ŽURNĀLS Tiesību prakse

9. Janvāris 2018 /Nr.2 (1008)

Tiesnešu atsevišķās domas solidaritātes nodokļa lietā

2017. gada 19. oktobrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-14-01, ar kuru Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, bet tiesvedību izbeidza lietā daļā par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 109. pantam, kā arī daļā par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. 2017. gada 18. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas, Alda Laviņa un Gunāra Kusiņa atsevišķās domas šajā lietā.

1. Satversmes tiesas tiesneses D. Rezevskas atsevišķās domas

Satversmes tiesas tiesnese D. Rezevska savās atsevišķajās domās ir norādījusi, ka nepiekrīt Satversmes tiesas lēmumam izbeigt tiesvedību lietā daļā par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī vairākiem spriedumā ietvertajiem argumentiem, uzskatot, ka Solidaritātes nodokļa likums nav atzīstams par pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

Savu viedokli viņa pamatojusi ar to, ka solidaritāte, kas izpaužas arī sociālās nevienlīdzības mazināšanā un novēršanā, ir vērtība, ko aizsargā pamatnorma – Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts. Demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis ir taisnīgums, un, lai tas tiktu īstenots katrā konkrēta lietā, jāizpildās šādiem nosacījumiem:

  1. jānodrošina saskaņa un līdzsvars;

  2. jānodrošina vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu personu vienlīdzība;

  3. jānodrošina labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Līdz ar to arī solidaritātes sekmēšanai ir jānotiek atbilstoši taisnīguma principam.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Skāmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba
Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš ...
13 komentāri
Rūta Šutko
Viedoklis
Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un ...
4 komentāri
Jānis Zeltiņš, Jana Samuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem

Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos.

1 komentāri
Rihards Gulbis
Tiesību prakse
Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama
Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas ...
4 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās
Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS