Sabiedrībā valda uzskats, ka juristi pieder pie labi atalgotām "baltām apkaklītēm", taču šai profesijai ir raksturīga paaugstināta emocionālā slodze, konfliktu risināšana cilvēku attiecībās un citi stresa pilni apstākļi. Advokāta, prokurora un it īpaši tiesneša darbs ir atbildīgs un prasa saglabāt neitralitāti. Prasības pret jurista kompetenci un ētikas normu ievērošanu ir augstas, un bieži vien tiek aizmirsts psiholoģiskais faktors. Psiholoģijā ir pierādīts, ka cilvēka attieksme ietekmē viņa uzvedību un otrādi – uzvedība ietekmē attieksmi. Raksta ietvaros tiek sniegts īss priekšstats par kognitīvās disonanses un pašuztveres teorijas nozīmību un to, kāpēc, veicot profesionālos pienākumus, ir svarīgi pievērst pienācīgu uzmanību savai patiesajai attieksmei.
Advokāta uzdevums ir pārstāvēt klienta intereses. Advokātu ētikas kodeksa 2.1. punkts nosaka, ka advokātam, veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm,1 kas faktiski nozīmē, ka advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, pirmajā vietā jāizvirza klienta intereses un viedoklis. Savukārt ētikas kodeksa 2.4. punkts nosaka, ka advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, ja klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes