ŽURNĀLS Redaktora sleja

12. Jūnijs 2018 /Nr.24 (1030)

Nebaidīties, bet radīt drošu vidi, kur attīstīties

Sapnis par bezpilota automašīnām šodien ir dzīvāks nekā jebkad. Tehnoloģiju straujā attīstība ļauj strādāt pie risinājumiem, arvien vairāk automatizējot darbības, kas braukšanas procesā jādara automašīnas vadītājam, iztēlojoties brīdi, kad mašīnā vairs nebūs stūres un pedāļu. Ticība bezpilota jeb pašvadošiem automobiļiem ir tik liela, ka katrs sevi cienošs autoražotājs pie tā strādā un sacenšas par inovatīvāko pieeju auto vadīšanas automatizācijai.

Milzīgo potenciālu, kas piemīt bezpilota automašīnām, ir saskatījušas gan valstis, kurās ir attīstīta autorūpniecība, gan arī Eiropas Savienība. Eiropas Komisija 2017. gada janvārī digitālo pārmaiņu pārskatā autonomās automašīnas ir nosaukusi par Eiropas industrijas lielo iespēju.1 Ekonomikas un sabiedrības ieguvumu uzskaitījums šķiet nebeidzams – drošības uz ceļiem palielināšanās, resursu taupīšana, pārejot uz automašīnu koplietošanu, precīzu datu iegūšana par ceļa apstākļiem un automašīnām, kas palīdz to uzturēšanā un problēmu savlaicīgā novēršanā, sociālo izmaksu, kas saistītas ar ceļu satiksmes negadījumiem, samazināšanās u.c.

Vienlaikus autonomo automašīnu ideja rada bažas. Sabiedrību ik pa laikam satricina ziņu virsraksti par kārtējo avāriju, ko izraisījis autonomais transportlīdzeklis.2 Šie negadījumi ir likuši gan piebremzēt ar šo transportlīdzekļu testēšanu, gan arī vēl nopietnāk pievērsties drošības jautājumiem. Tas attiecas arī uz tiesiskā regulējuma sakārtošanu, lai autonomo transportlīdzekļu testēšana pēc iespējas mazāk apdraudētu cilvēku dzīvības, kā arī piedāvātu risinājumu atbildības sadalījumam, kad ceļu satiksmes negadījumā iekļūst šāds transportlīdzeklis. Taču drošības jautājumi nav vienīgie, kas ir jārisina normatīvo aktu līmenī. Piemēram, autonomo transportlīdzekļu ideja lielā mērā ir saistīta ar pastāvīgu liela apjoma datu ievākšanu un analīzi, kā arī šādu transportlīdzekļu savstarpējo saziņu, kura nav iedomājama bez datu nodošanas.

Atsevišķas valstis, kas ir saskatījušas autonozares attīstības iespējas šajā virzienā, apzināti cenšas radīt apstākļus, kuros autonomo transportlīdzekļu attīstība varētu notikt ātrāk un drošāk. Vācija kā pirmā Eiropā šādu regulējumu pieņēma pirms gada, un drīz tai sekoja arī Lielbritānija. Tāpat ir sagaidāms, ka arī Eiropas Savienība tuvākajā laikā uzsāks darbu pie vienota regulējuma izstrādes, kas ir būtisks šīs tehnoloģijas attīstībai, jo daudzi ar savu autonomo automašīnu gribēs izbraukt ārpus savas valsts robežām.

Latvijā autonomu automašīnu attīstības jautājums šobrīd varbūt nav pats aktuālākais, tomēr šis ir labs piemērs veidam, kā reaģēt uz tehnoloģiju attīstību. Proti, nevis izvēlēties vienu no trīs tipiskām reakcijām uz jauniem apstākļiem – ar regulējumu izskaust jaunos apstākļus, neregulēt tos vispār vai nogaidīt un tad regulēt –, bet saskatīt tehnoloģiju potenciālu un radīt apstākļus, kas samērīgi regulētā un drošā vidē ļauj tehnoloģiju attīstīt.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Digital Transformation Monitor. Autonomous cars: a big opportunity for European industry. January 2017. Pieejams: https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/dem/monitor/sites/default/files/DTM_Autonomous%20cars%20v1.pdf [skatīts 06.06.2018.].

2. 2018. gada 23. martā avarēja Tesla Model S automašīna, kurai bija ieslēgts autopilota vadības režīms. Šajā avārijā gāja bojā automašīnas vadītājs. 2018. gada 19. martā Uber bezpilota automašīna notrieca gājēju, kas šķērsoja ceļu un negadījumā gāja bojā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Nebaidīties, bet radīt drošu vidi, kur attīstīties. Jurista Vārds, 12.06.2018., Nr. 24 (1030), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Numura tēma
Četrgade kopš būvniecības nozares pārmaiņu sākuma
Intervija
Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture
"Jurista Vārds" jau ir informējis savus lasītājus (Nr. 7, 13.02.2018) par šajā pavasarī svinīgi atvērto prof. Sanitas Osipovas monogrāfiju "Eiropas tiesību priekšvēsture", kas pirmoreiz latviešu valodā sniedz iespēju iepazīties ar ...
11 komentāri
Tiesību politika
Pretēji viedokļi par ģenerālvienošanos būvniecības nozarē un Darba likuma grozījumiem
Šī gada pavasarī valdības un sociālo partneru (Latvijas darba devēju konfederācijas un arodbiedrību) sarunās tika panākta vienošanās par Latvijas vēsturē pirmo ģenerālvienošanos jeb nozares koplīgumu starp darba devējiem un ...
Andris Lazarevs
Numura tēma
Plānotās izmaiņas Būvniecības likumā
1 komentāri
Liene Putnika
Numura tēma
Būvniecības kontroles biroja darbība
AUTORU KATALOGS