Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību politika

27. Marts 2018 /Nr.13 (1019)

Augstākā tiesa noraida pārmetumus par Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu
25 komentāri

Pirmdien, 19. martā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneši apsprieda publiskajā telpā pausto viedokli par Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma neievērošanu civillietas Nr. SKC-284/2017 (C04281907) izspriešanā. Šajā lietā spriedums tika pasludināts pagājušā gada 28. decembrī. Civillietu departamenta tiesneši atzina, ka kritiskais viedoklis izteikts, neņemot vērā Satversmes tiesā un Augstākās tiesas Civillietu departamentā izspriesto lietu atšķirīgos faktiskos un tiesiskos apstākļus. Līdz ar to pārmetumi par Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu noraidāmi kā nepamatoti.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
7
komentāri (25)
25 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
29. Marts 2018 / 19:11
0
ATBILDĒT
Ja fiziska persona vēlas ieķīlāt savu nekustamo īpašumu, lai paņemtu kredītu, viņu aizsargā patērētāju tiesības. Savukārt šajā situācijā fiziskā persona paliek faktiski neaizsargāta pret komersantu. Rezultātā tās īpašums ir ieķīlāts bez jebkāda gribas izteikuma. Valsts nedrīkstētu pieļaut šādu situāciju. Vai nu labticīga ieguvēja aizsardzība šādos gadījumos būtu sašaurināma, vai hipotēkas līgums jāsasaista ar kredīta līguma spēkā esamību, vai jāatrod cits risinājums.
Nezinu gan
29. Marts 2018 / 11:24
2
ATBILDĒT
ST spriedums nav pārliecinošs. Kaut kādu iemeslu dēļ nav pieaicināti civiltiesību smagsvari, bet tikai kaut kādi doktoranti. Ja J.Kolomijceva vismaz ir specializējusies civiltiesībās, tad kas ir M.Osis? Kāpēc nevarēja aicināt Rozenfeldu un Torgānu? Vai tāpēc, ka viņu viedoklis nesakrīt ar A.Laviņa viedokli, kuru viņš ir paudis savās atsevišķajās domās 2010.gada spriedumā un kurš tagad ST spriedumā ir akceptēts?
Jurčiks > Nezinu gan
31. Marts 2018 / 15:18
0
ATBILDĒT
Tiešām. Lietu skatīja Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Gunārs Kusiņš, Sanita Osipova, Daiga Rezevska un Ineta Ziemele.

No 5 tiesnešiem tikai viens (Laviņš) ar privāttiesību bekgraundu. Lai gan arī viņš, ja nemaldos, ir sācis kā administratīvais tiesnesis. Izskatās, ka ir pārliecinājis pārējos par sava viedokļa pareizību, kurš ir mazākuma viedoklis privāttiesību ekspertu vidū un arī tiesu praksē.
Seskis
27. Marts 2018 / 14:22
4
ATBILDĒT
Pareizais risinājums - Kristīne ņem Satversmes tiesas spriedumu un dodas uz Augstāko tiesu un iesniedz pieteikumu par procesa uzsākšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Kamēr tiesa skata pieteikumu, bankā ātri pārdod nekustamo īpašumu, bet tā kā pārdošanas ienākumi ir mazāki par Vitālijam Bardovskim izsniegtā kredīta apmēru, nolemj piedzīt no Kristīnes pārējo kredītu. Augstākā tiesa lemj par sprieduma izpildes pagriezienu un lemj par nolikto atslēgu principa piemērošanu, ļaujot Kristīnei atbrīvoties no saistībām pret banku. Kristīne paliek bez mājas, bet ar atslēgām, kas tiek atdotas bankai. Tālāk policija ierosina krimināllietu pret Kristīni kā Vitālija Bardovska kunga nozieguma līdzdalībnieci, jo prettiesiska nodarījuma rezultātā Vitālijs Bardovska kungs ir ieguvis māju, bet Kristīnes kundze - atslēgas, kas ir neatņemama mājas sastāvdaļa. Atdodot bankai izkrāptas mājas atslēgas, Kristīnes kundze rīkojas kā krāpniece.
Brīvības Dzintars
27. Marts 2018 / 12:08
12
ATBILDĒT
Šeit pat nebūtu tik būtiski sīkas juridiskas nianses, ko vajadzēja AT ņemt vērā, ko nevajadzēja, pamatojot to ar apstākli, ka izskatāmā lieta bija civillieta, nevis krimināllieta. Man kaut kā šķiet, ka tiesai ir jābūt vietai, kur persona meklē taisnīgumu, nevis juridiskus kāzusus.
Man ir kauns par mūsu tiesu sistēmu, kur cilvēkam jāvelta šāda cīņa, lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktās tiesības. Un šajā gadījumā valsts pat nespēja dot taisnīgu noregulējumu šai personai.
Kauns. Kauns gan AT, gan TM, gan visiem pārējiem, kas iesaistīti likumdošanas procesā, kas pieļāvuši, ka līdz šādām lietām nodzīvojušies esam.
? > Brīvības Dzintars
28. Marts 2018 / 11:42
1
ATBILDĒT
Kā būtu ar policiju, kura arī tika iesaistīta šajā lietā? vai šī tiesībsargājošā iestāde varēja ātri un savlaicīgi palīdzēt cilvēkam, kas cietis nozieguma rezultātā?
:( > ?
28. Marts 2018 / 13:26
6
ATBILDĒT
Laikam atkal nostrādāja "resoriskā solidaritāte", kas īstenībā nozīmē valsts vara pret valsts iedzīvotājiem. Skumji, bet fakts, ka tas arī ir viens no iemesliem sabiedrības totālai neuzticībai tiesu varai.
Jurčiks > :(
28. Marts 2018 / 18:35
1
ATBILDĒT
Varbūt reiz pietiek gaudot un smilkstēt par zagļiem, slikto valsti utt.? Ja nevarat piedalīties diskusijā konstruktīvi - ar domam, argumentiem PAR TĒMU, tad varbūt labāk profesionālajā forumā būtu paklusēt un doties riet uz delfiem vai tvnetu?...
Tiesnesis
27. Marts 2018 / 08:08
6
ATBILDĒT
Argumentiem bija jābūt spriedumā, nevis preses relīzē.
Jurčiks > Tiesnesis
28. Marts 2018 / 12:15
2
ATBILDĒT
Kādiem tieši argumentiem VĒL bija jābūt spriedumā?
Armands > Tiesnesis
27. Marts 2018 / 08:39
13
ATBILDĒT
Ja Satversmes spriedums nav minēts ne apgabaltiesa spriedumā, ne kasācijas sūdzībā, tad šiem argumentiem nevajadzēja būt Senāta spriedumā. Tiesai jāizvērtē konkrētajā lietā izmantotie argumenti, nevis visi teorētiski iespējamie argumenti.
Tiesnesis > Armands
27. Marts 2018 / 11:42
6
ATBILDĒT
Iura novit curia jeb the court knows the law!
Armands > Tiesnesis
28. Marts 2018 / 20:53
1
ATBILDĒT
Tad jau civillietu Senātam pie reizes vajadzēja argumentēt, kāpēc tas nav piemērojis katru no Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantiem. Papildus Senātam vajadzētu pamatot, kāpēc šajā lietā nav piemērojamas Sēklu un šķirņu aprites likuma normas; ja reiz "tiesa zina likumus". Iura novit curia nenozīmē, ka tiesai spriedumā ir jāizvērtē visas esošās tiesību normas. Ja puses vai zemākas instances tiesa nav atsaukusies uz attiecīgo tiesību normu (arī normu, par kuru Satversmes tiesas ir taisījusi spriedumu) kā strīdus izšķiršanas normu, tad Senātam kā tiesību tiesai nav jāsniedz interpretācija par tiesību normu, kas nav piemērojama konkrētā strīdus pareizā izšķiršanā.
Armands > Tiesnesis
28. Marts 2018 / 20:29
0
ATBILDĒT
Tad jau civillietu Senātam pie reizes vajadzēja argumentēt, kāpēc tas nav piemērojis katru no Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantiem. Papildus Senātam vajadzētu pamatot, kāpēc šajā lietā nav piemērojamas Sēklu un šķirņu aprites likuma normas; ja reiz "tiesa zina likumus". Iura novit curia nenozīmē, ka tiesai spriedumā ir jāizvērtē visas esošās tiesību normas. Ja puses vai zemākas instances tiesa nav atsaukusies uz attiecīgo tiesību normu (arī normu, par kuru Satversmes tiesas ir taisījusi spriedumu) kā strīdus izšķiršanas normu, tad Senātam kā tiesību tiesai nav jāsniedz interpretācija par tiesību normu, kas nav piemērojama konkrētā strīdus pareizā izšķiršanā.
Armands > Tiesnesis
28. Marts 2018 / 19:57
0
ATBILDĒT
Tad jau civillietu Senātam pie reizes vajadzēja argumentēt, kāpēc tas nav piemērojis katru no Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantiem. Papildus Senātam vajadzētu pamatot, kāpēc šajā lietā nav piemērojamas Sēklu un šķirņu aprites likuma normas; ja reiz "tiesa zina likumus". Iura novit curia nenozīmē, ka tiesai spriedumā ir jāizvērtē visas esošās tiesību normas. Ja puses vai zemākas instances tiesa nav atsaukusies uz attiecīgo tiesību normu (arī normu, par kuru Satversmes tiesas ir taisījusi spriedumu) kā strīdus izšķiršanas normu, tad Senātam kā tiesību tiesai nav jāsniedz interpretācija par tiesību normu, kas nav piemērojama konkrētā strīdus pareizā izšķiršanā.
Morāle > Armands
27. Marts 2018 / 09:53
6
ATBILDĒT
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai daļai Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Neatkarīgi no tā, vai tas pieminēts apgabaltiesas spriedumā vai kasācijas sūdzībā. Jūsu raksturotā tiesas pašierobežosānās noved pie tiesiskuma principa pārkāpuma.
Armands > Morāle
28. Marts 2018 / 19:07
1
ATBILDĒT
Konkrētais Satversmes tiesas spriedums bija “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”; minētās KPL normas regulē jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas kriminālprocesa laikā.
Un tagad lūdzu argumentus par attiecīgo Kriminālprocesa likuma normu interpretācijas piemērošanu konkrētajā CIVILPROCESĀ.
ZAB Klauberg > Morāle
27. Marts 2018 / 12:07
1
ATBILDĒT
Satversmes tiesa vērtēja un interpretēja KPL normas, bet par civiltiesību regulējumu izteicās obiter dictum. Kādā mērā Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa attiecas uz obiter dictum atziņām?
Cits aspekts, kas minēts relīzē, ir, ka saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu civilprocesam un kriminālprocesam ir dažādi priekšmeti, principi, kā arī šajos procesos vērtē atšķirīgas tiesiskās attiecības. Augstākā tiesa arī neatkarīgi no kriminālprocesa pieņēma savu lēmumu, sekojot Satversmes tiesas atziņām.
Civilprocesā tiesa nevar konstatēt noziedzīga nodarījuma faktu, jo šādā veidā var tikt pārkāptas Satversmē nostiprinātās garantijas, piemēram, nevainīguma prezumpcija. Tiesa var izvērtēt tikai gadījuma civiltiesiskos aspektus civilprocesā, kas arī tika darīts.
Augstākās tiesas lietā pirmajā instancē prasība celta 2007.gadā, kā arī tiesvedība bija apturēta uz kādu laiku. Ir kāds maksimālais gaidīšanas laiks, lai civilprocesā varētu izspriest civiltiesiskos jautājumus? Kas būs, ja kriminālprocesā nekāds gala lēmums vai lēmums par mantu tā arī netiks pieņemts? Vai tas nebūs tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, ka gadiem ilgi personas gaida, gaida un neko nesagaida kriminālprocesā, kā arī civillieta netiek izskatīta?
:( > ZAB Klauberg
28. Marts 2018 / 13:37
7
ATBILDĒT
Vai Kristīne saprastu Jūsu komentāru, pat ja lasītu to 10 reizes??? Vai viņai paliktu vieglāk šķirties no rupji - ar valsts amatpersonu palīdzību - izkrāptā senču īpašuma, redzot un novērtējot mūsu dižgaru -dižjuristu un visaugstāko taisnīguma soģu milzīgo viedumu un prasmi rotaļāties ar pašradītajiem pantiem un paragrāfiem un citēt latīņu teicienus vietā un nevietā, gūstot garīgo (iespējams- pat fizisko) orgasmu, bet ne nieka nebēdājot, ka sabiedrība šo valsti sen vairs neuzskata par taisnīgu!
Jurists > Armands
27. Marts 2018 / 08:44
6
ATBILDĒT
Kopš kuriem laikiem civiltiesiskā kārtībā nevar konstatēt, ka darījums ir noticis uz viltotu dokumentu pamata? Ja tiesai par to bija kādas šaubas, tad vajadzēja apturēt lietu līdz nolēmumam krimināllietā!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības
Šī raksta mērķis ir norādīt uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) darba tiesību tvērumu un nepieciešamību tās piemērot divu nesenu Latvijas tiesu spriedumu sakarā. Viens ir Augstākās tiesas spriedums par bijušā notiesātā ...
4 komentāri
Rihards Boks
Citu pieredze
Drošticami publiskie reģistri – stabilas komercvides nosacījums
Caurskatāmas korporatīvās struktūras ir būtisks priekšnosacījums drošiem un stabiliem darījumiem. Ar komercsabiedrību ir iespējams vest sarunas un slēgt spēkā esošus līgumus, kā arī panākt prasību pret komercsabiedrību vai tās ...
Kristaps Loze, Līga Mence
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu līgumu beigas Eiropas Savienībā
2018. gada 6. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja pārsteidzošu spriedumu lietā C-284/161 (turpmāk – Achmea lieta), kas, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismiem ...
Daniēls Nātriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvatļaujas izsniegšanas atvieglošana personām ar invaliditāti
Latvijas ekonomikai ievērojamu devumu sniedz būvniecības nozare, un nevienam tas nav noslēpums. Tāpēc būvniecības regulējumā esošo neatbilstību un likuma robu identificēšanai, kas dažos gadījumos rada ļaunprātīgas izmantošanas un ...
Andra Voiciša
Skaidrojumi. Viedokļi
Noteikta vecuma sasniegšana kā pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai
Viens no valsts civildienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana, kas var skart katru pensijas vecumu sasniegušu ierēdni, tāpēc ir svarīgi, ka dienesta attiecību izbeigšana notiek tiesiski. ...
AUTORU KATALOGS