ŽURNĀLS Informācija

16. Aprīlis 2019 /Nr.15 (1073)

Tieslietu padome nosaka jaunu tiesu priekšsēdētāju atlases kārtību
Dr. iur.
Dace Šulmane
Tieslietu padomes sekretariāta padomniece 

Viens no būtiskiem 12. Saeimas sasaukuma darbiem bija apjomīgie grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar ko tika paplašināta Tieslietu padomes kompetence vairākos jautājumos, kas skar tiesu darbību. Viens no tiem – tiesu priekšsēdētāju, to vietnieku un tiesu namu priekšsēdētāju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsver, ka šis ir būtisks solis tiesu varas neatkarības stiprināšanā, mazinot izpildvaras ietekmi tiesnešu karjeras virzībā un tiesu darba organizācijā, vienlaikus palielinot Tieslietu padomes lomu šajos jautājumos. Priekšsēdētājs atzīmē, ka, ņemot vērā tiesu priekšsēdētāju būtisko vietu tiesu darba organizācijā un tiesu sistēmas attīstībā, jauno kārtību Tieslietu padome izstrādāja ar lielu atbildību: "Šis jautājums arī bija viens no pirmajiem, ko skatīja Tieslietu padome jaunajā sastāvā (līdz ar iepriekšējo pārstāvju pilnvaru laika beigām 2018. gada rudenī Tiesnešu konferencē tika pārvēlēti vairāki tiesnešu pārstāvji Tieslietu padomē). Tieslietu padomes darbs bija izanalizēt līdzšinējo tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku atlases procesu, apskatīt pastāvošo Eiropas praksi, kā arī rast jaunus risinājumus, kas sniegs pārliecību par atlases procesa objektivitāti un caurspīdīgumu ne tikai sabiedrībā, bet arī pašu tiesnešu vidū."

Šim jautājumam Tieslietu padome veltīja vairākas sēdes. Ar Tieslietu padomes 2019. gada 15. marta lēmumu ir apstiprināta jaunā Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtība (turpmāk – Jaunā kārtība).1 Līdz ar to 2019. gadā notiks pirmie tiesu vadītāju atlases konkursi, kuru nosacījumus izstrādājusi Tieslietu padome. Jaunās kārtības pieņemšana iezīmē vairākus jauninājumus, kā arī liek uzsvaru uz pašu tiesnešu līdzatbildību tiesu darba uzlabošanā.

 

Konsolidācija un atklātība

Pirmkārt, pozitīvi novērtējams, ka procesu unifikācijas nolūkā līdzšinējo trīs atlases kārtību vietā ir pieņemts viens dokuments, kurā padarīta skaidrāka tiesu vadītāju atlases kārtība.2 Līdzšinējie Tieslietu ministrijas dokumenti tika izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Intervija
Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai
2019. gada martā Rīgā viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Savas vizītes laikā Dž. Veilers uzstājās ar ...
Latvijas tiesnešu biedrība
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrībai – 90. gadadiena
Atzīmējot Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadienu, 2019. gada 5. aprīlī notika konference "Tiesu varas neatkarība – valstisks mērķis vai šaurs pašmērķis", kuru rīkoja Latvijas Tiesnešu biedrība sadarbībā ar Tiesu ...
Aptauja
Kādas pārmaiņas nesīs jaunā tiesu priekšsēdētāja iecelšanas kārtība
Tieslietu padome 15. martā apstiprināja rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas amatā kārtību. Tajā noteikts kandidātu loks, ...
3 komentāri
Jānis Bordāns
Viedoklis
Mikroklimats kolektīvā – kas ir un kas nav veselīgi?
4 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā
2019. gada 19. februārī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā apskata par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem pirmā daļa, kurā apkopotas atziņas EST spriedumos, kas pieņemti ...
AUTORU KATALOGS