Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Aprīlis 2019 /Nr.17/18 (1075/1076)

Senāta lemtais rada apjukumu Maksātnespējas likuma piemērošanā
Gaidis Bērziņš: Par likumdevēja gribu Maksātnespējas likuma 139. panta 1. punkta piemērošanā
38 komentāri

Maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pārzinātājiem un praktiķiem bez ievērības nav palicis šā gada 28. marta Augstākās tiesas Senāta lēmums Nr. SPC-5/2019. No tā izriet, ka, neraugoties uz Maksātnespējas likumā noteikto un līdzšinējo tiesību normu piemērošanas praksi, arī fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā parādniekam joprojām ir pienākums kreditoriem ik mēnesi atvēlēt daļu no saviem ienākumiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
16
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (38)
38 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
cilveks
14. Maijs 2019 / 09:19
1
ATBILDĒT
par raksta saturu:
1) tiesai ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu contra legem gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā.
Ja tiesneši šādi saskata ceļu - viņiem tādas tiesības ir.
Nav obligāti jāiet uz Satversmes tiesu, kā norādīts šeit komentāros.

2) spriedums ir tikai tiesību palīgavots

3) Ģenerāladvokāte Mihala Bobeka, savos secinājumos Eiropas Savienības tiesai lietā C13/16 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ir norādījusi, ka “veselais saprāts nav tiesību avots. Bet tam noteikti būtu jāvirza šo tiesību interpretācija.”

par komentāriem komentārs arī JV redakcijai:
ECT Lielās palātas 2015. gada 16. jūnija spriedums lietā “Delfi pret Igauniju” (“DELFI AS v. ESTONIA” pieteikuma Nr. 64569/09)
http://at.gov.lv/files/files/delfi-pret-igaumiju-spriedums-10102013.doc

novēlu visiem gandarījumu par paveikto un padomāt vai Jūsu komentāri kādam palīdz, rada vēlmi argumentēti diskutēt vai pielej uguni pļāpāšanai.
Nu un ka Senāts tā lēma?
3. Maijs 2019 / 11:05
4
ATBILDĒT
Pēteris Dzalbe
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs
8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)
Augstākās tiesas lēmumos izteiktās atziņas nav vispārobligātas, bet tās var izmantot savā darbā gan tiesas, gan citas kriminālprocesā iesaistītās personas.
Ķirzākcilvēks > Nu un ka Senāts tā lēma?
7. Maijs 2019 / 10:28
4
ATBILDĒT
Šo visi civilisti kaut kā ignorē vai arī cenšas visiem stāstīt, ka lūk civiltiesiskajā jomā ir savādāk un nekad nevar būt drošs. Laikam mācījušies Anglijā vai aizrāvās ar ASV advokātu seriāliem ("Objection!").
RaimO > Nu un ka Senāts tā lēma?
6. Maijs 2019 / 14:39
8
ATBILDĒT
Likumsakarīgs rezultāts tam, ka valsts visas 3 varas ir satrunējušas! 
Tiesnesis Jonikāns pirms iešanas pensijā vēl savā stilā pierādīja Senāta ne-iedziļināšanos savu nolēmumu kvalitātē un haosā, ko tie radīs!
Bet kruķis bija par slinku vai neaptēstu, lai savam protestam pievienotu kādu piemēru no tiesu prakses konkrētajā jautājumā! Laikam kruķis domāja, ka Senāta tiesneši ir čaklāki par viņu un meklēs paši tiesu prasi par konkrēto jautājumu.
Konkrētais gadījums vēlreiz pierāda, ka likumdevējs ķiņķelē un cep grozījumus likumos uz nebēdu, nemaz nedomājot par to redakciju kvalitāti un dažādo interpretāciju.
Savukārt izpildvara (šoreiz MKD izpildījumā) plebejiski cenšas piemērot pensijā aizejošā Jonikāna „jociņu”, nemaz neieslēdzot kritisko domāšanu un turpina imitēt svarīgu darbību, lai attaisnotu savu eksistenci….
Seskis
2. Maijs 2019 / 13:27
3
ATBILDĒT
Senāta nolēmums, pieļauju, ir saskumdinājis ne tikai godāto autoru, bet arī ikvienu taisnprātīgu tiesību piemērotāju. Satversmes Preambulā ir noteikts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Savukārt kristiešu Tēvreizē ir vārdi: „un pamet mums mūsu parādus, kā mēs pametam saviem parādniekiem". Minētais nozīmē, ka nav taisnīgi un pamatoti nabaga maksātnespējīgajam parādniekam, kurš izmisumā lauza rokas un gaudo uz Mēnesi, pieprasīt vēl atdot 1/3 daļu no ienākumiem. Pieļauju, ka Senāta nolēmums ir nosūtāms uz Vatikānu turpmākai revīzijai. Iespējams, ka dažam labam senatoram tiks piemērots eksorcisma process, lai izdzītu Abruptumu un viņam pakļautos mazāka kalibra alkatības dēmonus. Ja Tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst augstāka spēka tiesību normai, tā var vērsties Satversmes tiesā. Tiesa var nepiemērot tiesību normu, ja tās piemērošanas rezultātā tiek radīts būtisks personas tiesību aizskārums vai arī, ja norma acīmredzami neiederas tiesību sistēmā, un tās piemērošanas rezultāts ir absurds. Izskatāmajā gadījumā Senāts gluži pretēji personas sargātajām interesēm pamet nabadzībā kunkstošu personu kreditoru plēsīgajos nagos, kuri no dienišķā asarām slacītā maizes 300 gramu gabala nogriezīs 1/3, no kuras ne paši paēduši, ne ļāvuši parādniekam paēst.
Zv.adv.
1. Maijs 2019 / 18:14
17
ATBILDĒT
Lasu komentārus, un nesaprotu, vai tie ir juristi, vai garāmgājēji, kas te komentē. Šķiet, ka otrie. Jo juristam tā kā būtu jāprot nošķirt savs viedoklis par kaut ko no likuma piemērošanas pamatjautājumiem. Ja jurists var tik primitīvi secināt, ka likumdevēja griba nav svarīga, jo konkrētajā gadījumā vienkārši nav svarīga un punkts, tad tiešām nav jābrīnās, ka mūsu tieslietās ir dziļa bedre. Var izmantot dažādus argumentus un var viekārši paust viedokli, bet pateikt, ka likumdevēja griba atkāpjas tiesas priekšā, ja tam tiesa nav devusi īpašu argumentāciju, nu piedodiet... Tad kāda jēga vispār doties uz tiesu?
cilvēks ar prātu
30. Aprīlis 2019 / 16:13
22
ATBILDĒT
Šī nav pirmā un diemžēl ne pēdējā reize, kad Senāta tiesneši iedomājas sevi par augstāko varu un vienīgo taisnīguma avotu valstī. Vairākiem Senāta tiesnešiem, es atvainojos, ir pie kājas likumdevēja griba. Personīgās ambīcijas un neatkarība, kas pārvērtusies par visatļautību, tiesnešus pārvērš par "dieviem", kuriem nav nekādas atbildības par saviem spriedumiem.
Jurčiks > cilvēks ar prātu
30. Aprīlis 2019 / 20:12
5
ATBILDĒT
Viņi nevis iedomājas, bet tādi ir. Šo funkciju viņiem piešķir likums. Kurš tev ir piešķīris funkciju apvainot citus?...
cilvēks ar prātu > Jurčiks
9. Maijs 2019 / 09:47
1
ATBILDĒT
Vai es kādu konkrētu cilvēku nosaucu vārdā? Nē! Senātam, ja uzskata likumdevēja risinājumu par nepareizu, ir jāvēršas Satversmes tiesā, nevis, pārkāpjot varas dalīšanas principu, jānostāda sevi augstāk par likumdevēju
Tiesību teorija > Jurčiks
1. Maijs 2019 / 18:05
0
ATBILDĒT
Nē, likums tiesām ir piešķīris nevis tiesības uz patvaļu, bet tiesas spriešanu. Tiesas ir tikai viens no varas atzariem. Ne vairāk un ne mazāk svarīgāks par abiem pārējiem, un varas dalīšanas princips ir jāievēro arī tām.
Jurčiks > Tiesību teorija
1. Maijs 2019 / 19:36
5
ATBILDĒT
Varas dalīšana ietver sevī ne tikai funkciju nošķiršanu, bet arī savstarpējo atsvarošanas un balansa mehānismus. Ja likumdevējs sāk uzvesties dumji, tiesas to izlabo principu līmenī. Ja likumdevējs, ejot administratoru pavadā, rupji uzmet kreditorus, tiesām tas ir jāizlabo. Tiesa nav instrukciju pildītājs. Ja tā būtu, tad tiesu nevajadzētu, iztiktu ar ierēdņiem. Jums ir kaut kāda dīvaini šaura izpratne par tiesībām. Manuprāt, Senāta interpretācija tiešām nav slikta...
Cilvēkam ar prātu > cilvēks ar prātu
30. Aprīlis 2019 / 17:43
3
ATBILDĒT
Kurš tad ir vienīgais taisnīguma avots valstī? Vai tu?
cilvēks ar prātu > Cilvēkam ar prātu
9. Maijs 2019 / 09:48
2
ATBILDĒT
Nē, bet arī Senāts tāds nav.
Senāts nav augstāka vara pār Saeimu. Ja Senāts uzskata, ka Saeima kļūdījusies, Senātam ir jāvēršas Satversmes tiesā
Es nē > Cilvēkam ar prātu
1. Maijs 2019 / 18:08
13
ATBILDĒT
Tiesa NAV taisnīguma avots. Tiesa ir likuma piemērotājs.
A.S. > Es nē
2. Maijs 2019 / 10:16
0
ATBILDĒT
Likuma piemērotāji ir arī ierēdņi. Jūs tiešām pielīdzināt tiesu ierēdņiem? Jāpiekrīt Jurčikam par dīvaini šauro izpratni par tiesībām.
Kārlis B.
30. Aprīlis 2019 / 12:30
14
ATBILDĒT
Jonikāns aiziet pensijā, viņam vienalga par tiem murgiem, ko trijotne ievārīja. Vienīgais - paļaujos uz 1.instances tiesnešu patstāvīgo prātu, ka šoreiz nu visi neskries Senāta pēdās, jo ir acīmredzmas, ka Senāts no vannas izlēja ūdeni ar visu bērnu.
Jurčiks
30. Aprīlis 2019 / 09:56
6
ATBILDĒT
Kāpēc apjukumu? Normāls iztulkojums - parādniekam IR jāmaksā iespēju robežās. Tas, ka administratori ir sabīdījuši likumu, lai viņu klientiem nav nekas jāmaksā, ir netaisnīgi...
Zane > Jurčiks
1. Maijs 2019 / 18:09
10
ATBILDĒT
Creditreformas balss jau ierunājās.
Jurčiks > Zane
1. Maijs 2019 / 19:40
3
ATBILDĒT
Nē, ne Creditreformas balss, bet taisnīgums un veselais saprāts. Ja juristi iedomājas, ka parādi nav jāmaksā, VISMAZ iespēju robežās, tad, piedodiet, mēs esam atbraukuši. Pieturā, ko sauc par anarhiju…

Vienīgā cerība, ka tie nav juristi, kas tā raksta...
Kā vienmēr > Jurčiks
30. Aprīlis 2019 / 12:25
17
ATBILDĒT
Jurčiks spriež savā stilā.
Vai pastāstīsiet, kā tiesām jālemj - saskaņā ar likumdevēja gribu vai pēc sava ieskata? Un vai katrā lietā sagaidāt, ka tiesa lems pretēji likumam? Jā katrā, tad jautājumu vairs nav.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 18
visi numura raksti
Laila Medina
Viedoklis
Kas mūsdienu biznesā ir laba un slikta rīcība
Pēdējie trīsdesmit gadi Latvijas sabiedrībā ir pavadīti dinamiskā attīstībā, mainījies ir gandrīz viss – valsts vara, ekonomiskie un sociālie noteikumi, sabiedrības uzskati un vērtības, personīgās attīstības iespējas, ...
Māris Leja
Juridiskā literatūra
Krimināltiesību teorijai un praksei veltīta monogrāfija
Tiesu namu aģentūras apgādā izdota grāmata "Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un ...
1 komentāri
Ļubova Kovaļa, Igors Gerasimins
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu
Starptautiskajā un nacionālajā tiesiskajā regulējumā pietiekami skaidri definēti godīgas un caurspīdīgas komercdarbības principi. Vienlaikus praksē šie principi nereti tiek pārkāpti, tostarp izmantojot noziedzīgas darbības. Šajā ...
1 komentāri
Igors Ivanovs, Aivars Rapša
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju
Lai cik grūti būtu komersantam izturēt konkurenci, tomēr iesaistīšanās koruptīvās darbībās ir nevis viegls ceļš uz izaugsmi, bet gan strupceļš. Korupcija neatmaksājas, un, pat ja atsevišķos gadījumos komersants, veicot koruptīvas ...
Laima Letiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (turpmāk – NILL) visticamāk ir tikpat sena kā pati nauda, taču tikai salīdzinoši nesen tās apkarošana ieguvusi tādus mērogus kā šobrīd. Globālās ekonomikas un moderno tehnoloģiju ...
AUTORU KATALOGS