ŽURNĀLS Tiesību prakse

4. Decembris 2018 /Nr.49 (1055)

Dzīvokļa īpašumos nesadalītās mājās Rīgā nekustamā īpašuma nodokli ir pamatoti aprēķināt pēc tajā deklarēto personu skaita, pieņemot, ka katrai personai piekrīt 30 m2 no dzīvojamām telpām

2018. gada 18. oktobrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-35-03 "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.2.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu apstrīdētā norma atzīta par atbilstošu Satversmei.

Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistoši noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.2.1. apakšpunkts nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes par fiziskas personas īpašumā esošām divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, izņemot valsts, pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos objektos, ja attiecīgajās platībās taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Tādā gadījumā piemērojamas samazinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes – 0,2 % no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 eiro, 0,4 % no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 eiro, bet nepārsniedz 107 000 eiro, un 0,6 % no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 eiro, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums
Karstajā priekšvēlēšanu laikā 12. Saeimas dienaskārtībā nonāca un neparastā ātrumā atbalstu guva Diasporas likums, kura mērķis ir veicināt daudzo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar dzimteni mūsdienu ...
Vija Kalniņa
Notikums
Noskaidroti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji  
28. novembrī Latvijas Universitātes Bibliotēkas konferenču zālē notika žurnāla "Jurista Vārds" 13. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas ceremonija. Šogad konkursā piedalījās 30 dalībnieki, kas kopumā pārstāvēja astoņas ...
1 komentāri
Tālavs Jundzis
Notikums
Laudatio Lielās medaļas laureātam Kalvim Torgānam  
Pagājušonedēļ, 29. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Rudens pilnsapulces ietvaros notika LZA Lielās medaļas, ko citādi varētu saukt par zinātnes Triju Zvaigžņu ordeni, svinīgā pasniegšana, un viens no diviem laureātiem ...
Kalvis Torgāns
Viedoklis
Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā
Dzīvē ne reizi vien bijušas situācijas, kad esmu jutis netaisnību, un arī jutis, ka spētu juridiski pamatot tās novēršanas nepieciešamību. Taču tiesībās nav tik vienkārši – izdomāju, sagatavoju un publicēju rakstu, un viss ...
Gundega Miķelsone
Viedoklis
No kura brīža jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti, ja pastāv strīds par parādu
Praktizējošs jurists uz šādu, virsrakstā uzdotu, klienta jautājumu diemžēl var atbildēt vien to, ka tas atkarīgs no tiesas sastāva vai tā brīža noskaņojuma, vai varbūt vēl no citiem apstākļiem, jo tiesu prakse šajā jomā ir ...
AUTORU KATALOGS