3. Oktobris 2018 / 09:43
Viens jebkura zinātnieka uzdevumiem ir nošķirt vispārzināmas lietas, definīcijas, postulātus un aksiomas no pierādītām un nepierādītām teorijām, pieņēmumiem un hipotēzēm. Eksperimenti šajā jomā ir radījuši, piemēram, tā sauktās neeiklīda ģeometrijas, kurām, neskatoties uz to sākotnējo absurdumu, ir sava vieta, loma un nozīme zinātnē.
Savas teorijas zinātniekam parasti nevajadzētu balstīt uz nepierādītām teorijām, lai gan var būt izņēmumi (piemēram, Fermā Lielā teorēma). Taču no metodoloģijas viedokļa nevajadzētu savus pierādījumus balstīt uz apšaubāmām vai nepierādītām citu zinātnieku teorēmām, kā arī nevajadzētu pamatot pierādījumu ar savu viedokli, tāpēc apgalvojuma formā bez atsaucēm var rakstīt tikai vispārzināmas jeb vispāratzītas lietas, par kurām diskusijas nepastāv (piem., Zeme riņķo ap Sauli).
Arī atsauču lietošanā nevajadzētu ne slinkot ne arī pārspīlēt. Tā, piemēram, apgalvojumā “zeme ir apaļa un griežas ap sauli un savu asi, taču, neskatoties uz to, pievilkšanas spēks jeb gravitācija mūs notur uz zems virsas” nevajadzētu atsaukties ne uz Aristarhu no Samas, Pitagoru, Koperniku, Galileo Galileju, ne arī uz Ņūtonu, jo šis atklājums ir kļuvis vispārzināms un nopietnas diskusijas šajā jautājumā šobrīd nenotiek (kas neizslēdz diskusiju nākotnē, piemēram, secinot, ka faktiski dzīvojam “Matriksā” jeb materiālajā pasaulē neeksistējam).
Tāpat attiecībā uz cesiju (parāda pārvedi vai parāda vērtspapīra nodošanu jeb indosamentu) kā cesijas vai cita līguma vai arī likuma prasības izpildi nerodas saprātīgas šaubas, ka prasījuma tiesību pārvedi kāds var uzskatīt par prasības pamatu un rašanās brīdi, proti, ka par šo ir vērts diskutēt. Turklāt cesija ir darījums vien likuma “Par nodokļiem un nodevām izpratnē”, jo no Civillikuma viedokļa tā ir vien likuma prasības vai tiesiska darījuma (kāda līguma) izpilde.
