Maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pārzinātājiem un praktiķiem bez ievērības nav palicis šā gada 28. marta Augstākās tiesas Senāta lēmums Nr. SPC-5/2019. No tā izriet, ka, neraugoties uz Maksātnespējas likumā noteikto un līdzšinējo tiesību normu piemērošanas praksi, arī fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā parādniekam joprojām ir pienākums kreditoriem ik mēnesi atvēlēt daļu no saviem ienākumiem.
Kādreiz šādu kārtību likums patiesi paredzēja, taču līdz ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, regulējums tika mainīts, no Maksātnespējas likuma izslēdzot ne vien šo parādnieka pienākumu, bet arī kārtību, kādā šie līdzekļi kreditoriem sadalāmi. Turklāt šobrīd Maksātnespējas likums arī aprobežo administratora tiesības atvērt kontu kredītiestādē, šim nolūkam paredzot vien divus konkrētus gadījumus (skat. tabulu), bet neviens no tiem neietver regulārus ikmēneša ieskaitījumus.
Šis Senāta lēmums praksē jau ir sācis haosu Maksātnespējas likuma piemērošanā. Situāciju īpaši sarežģī fakts, ka kreditori jau ir pieprasījuši no lēmuma izrietošo tēzi piemērot arī uz pagātni, motivējot, ka tiem nodarīti zaudējumi. Praktiķi stāsta par apjukumu nozarē, jo nevienam vairs nav skaidrs, kurš ceļš ejams un ar ko tas juridiski katram var beigties. Ir sašutums un daudz jautājumu, tādēļ, šķetinot šo samezglojumu, šī materiāla ietvaros publicējam gan attiecīgo Senāta lēmumu, gan arī redakcijā iesniegtos viedokļus, tostarp zvērināta advokāta Gaida Bērziņa rakstu, kurā viņš paudis, ka Senāta lemtais ir pretējs likumdevēja gribai, jo, būdams Saeimas deputāts, pats piedalījies attiecīgo grozījumu izstrādē un pieņemšanā un to pārzina. Savukārt zvērināts advokāts un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Novicāns no praktiķa skatpunkta iezīmē realitāti – pēc viņa paustā, līdz ar Senāta lēmumu Maksātnespējas likuma piemērošana atsevišķos jautājumos ir pakļauta viktorīnai "Zini vai mini", jo neskaidrības miglā ierauti pilnīgi visi. Materiālu kopai pievienots arī nozares tiesībpolitikas veidotāja – Tieslietu ministrijas viedoklis par to, vai parādniekam fiziskajai personai bankrota procedūras laikā ir pienākums kreditoriem maksāt trešdaļu savu ienākumu.
| Maksātnespējas likuma vēsturiskā redakcija (līdz 2015. gada 1. martam) | Maksātnespējas likuma spēkā esošā redakcija |
|
137. pants. Administratora darbības bankrota procedūras laikā Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas administrators: 1) atver uz sava vārda kontu kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai bankrota procedūras ietvaros; [..] 11) ne retāk kā reizi ceturksnī izmaksā kreditoriem šā likuma 147. panta ceturtajā daļā minētos naudas līdzekļus proporcionāli katra kreditora prasījumam. |
137. pants. Administratora darbības bankrota procedūras laikā Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas administrators: 1) atver uz sava vārda kontu kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai bankrota procedūras ietvaros, ja administratoram tiek nodoti naudas līdzekļi saskaņā ar šā likuma 139. panta 2. punktu vai parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros ir paredzēta mantas pārdošana; [..] 11) (izslēgts ar 25.09.2014. likumu). |
|
139. pants. Parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā Parādniekam ir pienākums: 1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus, pārskaitot vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē; [..] Pantam ir pieci punkti. |
139. pants. Parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā Parādniekam ir pienākums: 1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus; [..] Papildināts ar jaunu regulējumu: 6) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas; 7) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un šā likuma 140. panta 2. punktā minēto mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu. |
Par likumdevēja gribu Maksātnespējas likuma 139. panta 1. punkta piemērošanā
|
Mg. iur. Gaidis Bērziņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, zvērināts advokāts
Ikviens jurists, kurš ikdienā seko līdzi aktuālajai tiesu praksei, droši vien uzdotu jautājumu, kādi būtiski argumenti ir par pamatu tam, lai Latvijas Republikas Senāts mainītu vairāku gadu garumā iedzīvinātu tiesību normas piemērošanas praksi. Īpaši, ja tas tiek darīts pretēji likumdevēja gribai. Šādas pārdomas, iespējams, radīs arī vēlmi izzināt likumdevēja mērķi konkrētā regulējuma pieņemšanai. Varbūt radīsies jautājums – kāpēc, kad likumdevējs veica attiecīgo grozījumu, vairums tiesu to pieņēma kā pašsaprotamu un bez būtiskām problēmām piemēroja? Kas ir pamatā tam, lai pēc vairāku gadu prakses Senāts atzītu: nē, likumdevēja mērķis ir bijis citāds, nekā sākotnēji tas ir saprasts (un nekā to ir sapratis pats likumdevējs)? Un vai likumdevēja mērķis konkrētajā lietā vispār ir vērtēts?
Šajā rakstā autors mēģinās meklēt atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem par Maksātnespējas likuma 139. panta 1. punkta piemērošanu kādā Senāta izskatītā lietā. Iepriekš autoram gan nav izdevies atrast Augstākās tiesas viedokli par attiecīgās normas piemērošanu, tomēr neizslēdzot, ka ir bijušas atsevišķas lietas ar līdzīgiem argumentiem nolēmumos, kurus ir taisījušas rajona (pilsētas) tiesas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
