Kopš 2016. gada jūnija Brexit un tā sekas ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, ņemot vērā, ka uz nākotnes tiesiskām attiecībām starp Eiropas Savienību (turpmāk – Savienība) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (turpmāk – Apvienotā Karaliste) ir visai grūti attiecināt jēdzienu "kristālskaidri". Īpaša aktivitāte šajā jautājumā vērojama 2018. gada otrajā pusē, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka 2019. gada 29. martā beigsies divu gadu termiņš, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 50. panta 3. punktā, un pēc šī termiņā iestāšanās Apvienotā Karaliste vairs nebūs viena no Savienības dalībvalstīm. Turklāt arī Tiesa1 un Vispārējā tiesa minētajā laika periodā nav palikušas nomaļus, jo šī jautājuma kontekstā pasludināti vairāki nolēmumi saistībā ar LES 50. pantu un tā tvērumu.
Viennozīmīgi viens no Tiesas gaidītākajiem spriedumiem 2018. gada izskaņā bija Wightman u.c.2 lietā, jo tajā vērtēts, vai Apvienotā Karaliste var vienpusēji atsaukt paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības. Tomēr ne mazāk svarīgs ir arī Vispārējās tiesas spriedums Shindler u.c./Padome3 lietā, kurā prasītāji lūdza atcelt Eiropas Padomes (turpmāk – Padome) lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pilnvarota sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti (turpmāk – apstrīdētais lēmums), kā arī Tiesas spriedums R O4 lietā, kurā analizēta dalībvalsts rīcība, kurai jāizpilda Eiropas apcietināšanas orderis (turpmāk – EAO), kuru izdevusi Apvienotā Karaliste pēc tam, kad paziņots par tās nodomu izstāties no Savienības.
Tādējādi šī raksta I nodaļā tiks apskatītas būtiskākās Vispārējās tiesas atziņas Shindler u.c./Padome spriedumā, II nodaļā tiks analizēts Wightman u.c spriedums, savukārt III nodaļā uzmanība tiks vērsta uz Tiesas secināto R O lietā saistībā ar LES 50. pantu, tomēr sākotnēji tiks sniegts faktu izklāsts hronoloģiskā secībā, lai radītu skaidrību par notikumu attīstību.
Faktu izklāsts
Tā kā Apvienotās Karalistes pilsoņi 2016. gada 23. jūnija referendumā nobalsoja par izstāšanos no Savienības, 2017. gada 13. martā tika pieņemts European Union (Notification of Withdrawal) Act 2017,5 pamatojoties uz kuru 2017. gada 29. martā Apvienotās Karalistes premjerministre atbilstoši LES 50. panta 2. punktam paziņoja Eiropadomei par Apvienotās Karalistes nodomu izstāties no Savienības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes