Kriminālprocesa likuma 361. pantā ir paredzēts procesuāls līdzeklis – mantas arests. Mantas arests pēc būtības ir nepastāvīgs un ir spēkā krimināllietā tikai, līdz tas tiek atcelts vai tiek pieņemts galīgs nolēmums attiecībā uz kriminālprocesā arestēto mantu, vai arī līdz galīgā nolēmuma izpildei. Mantas arests ir vienīgais līdzeklis, kā aizsargāt īpašumu, cietušo un sabiedrības tiesības no prettiesiska un kaitīga īpašuma izmantošanas. Ja attiecībā uz kriminālprocesuālo mantas arestu tas ir pašsaprotami, tad mantas aresta saturs un tā noteikšana joprojām ir neskaidrs jautājums. Šī raksta mērķis ir norādīt, cik būtiski ir pievērst pastiprinātu uzmanību un vienmēr ņemt vērā mantas aresta mērķi kā vadlīniju mantas aresta satura noteikšanai, kā arī rakstā tiks piedāvāti jauni risinājumi, kā stiprināt mantas aresta institūtu.
Personas tiesību ierobežojumi kā mantas aresta praktiskā izpausme
Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs ir diferencējams, un tā saturam jābūt individualizētam katrā atsevišķā kriminālprocesā, ņemot vērā mantai uzliktā aresta mērķi. Jāteic gan, ka mantas aresta saturu pašlaik daļēji var izsecināt no spēkā esošās Kriminālprocesa likuma 361.1 panta redakcijas un citiem likumiem.1 Izanalizējot visu pantu kopumā, jāuzskata, ka 361.1 panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi vienmēr nav jāuzliek pilnā apmērā, piemēram, otrajā punktā minēts: publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Proti, ne katrā gadījumā jāuzliek gan aizliegums atsavināt, gan aizliegums apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām, bet var pietikt arī ar to, ka tiek reģistrēts apgrūtinājums (ķīla) uz nekustamo īpašumu lēmumā par mantas aresta uzlikšanu atbilstoši norādītajai nodrošinājuma summai, ņemot vērā to, ka Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumu 7. punkts to paredz. Līdzīgi var ņemt par piemēru gadījumu, kad procesa virzītājs uzliek arestu transportlīdzeklim, reģistrē atzīmi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD), ka noteikto transportlīdzekli nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Šis ir pietiekami plaši praksē sastopams gadījums. Šāda aresta rezultātā persona var turpināt lietot transportlīdzekli.
To, ka mantas aresta saturs ir diferencējams, var secināt no 361.1 panta otrās daļas pēdējā teikuma, kas nosaka, ka ķermenisko lietu izņem un nodod glabāšanā pēc nepieciešamības. Apstāklis, ka procesa virzītājs nedrīkst automātiski uzlikt mantai arestu ar tādu saturu, kas ir maksimāli ierobežojošs, izriet no tā, ka jebkuram pamattiesību ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar likumu, jābūt sabiedrības interesēs un jānotur līdzsvars starp indivīda un sabiedrības interesēm, proti, jābūt samērīgam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes