Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

16. Jūlijs 2019 /Nr.28 (1086)

Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019
33 komentāri
Aigars Strupišs
Senators, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs 

Jautājumā par Maksātnespējas likuma 140. panta piemērošanu un Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019 ir publiski paustas bažas par visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu apstrīdēšanu uz protestu pamata un no saistībām jau atbrīvotu parādnieku pakļaušanu tiem pašiem parādiem, no kuriem tiesas tos jau reiz atbrīvojušas. Senāta lēmums lietā Nr. SPC-5/2019 iemeslus šādam satraukumam nerada, jo no tā neizriet pamats protesta kārtībā atcelt ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
27
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (33)
33 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
19. Jūlijs 2019 / 00:02
11
ATBILDĒT
Pirms vairākiem gadiem ieteicu savam labam paziņam un klientam maksātnespējas procesu iziet kādā citā valstī. Tādā, kurā likums nebija tik labvēlīgs kā Latvijā, bet ir stabils un saprotams. Nemainīgs. Īsi pēc tam savu padomu nožēloju, bet bija jau par vēlu – process bija sācies. Toreiz domāju, ka vajadzēja paļauties uz Latvijas tiesu sistēmu… Šobrīd esmu par savulaik klientam doto padomu ļoti gandarīts. Maksātnespējas process citā valstī bija varbūt tikai nedaudz dārgāks nekā Latvijā, taču pēc tā pabeigšanas ir iegūts miers un tiesiskā stabilitāte. Atgūta ir klienta maksātspēja, dzēsti nesamaksājamie parādi. Atsākta uzņēmējdarbība, nokārtojusies privātā dzīve. Valstis saņem nodokļus. Lielāko daļu gan tā otra valsts, ne Latvija…

Pēc šodien JV aprakstītajiem nolēmumiem lietās Nr. C30601915, SKC-43/2019 un manis jau citkārt pieminētajiem nolēmumiem lietās SPC-1/2018, SPC-7/2019, SPC-8/2019 rodas iespaids, ka Temīda vairs nespēj būt akla, un tiesas, ar savu patiesības noskaidrošanas misiju, ir gatavas uzņemties likumdevēja lomu, upurējot tiesiskumu jeb likuma atrunas principu. Manuprāt likuma ratio legis nevar tikt aizvilkts tik tālu, ka tas vairs neiet kopā pat ar Saeimas komisijas sēžu un Saeimas plenārsēžu stenogrammām.

Varbūt tas skaidrojams ar to, ka Latvijas tiesās par maz ir civilo tiesvedību pēc citu valstu likumiem? Vai pat nevienas valsts likuma. Tas noteikti tiesas atskurbinātu. Vairs nebūtu iespējamas iura novit curia atrunas, bet gan notiktu reāla procesa dalībnieku sacīkste. Tas arī neļautu tiesām lemt contra legem. Neļautu pārkāpt sacīkstes principu. Un otrādi, varbūt arī latvjiem savus strīdus ir jārisina kaimiņu valstu tiesās? Pieredzes apmaiņas nolūkos un tiesiskuma veicināšanai.

Protams, maksātnespējas lietas nav īstas civillietas – tās netiek skatītas sacīkstes kārtībā. Taču lemt contra legem, to pienācīgi nepamatojot, tiesām vienalga nevajadzētu. Cita starp - parādnieka strīdi ar debitoriem un kreditoriem gan skatāmi vien sacīkstes kārtībā, bez jebkādām iura novit curia atrunām.
ΠTAGORS. > Normunds Šlitke
19. Jūlijs 2019 / 09:07
5
ATBILDĒT
1. Nevienu godīgumaksātnespēju izgājušu personu nekratīs atkal. Par to ir šis raksts. Par to ir spriedums. Par to ir AT citas atbildes. Nevajag vārda vistiešākajā nozīmē turpināt brēkt trubā pret sienu par to, ka maksātnespējīgais SPC-5 dēļ vairs ne atgūst maksātspēju, ne iegūst mieru un tiesisko stabilitāti, ne dzēš nesamaksājamos parādus, neko.

Strupiša kungs publicē rakstu, visi jau izšūmējas, izputo, skaidrojums tiek sniegts, ka spriedums NAV "x" un tik un tā pāris dienas vēlāk uzrodas Šlitke ar kārtējo populistisko bērumu par to, ka viss slikti, viss ļauni, jo spriedums, redz, ir "x".

Kā būtu, ja kāds brēcējs, beidzot, vismaz vienu reizi, nevis svaidītos apkārt ar hipotētiskiem, bet praktiski neiespējamiem scenārijiem un varbūtībām, un nepastāvošām problēmām, bet gan pievērstos Strupiša konkrēti sniegtajiem argumentiem, kā arī AT oficiāli sniegtajiem argumentiem tās mājaslapā izvietotajam skaidrojumam par SPC-5, un k o n s t r u k t ī v i mēģinātu sadalīt, izjaukt un apgāzt šos argumentus.

Šlitke saka, ka viņaprāt, redz, likuma ratio legis nevarot tikt aizvilkts tik tālu, ka tas vairs neiet kopā pat ar Saeimas komisijas sēžu un Saeimas plenārsēžu stenogrammām. Laikam palaidis garām to apstākli, ka šajās stenogrāmmās šie grozījumi netiek skaidroti, līdz ar to nav ar ko kam "iet kopā". Apžēliņ.
Normunds Šlitke > ΠTAGORS.
19. Jūlijs 2019 / 12:09
7
ATBILDĒT
SPC-7/2019:
"...jau pēc protesta iesniegšanas [piezīme - nepilnīgas anonimizācijas dēļ parādnieka vārds ir brīvi noskaidrojams maksātnespējas reģistrā] paskaidrojumiem pievienotais konta pārskats liecina par saistību dzēšanas procedūras laikā slēptiem faktiskajiem ienākumiem. Uz to norāda parādnieka ceļošana un atpūta dažādos kūrortos. Lai gan ar maksājuma karti šajās vietās izdarītie maksājumi nav lieli, tomēr uz šīm vietām ir jānokļūst, jāsedz dzīvošanas un citi izdevumi, ko nav iespējams izdarīt ar atalgojumu vienas minimālās mēnešalgas apmērā, no kuras vēl viena trešdaļa novirzīta kreditoriem. Kā redzams no konta pārskata, saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks bijis šādās vietās: Maiami un Fortloderdeila (ASV Floridas štats); Portluī (Maurīcija); Apija (Samoa); Pralīna (Seišelu Salas); Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti); Maskata (Omāna); Sentropēza (Franču Rivjēra kūrorts); Honolulu (ASV Havaju štats); Sanfrancisko (ASV Kalifornijas štats); Kankuna (Meksika); Male (Maldīvija); Doha (Katara) u.c. (lietas 2.sējuma 13.-41.lp.).
Neapšaubāmi ienākumu gūšanas faktors, kā arī parādnieka vēlme pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un darīt visu nepieciešamo, lai gūtu ienākumus, no kuriem varētu veikt maksājumus kreditoriem, ir noteicošais fiziskās personas maksātnespējas procesa sekmīgā norisē. Tas nozīmē, ka parādniekam jābūt godprātīgam, tomēr iepriekš norādītie fakti liecina par pretēju rīcību, kas ņemama vērā, lemjot jautājumu par to, vai atbrīvot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām.
.. Iepriekš izklāstīto apsvērumu kopums ļauj secināt, ka Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 14.februāra lēmumu nevar atzīt par tiesisku, kas ir pamats iesniegtā protesta apmierināšanai."
A.S. > ΠTAGORS.
19. Jūlijs 2019 / 10:01
3
ATBILDĒT
Šlitkes kungs ir satraucies pavisam par citu tēmu - skat. rakstu tepat "Senāts ar blakus lēmumu vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā un Ģenerālprokuratūrā". Blakuslēmums ir par Šlitkes kunga kompāniju.
Pārdomas
18. Jūlijs 2019 / 09:43
5
ATBILDĒT
1. Rakstā minētie apsvērumi nav minēti un analizēti komentētajā Senāta lēmumā. Ja šādi apsvērumi ir bijuši, bet palikuši aizkadrā, tad tas ir jautājums par Augstākās tiesas nolēmumu kvalitāti, un raksta autoram kā Civillietu departamenta priekššedētājam būtu vērts pievērsties šīs problemātikas risināšanai.
2. Patīk tas vai nē, bet Maksātnespējas likums pamatā ir izstrādāts uz principu - visu pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk. Un par visu šai dzīvē ir jāmaskā sava cena, arī par maksātnespējas pricedūru vienkāršumu un ātrumu. Pamatā par to "maksā" kreditori, saņemot mazāku saistību izpildījumu. Taču tāda ir tiesībpolitiskā izšķiršanās, kas ir jārespektē arī tiesām, nevis jāmēģina lietas spriest pēc subjektīvā taisnīguma izjūtas, kuru tiesības starpcitu neaizsargā. Un, raugoties no kreditoru perspektīvas, fiziskās personas maksātnespējas process pēc definīcijas ir netaisnīgs.
3. Ir vairākas valstis, kurās ir likumā nostiprināts rakstā minētais princips - nepieciešamība vērtēt, cik parādniekam nepieciešams iztikai, pārpalikumu novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Un šajās valstīs rezultāts ir tāds, ka vidēji 90 % gadījumu (un dažās teju simtprocentīgi) kreditori maksātnespējas procesā nesaņem pilnīgi neko, jo parādnieka ienākumi ir nepietiekami pat personīgo izdevumu segšanai. Turklāt ir liela problemātika noteikt, cik tad naudas parādniekam objektīvi nepieciešams. Neticiet - palasiet Pasaules Bankas pētījumu. Tieši tāpēc jau bija šī tiesībpolitiskā izšķiršanās, ka noteicam minimālo maksājuma slieksni, bet neskaldam matus par to, cik parādnieks drīskt ēst un kādā dzīvoklī dzīvot, kādā skolā bērnus skolot u.tt.
4. Bagāto - nabago tēma ir aktuāla gadsmintiem cauri, un tam ir savi pamatoti iemesli, kāpēc viens ir bagāts, cits nabags. Katram sava dzīves pieredze izejama, un nevietā ir būt soģim, spriežot par to, ka tu, lūk, bagāts būdams, likumu pildīsi citādi, kā nabags. Maksātnespējas process nevienam nav saldais ēdiens, vai tas cilvēks ir bagāts, vai nabags, un katrs caur to iziet kaut kādu dzīves skolu, jautājums ir tikai par to, vai viņš to apzinās, vai nē. Katrā ziņā intrpretēt likumu "pēc deguniem" ir nevietā.
A.Strupišs > Pārdomas
18. Jūlijs 2019 / 11:20
4
ATBILDĒT
Paldies par saturīgu komentāru!

Manā rakstā minētie apsvērumi nebija un nevarēja būt minēti un analizēti Senāta lēmumā. Jo Senāta lēmums ir par vienu konkrētas lietas risinājumu, nevis par tā iespējamo seku analīzi. Seku analīze ir tiesībzinātnieku uzdevums. Savukārt mans raksts ir atbilde uz šā lēmuma interpretācijām, kuras nebija un nevarēja būt zināmas lēmumu pieņēmušajiem senatoriem. Es piekritu publicēt savu viedokli tikai tāpēc, ka bija redzams, ka šis lēmums tiek uztverts pārāk atšķirīgi no tā, kas tajā ir pateikts. Proti, publiskajā telpā tika apgalvots, ka šis lēmums novedīs pie prokurora protestu lavīnas par jau pabeigtiem maksātnespējas procesiem. Tā kā, manuprāt, šāds secinājums neizriet no lēmuma, tad es sniedzu savu personisko (uzsveru - personisko, jo nebiju konkrētās lietas izskatīšanas sastāvā) redzējumu, kas nav uzskatāms par lēmuma papildinājumu, izskaidrojumu utt. Mēŗkis bija novērst aplamus šā lēmuma traktējumus, kuri bija radušies pēc šā lēmuma. Ja kādam ir padomā cita šā lēmuma seku interpretācija, katrs to var izteikt.

Es saprotu argumentus, kuri tiek minēti lēmuma kritikai. Saprotu, bet nepieņemu. Senāta Civillietu departamenta viedoklis šajā jautājumā jau ir pausts, pasakot, ka, ja likumdevējam ir bijuši tādi mērķi, kā tas tagad tiek apgalvots, likums bija jāgroza sistēmiski, kas nav izdarīts. Ņemot vērā, ka šajā jautājumā tikko LA ir publicēts G.Bērziņa raksts, kurā tiek apgalvots, ka Senāts saka nepatiesību, drīzumā tiks sniegta atbilde arī uz šo apgalvojumu.

Patiesība dzimst strīdos, tāpēc vēlreiz paldies par saturīgu viedokli.
A.Strupišs > A.Strupišs
18. Jūlijs 2019 / 14:46
0
ATBILDĒT
Atvainojos, precizitātes nolūkos izlabošu: nevis "saka nepatiesību", bet "nesaka patiesību".
Seskis
17. Jūlijs 2019 / 11:12
0
ATBILDĒT
Parādu pamešana ir viens no kristīgās morāles pamatakmeņiem, kas iekalts arī Satversmes preambulā. Tāpēc fizisko personu maksātnespējas procesam jābūt pēc iespējas vienkāršotam, lai parādnieks netiktu pārmēru apgrūtināts. Nepieciešams noteikt kārtību, ka maksātnespējīgais parādnieks vēršas pie maksātnespējas administratora un iemaksā desmito tiesu no sava parāda apmēra, kā paģēr baznīcas noteiktā kārtība. Saņemot desmito tiesu, administrators zīmē brīvestības burtus pergamentā, liek sava pakava nospiedumu un starptautiskajā tīmeklī izsludina, ka pārādnieks top atbrīvots no savām saistībām. Stundas darbs, un viss ir nokārtots. Kas atiecas uz tiem parādniekiem, kuri nevar savā trūcībā sakasīt pimberus maksātnespējas administratora atlīdzībai, tie maksā tiesu izpildītājam līdz mūža galam vai saistību pilnīgai izpildei, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas ātrāk. Jo, kā Tautas atziņa vēsta - skopais maksā divreiz, bet muļķītis maksā visu mūžu!
Jurčiks > Seskis
18. Jūlijs 2019 / 16:32
1
ATBILDĒT
Ja parādu pamešana ir viens no kristīgās morāles pamatakmeņiem, tad kuras reliģijas pamatakmens ir kreditoru uzmešana?...
Ko sēsi, to pļausi > Jurčiks
18. Jūlijs 2019 / 17:31
3
ATBILDĒT
Uzmešanai ir dziļāki iemesli, bet arī tie ir vērtēti kā kristīgajā morālē, tā arī katras tautas dzīves ziņā, un īsumā tos rezumējot:
1) Ko sēsi, to pļausi - ja pats neesi bijis godprātīgs, tad ilgi nav jāgaida, ka dabūsi to pašu atpakaļ, un par kreditoru negodprātību pamaz tiek runāts, taču tā ir tikpat raksturīga, kā paŗadnieku godprātība. Nevar skatīties tik vienpusēji - kāpēc parādnieks nemaksā, jo jāraugos arī uz to, kāpēc tik nepārdomāti naudu devi ne pārāk uzticamam parādniekam,
2) Katram pēc ticības - Mēs dzīvē pieredzam to, kam ticam. Jūs tik ļoti esat pārlieciāts par uzmešanu, ka nav jābrīnās, ka to pieredzat dzīvē,
3) Kam daudz dots, no tā daudz arī tiks prasīts - nu nevar būt tā, ka kreditoriem itin visur un visās jomās tikai graudi, bet pārējiem - pelavas. Dzīvē itin viss sliecas uz harmoniju.
Tā var turpināt bezgalīgi, un ja Jūs atbilde uz jautājumu patiesi interesē, tā agrāk vai vēlāk atnāks. Jautā un Tev tiks atbildēts - arī tas, šķiet, nāk no Bībeles ....
MAIJA
17. Jūlijs 2019 / 10:59
8
ATBILDĒT
Šķiet, ka nu jau komentāri kļūst absurdi un bez pamatojuma. Ja AT senators apgalvo, ka 99% maksātnespējīgo "pēkšņi saņem minimālo algu", no kuras tad tiek veikti maksājumi, tam jābūt pierādījumos balstītam apgalvojumam. No MKD janvāra prezentācijas 41.slaida, kas atrodama šeit http://mkd.gov.lv/lv/publ_stat/publikacijas/ , gan redzams, ka ~49% iemaksas veic no minimālās algas, bet pārējie ~51% no lielākas ienākumu daļas. Kuram ir taisnība un kuri skaitļi ir pareizi? Saskaņā ar senatora rakstīto tikai ~10 (1% no ~1000) cilvēku, ik gadu maksātnespējas procesu uzsāk un maksājumus veic korekti neslēpjot ienākumus - atvēlot trešdaļu ienākumu saistību dzēšanai. Arī mans gadījums - veicu samaksu nedaudz vairāk kā 1/3 daļas apmērā no ienākumiem, kas nebūt nebija minimālā alga. Bez tam, kreditoriem šaubu gadījumā ir tiesības visā procesa gaitā izteikt pretenzijas un pieprasīt konta izrakstus, VID izziņas u.c. dokumentus. Ja pieprasījumam neatsaucas administrators, tad godprātīgs parādnieks atsauksies. Ja patiesi no katru gadu uzsāktajiem procesiem a'priori ~990 gadījumos ir pamats aizdomām par negodīgumu (izriet no senatora komentāra), tad ir jāceļ trauksme un tiesu varai ir tādas tiesības un pat pienākums, norādīt uz nepilnībām likumdošanā. Piekrītu, ka mantas neesamības gadījumā, bankrota procedūra jāpabeidz pāris mēnešu laikā - jāsaīsina termiņi, jo nav saprotams, kādēļ no administratora puses rīcība ir tik gausa. Ja AT senatora viedoklis pretēji MKD datiem ir tāds, ka 99% maksātnespējīgo ir krāpnieki, tad kļūst skaidrs ar kādiem sākotnējiem priekšstatiem AT tiks un tiek skatītas līdzīgas lieta. Ļoti vēlētos, lai šis 99% apgalvojums tiktu pamatots ar faktoloģisko materiālu. Citādi šāds komentārs ir vismaz neētisks, ja ne rada šaubas par AT objektivitāti lēmumos. Turklāt tas ir pretrunā ar neseno komentāru par attiecību 500€ un 5000€ ienākumos un kaitējumu kreditoriem - abu kategoriju cilvēki ir mazākumā, jo taču 99% saņem minimālo algu un vienlaikus izklaidējas soctīklos. Manuprāt, šie AT senatora komentāri ir radījuši precedentu tos vērtēt tiesnešu ētikas komisijā. Papildus, tad, kad ZTI izsola īpašumu par 15% no kredīta summas un attiecīgi no īpašuma vērtības iegādes brīdī, tiesa noraida iesniegumu taisnīgas atlīdzības saņemšanai par īpašumu. Tieši šāds fakts aizveda mani līdz maksātnespējai, ka vairs nebija vienīgā īpašuma, bet bija atlikušas kredītsaistības 85% apmērā no īpašuma iegādes vērtības, ZTI izpildu raksts darbavietai, īres izdevumi jaunai dzīvesvietai un nekādas iespējas vienoties ar kreditoru par saprātīgu iemaksu apmēru. Bet AT senators apgalvo - parādnieki ir tie, kuri falsificē ienākumus, krāpjas utt. Par tieši kādiem taisnīgiem spriedumiem var nākotnē būt runa, ja AT viedoklis komentāru sadaļā nedalīti ir kreditoru pusē. Lēmums SPC-5/2019 pat nepieļauj parādniecei kompensēt, "radušos zaudējumus", lai gan tiesu praksē šāds pieļāvums akceptēts pat pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas anonimizēts nolēmums Nr. C33521215 .
A.Strupišs > MAIJA
17. Jūlijs 2019 / 13:54
0
ATBILDĒT
Maija, lūdzu, neizplatiet nepatiesas ziņas. Neesmu teicis vai rakstījis par skaitļiem ko pieminat.
... > MAIJA
17. Jūlijs 2019 / 11:32
0
ATBILDĒT
Maija! Ja Jūs būtu kārtīgi lasījusi komentārus, tad saprastu, ka apgalvojumu par 99% saka nevis AT, bet gan cita persona. Diemžēl, es kā kreditors 99% MNP saskaros ar to, ka parādniekiem vienmēr ir minimālā alga. Un pēc maniem novērojumiem sociālajos tīklos parādnieku publicētie ieraksti, neliecina, ka viņiem tomēr ir minimālā alga.
Valsts ieņēmumu dienests
16. Jūlijs 2019 / 19:19
5
ATBILDĒT
Un kas tad notiks ar tiem, kas paļāvās uz tolaik Maksātnespējas administrācijas pausto un likumdevēju, kas teica, ka bankrota procedūras laikā maksājumi kreditoriem nav jāveic? Kas ir nostādījis šobrīd administratoru likumdevēja vietā un pateicis, ka administrators tagad noteiks, cik un kam bankrota procedūra ir jāmaksā? Pamats atkal koruptīvām darbībām...
Turklāt nav saprotams Strupiša paustais par "uzturēšanās izmaksām", tās likumā ir noteiktas 2/3 no ienākumiem...ārprāts, ja šādi kropļos likumdevēja gribu un tn mērķi, tad kur mēs nonāksim? Pie tā, ka mn Latvijā neviens vairs nesniedz, jo vispār nebūs paredzams, ko lems administrators, kas pēc Senāta ieskatiem būs Dieva vietā...
Magone > Valsts ieņēmumu dienests
16. Jūlijs 2019 / 19:34
7
ATBILDĒT
Nē, administratori būs nevis dieva vietā, bet tiesnešu vietā- lems par pierādījumu (par uzturēšanās izmaksām) pietiekamību, attiecināmību, vērtēs tos utt. Pamats koruptīvām darbībām -nu neesiet tik naivi, ja runājam par fizisko personu procesiem, tad milzīgā vairumā gadījumu tie parādnieki knapi velk dzīvību, nav viņiem ne ko administratoram maksāt, ne arī administrators gribēs riskēt dēļ niecīgām naudas summām.
Avokado > Magone
17. Jūlijs 2019 / 01:37
5
ATBILDĒT
Nožēlojami noskatīties, kā administratori atzīstas nespējā veikt profesionālos pienākums. Normālās valstīs administrators pilnībā kontrolē parādnieka finanses un nevienam tas nekādas problēmas nerada. Problēmas kā parasti tikai latviešiem.
Magone > Avokado
17. Jūlijs 2019 / 12:55
5
ATBILDĒT
Administrators drīkst darboties tikai likuma ietvaros un neviena likuma norma nenosaka administratora pienākumu bankrota procedūrā vērtēt parādnieka uzturēšanas izdevumu apmēru, lai galarezultātā pieņemtu lēmumu, cik daudz parādniekam bankrota procedūrā būtu jāmaksā kreditoriem. Vēl jo vairāk, likums vispār neparedz, ka bankrota procedūrā parādniekam būtu pienākums maksāt kreditoriem jebko. Ko tādu likumā ir saskatījuši tikai konkrētie tiesneši, kas pieņēmuši konkrēto lēmumu. Citi maksātnespējas speciālisti, t.sk.rajona tiesu tiesneši, kas 4 gadu laikā, kopš likuma norma grozīta, ir pieņēmuši lēmumus, t.sk.tie, kas rakstījuši likuma normas, neko tādu nav paredzējuši un secinājuši. Man nav skaidrs, kas tiek pārmests administratoriem?! Ko viņi nespēj veikt, kas būtu jāveic?! Vienkārši tukša muldēšana.
Avokado > Magone
17. Jūlijs 2019 / 16:58
3
ATBILDĒT
Administratora pienākums ir nodrošināt procesa efektīvu un likumīgu gaitu. Ja administrators to nespēj izdarīt bez instrukcijām un čeklista, tad viņam jānoliek mandāts un jāiet strādāt citā jomā, kura neprasa smadzenes un kvalifikāciju.
Magone > Avokado
17. Jūlijs 2019 / 17:22
4
ATBILDĒT
Tieši tā -nodrošināt likumīgu gaitu. Nevis pašiem sev piešķirt pilnvaras pieņemt lēmumus, cik un vai parādniekam būs maksāt kreditoriem bankrota procedūrā, ja likumdevējs to nav paredzējis. Vien daži senatori tā uzskata. Tiesneši nav likumdevēji.
πtagors. > Avokado
17. Jūlijs 2019 / 09:17
3
ATBILDĒT
Piekrītu Avokado.

Man arī nav īsti skaidrs par ko tracis.
Alternatīva tad - reāli runājot - ir kāda? Administratori ar bezdarbību un vienaldzību palīdz mazgāt maksātnespējīgos, kuri slēpj savus reālos ienākumus? Tiesa redz, ka maksātnespējīgais ir reāli samahinējis savus dokumentus, bet rokas sasietas? Sodam cilvēkus - kuriem katram viens darbs, ienākumi uz darba līguma EUR 1000, bet vienam mēneša apgrozījums EUR 1000 un otram EUR 3000 - vienādi?

Amizanta liekas Magones ampelēšanās, kur viņa, pamatojoties uz savām maksātnespējas administratora pilnvarām, patstāvīgi "deklarē", ka šis spriedums ir "nepareizs" un... spēkā neesošs?

Magone, redz, deklarē, ka atsakās ievērot AT spriedumu.
Nez, es varbūt varu deklarēt, ka es atsakos maksāt hipotēku? Ir kāds jurists šeit, kas mani par šādu tēzi var pakonsultēt?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
visi numura raksti
Intervija
ANO ir vitāli nepieciešams restarts  
Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas būs saistošas un tieši ...
Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu dokumentu izmantošanas tiesiskais regulējums
Kopš cilvēki sāka ceļot, tiem ir bijis jārod risinājumi, kā vienā valstī izmantot citā valstī izdotus dokumentus. Dokumentu, kurus izdevušas citu valstu iestādes, izmantošana vienmēr ir bijusi saistīta gan ar nepieciešamību ...
Daniela Krūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika
1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām1 (turpmāk – Konvencija) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – ANO STK) darba lielākais sasniegums, kura mērķis bija starptautisko ...
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību
Laika gaitā noziegumi ir kļuvuši krietni sarežģītāki, kaut arī epizodiski, taču beigu beigās tie var būt ļoti saistīti. Tāpat ir attīstījusies izpratne un kriminālprocesuālo normu interpretācija saistībā ar citā ...
1 komentāri
Valsts kontrole
Tiesību politika
Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas
2017. gada jūnijā Valsts kontrole pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte", kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas sistēmas attīstību un tās ...
AUTORU KATALOGS