ŽURNĀLS Tiesību prakse

22. Janvāris 2019 /Nr.3 (1061)

Pārskats par Satversmes tiesas judikatūru 2018. gadā

Satversmes tiesa jau ir publiskojusi jaunāko pārskatu par institūcijas darbu 2018. gadā, un tas sagatavots atbilstoši pērn iedibinātajam pārskata formātam. Vienlaikus tas ir arī pirmais solis ceļā uz jaunu tradīciju – par pārskata robežšķirtni izvēlēties nevis 1. janvāri, bet gan 9. decembri, kurš uzskatāms par Satversmes tiesas izveidošanas dienu. Proti, jaunākajā pārskatā atspoguļots Satversmes tiesas veikums no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 8. decembrim, bet nākamais pārskata posms būs no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim. Tiesas ieskatā, šai jaunajai tradīcijai galvenokārt ir praktisks pamatojums – tā ļauj pilnvērtīgi sagatavot pārskatu, kurš tiek publiskots janvāra pirmajās dienās.

Pārskatu par 2018. gada darbu ievada Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles priekšvārds, kuram seko statistika par tiesā saņemto pieteikumu skaitu, ierosināto, kā arī izskatīto lietu skaitu.

Pārskata galvenajā sadaļā atrodama informācija par Satversmes tiesas judikatūru. Tā vispirms ir informācija par judikatūras attīstības tendencēm pārskata posmā izskatītajās lietās, kā arī īsi minēto lietu apraksti. Atšķirībā no iepriekšējā pārskata, kurā bija sniegtas arī vispārīgas piezīmes par visu līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru, šajā pārskatā šīs piezīmes atkārtoti nav izklāstītas. Savukārt tāpat kā iepriekš līdzās judikatūras attīstības tendencēm un lietu aprakstiem pārskatā aplūkoti arī Satversmes tiesas lēmumi par tiesvedības izbeigšanu lietā, kā arī Satversmes tiesas kolēģiju lēmumi par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

Pārskata noslēguma sadaļā raksturots Satversmes tiesas dialogs ar sabiedrību un valsts institūcijām, kā arī tiesu dialogs Eiropas tiesiskajā telpā un starptautiskā sadarbība. Pārskatā iekļauts arī Satversmes tiesas tiesnešu un darbinieku publikāciju saraksts, kurš papildināts ar atsevišķām atziņām no šīm publikācijām.

Ievērojot iepriekšējo gadu tradīciju, šajā "Jurista Vārdā" publicēts ieskats1 Satversmes tiesas darbu raksturojošajā statistikā un judikatūrā 2018. gadā, lasītāju ērtībām piedāvājot koncentrētu izvilkumu no daudzu desmitu lappušu apjomīgā materiāla un vēršot uzmanību uz visbūtiskākajām tiesas paustajām atziņām.

 

1. Statistika

Satversmes tiesā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 9. decembrim saņemti 363 pieteikumi par lietas ierosināšanu. No tiem 181 atzīts par acīmredzami nepiekritīgu, bet 182 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās.

Satversmes tiesa pērn ierosināja 23 lietas. No minētajām lietām 13 ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, sešas – pēc tiesas pieteikuma, divas – pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma, pa vienai lietai – pēc tiesībsarga un pašvaldības domes pieteikuma.

Satversmes tiesa pārskata posmā izskatīja 21 lietu. Spriedumi pieņemti 17 lietās, bet četrās lietās izbeigta tiesvedība. Spriedumos izvērtēta 28 tiesību normu satversmība un divu ministra izdotu rīkojumu tiesiskums. 10 spriedumos kāda tiesību norma atzīta par neatbilstošu Satversmei. Septiņās lietās tiesneši izteikuši atsevišķās domas.

 

2. Judikatūra

2.1. Pamattiesības

Šajā nodaļā ietverta informācija par lietām, kurās vērtēta apstrīdēto normu atbilstība Satversmē garantētajām pamattiesībām un kurās aplūkotie tiesību jautājumi nav cieši saistīti ar kādu citu tiesību nozari. Vispirms analizētas Satversmes tiesas judikatūras attīstības tendences attiecīgajā pamattiesību jomā, bet pēc tam sniegts ieskats izskatītajās lietās.

Tiesības kandidēt vēlēšanās

No Satversmes 1., 6. un 9. panta izrietošās tiesības kandidēt vēlēšanās aplūkotas lietā Nr. 2017-25-01. Tajā līdzīgi kā lietā Nr. 2000-03-01 un lietā Nr. 2005-13-0106 tika vērtēts aizliegums kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Satversmes tiesa sniedza jaunu apstrīdētās normas interpretāciju, norādot, ka tajā paredzētais aizliegums attiecas uz personām, kuras, darbojoties normā minētajās organizācijās, ar savu rīcību ne tikai apdraudēja, bet vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Raksturojot pašreizējo Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstības pakāpi, tiesa uzsvēra, ka būtiska daļa sabiedrības joprojām ir atvērta totalitārām idejām un pozitīvi vērtē PSRS okupācijas periodu. Tiesa norādīja arī uz ārējiem valsts drošības apdraudējumiem, kas ir būtisks faktors apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma saglabāšanai. Atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta. Tiesa arī akcentēja, ka likumdevēja varu īstenojošajai Saeimai kā deputātu kopumam ir īpaši svarīga loma parlamentārā demokrātiskā valstī. Deputāta statuss prasa, lai valsts nosaka attiecīgajām personām īpašas prasības, kuru mērķis ir Latvijas valsts neatkarības un demokrātiskas tiesiskas valsts principu aizsardzība.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Satversmes 92. pantā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu aplūkotas lietā Nr. 2017-16-01, lietā Nr. 2017-23-01 un lietā Nr. 2017-20-0103. Tajās analizēts tiesību uz taisnīgu tiesu tvērums, kasācijas instances tiesas loma kriminālprocesā, vairāki procesuālā taisnīguma elementi – tiesas objektivitāte, koleģialitātes princips un pamatojuma princips –, kā arī taisnīgas tiesas garantijas valsts noslēpuma aizsardzības procesā.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2017-16-01 atzina, ka likumdevējs ir noteicis personai tiesības ikvienā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto nolēmumu pārsūdzēt augstākā instancē un nav paredzējis izņēmumus pat attiecībā uz maznozīmīgiem pārkāpumiem. Tātad likumdevējs ir noteicis augstāku pamattiesību aizsardzības līmeni, nekā to paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas attiecinājis uz visām administratīvo pārkāpumu lietām.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jeļena Alfejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums
1997. gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, ar kuru tika noteikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma (tā dēvētā OCTA). Jau kopš minētās ...
1 komentāri
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē
Viens no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumiem transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā ir BTA Baltic Insurance Company1 lietā, kur radās jautājums, vai jēdziens ...
3 komentāri
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti
2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur ...
Lauris Rasnačs
Juristu likteņi
Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā  
Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists ...
Barons B. Disterlo
Domu mantojums
Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi
AUTORU KATALOGS