ŽURNĀLS Tiesību prakse

Pārskatu par 2018. gada darbu ievada Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles priekšvārds, kuram seko statistika par tiesā saņemto pieteikumu skaitu, ierosināto, kā arī izskatīto lietu skaitu.

Pārskata galvenajā sadaļā atrodama informācija par Satversmes tiesas judikatūru. Tā vispirms ir informācija par judikatūras attīstības tendencēm pārskata posmā izskatītajās lietās, kā arī īsi minēto lietu apraksti. Atšķirībā no iepriekšējā pārskata, kurā bija sniegtas arī vispārīgas piezīmes par visu līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru, šajā pārskatā šīs piezīmes atkārtoti nav izklāstītas. Savukārt tāpat kā iepriekš līdzās judikatūras attīstības tendencēm un lietu aprakstiem pārskatā aplūkoti arī Satversmes tiesas lēmumi par tiesvedības izbeigšanu lietā, kā arī Satversmes tiesas kolēģiju lēmumi par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

Pārskata noslēguma sadaļā raksturots Satversmes tiesas dialogs ar sabiedrību un valsts institūcijām, kā arī tiesu dialogs Eiropas tiesiskajā telpā un starptautiskā sadarbība. Pārskatā iekļauts arī Satversmes tiesas tiesnešu un darbinieku publikāciju saraksts, kurš papildināts ar atsevišķām atziņām no šīm publikācijām.

Ievērojot iepriekšējo gadu tradīciju, šajā "Jurista Vārdā" publicēts ieskats¹ Satversmes tiesas darbu raksturojošajā statistikā un judikatūrā 2018. gadā, lasītāju ērtībām piedāvājot koncentrētu izvilkumu no daudzu desmitu lappušu apjomīgā materiāla un vēršot uzmanību uz visbūtiskākajām tiesas paustajām atziņām.

1. Statistika

Satversmes tiesā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 9. decembrim saņemti 363 pieteikumi par lietas ierosināšanu. No tiem 181 atzīts par acīmredzami nepiekritīgu, bet 182 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās.

Satversmes tiesa pērn ierosināja 23 lietas. No minētajām lietām 13 ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, sešas – pēc tiesas pieteikuma, divas – pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma, pa vienai lietai – pēc tiesībsarga un pašvaldības domes pieteikuma.

Satversmes tiesa pārskata posmā izskatīja 21 lietu. Spriedumi pieņemti 17 lietās, bet četrās lietās izbeigta tiesvedība. Spriedumos izvērtēta 28 tiesību normu satversmība un divu ministra izdotu rīkojumu tiesiskums. 10 spriedumos kāda tiesību norma atzīta par neatbilstošu Satversmei. Septiņās lietās tiesneši izteikuši atsevišķās domas.

2. Judikatūra

2.1. Pamattiesības

Šajā nodaļā ietverta informācija par lietām, kurās vērtēta apstrīdēto normu atbilstība Satversmē garantētajām pamattiesībām un kurās aplūkotie tiesību jautājumi nav cieši saistīti ar kādu citu tiesību nozari. Vispirms analizētas Satversmes tiesas judikatūras attīstības tendences attiecīgajā pamattiesību jomā, bet pēc tam sniegts ieskats izskatītajās lietās.

Tiesības kandidēt vēlēšanās

No Satversmes 1., 6. un 9. panta izrietošās tiesības kandidēt vēlēšanās aplūkotas lietā Nr. 2017-25-01. Tajā līdzīgi kā lietā Nr. 2000-03-01 un lietā Nr. 2005-13-0106 tika vērtēts aizliegums kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Satversmes tiesa sniedza jaunu apstrīdētās normas interpretāciju, norādot, ka tajā paredzētais aizliegums attiecas uz personām, kuras, darbojoties normā minētajās organizācijās, ar savu rīcību ne tikai apdraudēja, bet vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Raksturojot pašreizējo Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstības pakāpi, tiesa uzsvēra, ka būtiska daļa sabiedrības joprojām ir atvērta totalitārām idejām un pozitīvi vērtē PSRS okupācijas periodu. Tiesa norādīja arī uz ārējiem valsts drošības apdraudējumiem, kas ir būtisks faktors apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma saglabāšanai. Atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta. Tiesa arī akcentēja, ka likumdevēja varu īstenojošajai Saeimai kā deputātu kopumam ir īpaši svarīga loma parlamentārā demokrātiskā valstī. Deputāta statuss prasa, lai valsts nosaka attiecīgajām personām īpašas prasības, kuru mērķis ir Latvijas valsts neatkarības un demokrātiskas tiesiskas valsts principu aizsardzība.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Satversmes 92. pantā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu aplūkotas lietā Nr. 2017-16-01, lietā Nr. 2017-23-01 un lietā Nr. 2017-20-0103. Tajās analizēts tiesību uz taisnīgu tiesu tvērums, kasācijas instances tiesas loma kriminālprocesā, vairāki procesuālā taisnīguma elementi – tiesas objektivitāte, koleģialitātes princips un pamatojuma princips –, kā arī taisnīgas tiesas garantijas valsts noslēpuma aizsardzības procesā.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2017-16-01 atzina, ka likumdevējs ir noteicis personai tiesības ikvienā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto nolēmumu pārsūdzēt augstākā instancē un nav paredzējis izņēmumus pat attiecībā uz maznozīmīgiem pārkāpumiem. Tātad likumdevējs ir noteicis augstāku pamattiesību aizsardzības līmeni, nekā to paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas attiecinājis uz visām administratīvo pārkāpumu lietām.