ŽURNĀLS Tiesību prakse

11. Septembris 2018 /Nr.37 (1043)

Personas vārda un uzvārda maiņa
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA-528 /
2018. gada 16. aprīlī

1. Iztulkojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, jārespektē tiesības uz privāto dzīvi un cilvēka cieņu. Ņemot vērā to, ka personas vārda un uzvārda maiņa ir saistīta ar personas identitātes izjūtu, kas dažādu apstākļu dēļ var mainīties, pret šo personai nozīmīgo un sensitīvo jautājumu jāizturas ar cieņu. Tāpēc iestādei un tiesai ir jānoskaidro fakti un jāpārliecinās, ka persona ar nopietnību izturas pret savu identitāti un pastāv tādi apstākļi, kuru rezultātā personas identitātes izjūta varētu būt mainījusies.

2. Piemērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, primārs ir personas viedoklis par viņas identitāti un apsvērumi par nepieciešamību mainīt vārdu un uzvārdu nolūkā izkopt savu identitāti. Par personas identitātes maiņu liecina personas dzīvesveida, profesijas, reliģiskās piederības, sociālā statusa maiņa, kā arī citi apstākļi. Personai nav jāpierāda ar konkrētiem pierādījumiem, ka viņas identitāte ir mainījusies, bet jāsniedz apsvērumi par apstākļiem, kuri mainījuši identitātes izjūtu un paštēlu. Ja no personas sniegtajiem apsvērumiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka ir apstākļi, kas mainījuši personas identitātes izjūtu, tad jālūdz tos precizēt, jo cilvēka cieņa prasa neapšaubīt personas pārliecību par savu paštēlu.

3. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā izsmeļoši ir uzskaitīti visi iemesli, kādus likumdevējs atzinis par tiesisku pamatu, lai mainītu personas vārdu un uzvārdu. Tādējādi, no vienas puses, likumdevējs ir paredzējis tiesības personai mainīt vārdu vai uzvārdu, bet, no otras puses, ierobežojis šīs tiesības, likumā nosakot situācijas, kurās personai ir tiesības mainīt vārdu vai uzvārdu. Tomēr tiesībām mainīt vārdu un uzvārdu noteiktie ierobežojumi ir interpretējami un piemērojami iespējami šauri.

4. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā lietotais vārds "apgrūtina" ir kritērijs, kas palīdz nošķirt to, vai personas vārds un uzvārds ir tāds, kas personai saskarsmē ar citiem cilvēkiem rada emocionālu vai psiholoģisku slogu (diskomfortu), proti, apgrūtina tās ieļaušanos sabiedrībā. Apgrūtināt ieļaušanos sabiedrībā var gan vārds, gan uzvārds, kā arī abi personvārdi kopā.

5. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkts aptver arī gadījumu, kad persona vēlas norobežoties no savas ģimenes vai dzimtas identitātes.

6. Izvērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jāņem vērā arī apsvērumi par ģimenes un dzimtas identitāti. Ņemot vērā uzvārda kā personvārda nozīmi personas piederības noteikšanai konkrētai ģimenei un dzimtai, uz personas tiesībām mainīt uzvārdu būtu jāraugās ne tikai no personas tiesību aizsardzības viedokļa, bet arī no citu cilvēku tiesību aizsardzības, kas šajā gadījumā ir unikālu ģimenes un dzimtas uzvārdu kā identitātes elementu aizsardzība. Līdz ar to, vērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jālīdzsvaro personas un citu cilvēku (sabiedrības) intereses.

7. Vārda un uzvārda maiņas gadījumā izvēlētajam personvārdam ir jāatbilst latviešu valodas prasībām.

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Veronika Krūmiņa, tiesnese Dzintra Amerika, tiesnese Vēsma Kakste, piedaloties pieteicējam [pers. A] un viņa pārstāvei [pers.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Intervija
Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem
2018. gada maija beigās Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Savas vizītes laikā viņa uzstājās gan Rīgas Juridiskās ...
Dina Gailīte
Notikums
Latvijā aizritējis nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību forums  
Pagājušajā nedēļā, no 5. līdz 7. septembrim, Latvijas Universitātē notika Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) biedru ikgadējā tikšanās. ELI ir sabiedriska, neatkarīga, bezpeļņas organizācija – Eiropas ...
Sandra Lielbārde
Skaidrojumi. Viedokļi
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības un lēmums par to pārņemšanu
2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura viens no mērķiem ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas ...
5 komentāri
Ainārs Dimants
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauns regulējums Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem
Saeimā pirmajā lasījumā jau 2017. gada 5. oktobrī pieņemtais un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas izstrādātais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts1 noteikti ir pelnījis daudz ...
Tatjana Berdņikova
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) otrā atnākšana finanšu tirgos
Ieguldījumu nozarē notikušo normatīvo aktu reformu 2018. gada janvārī var salīdzināt ar jaunās pasaules kārtības ieviešanu finanšu un kapitāla tirgos. Diemžēl, ņemot vērā Latvijas privātpersonu un uzņēmēju vairāk nekā ...
AUTORU KATALOGS