Tieslietu padome 15. martā apstiprināja rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas amatā kārtību. Tajā noteikts kandidātu loks, kas var pretendēt uz tiesas priekšsēdētāja, vietnieka vai tiesu nama priekšsēdētāja amatu. Atklātā konkursā kandidātiem būs jāsagatavo tiesas vai tiesu nama darbības attīstības koncepcija. "Jurista Vārds" sakarā ar jauno kārtību vairākiem tiesu priekšsēdētājiem jautāja, vai ir novērstas nepilnības, kas pastāvēja iepriekš, un kādas pārmaiņas ieviesīs jaunā tiesu vadības izvirzīšanas un iecelšanas amatā kārtība.
Daiga Vilsone
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja
Novērsta izpildvaras pārāk lielā ietekme
Mēs esam atzīmējuši Latvijas simtgadi, dzīvojam un strādājam 21. gadsimtā. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, kas atrodas vienotā Eiropas Savienības tiesību telpā, attīstās sabiedrības procesi, un mūs ietekmē pasaules globalizācija. Minētie apstākļi tieši ietekmē un izvirza jaunas prasības arī tieslietu sistēmas attīstībai.
Manuprāt, jaunā apstiprinātā kārtība ir kulturālas demokrātijas izpausme tās labākajā formā un stiprinās tiesiskumu valstī. Jaunā kārtība novērš iepriekš pastāvējušo problēmu – izpildvaras lielo ietekmi tiesu vadības jautājuma risināšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
