībā ar nepieskaitāmību saslimusi ar psihiskiem traucējumiem un piespiešanu...
Pārlasīju 4x, bet tā arī nesapratu.
visi numura raksti
Ingus Meimers, Kalīne Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā
Latvijas juridiskajā literatūrā1 un tiesu praksē2 ir plaši aplūkots jautājums par prasītāja tiesībām lūgt prasības nodrošinājumu strīdā, kas izskatāms Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās Civilprocesa likumā3 noteiktajā ...
Dina Gailīte
Notikums
Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca  
Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā ...
Tiesību politika
Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā
Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā ...
25 komentāri
Iveta Skujiņa, Edgars Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt
Katru dienu meklējam informāciju, lasām ziņas, sarakstāmies, iepērkamies, izmantojot datorus, viedtālruņus un citas ierīces. Šī ir tikai daļa no tā, kādā veidā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ienākušas mūsu ...
Raimonds Apinis
Informācija
Baltijas valstu vienotā tiesu ekspertu reģistra būtība un priekšrocības
Baltijas valstu sadarbība tiesu ekspertīzes jomā kalpo par labu piemēru tam, kā valstis var gūt labumu, strādājot kopējam mērķim. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesu ekspertīžu iestādes vienmēr ir bijušas aktīvas zināšanu un ...
AUTORU KATALOGS