Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

14. Maijs 2019 /Nr.19 (1077)

Tiesnešu ētikas komisijas viedoklis par zvērināta advokāta kritiku tiesai
26 komentāri

Tiesnešu ētikas komisija 2019. gada 12. aprīļa sēdē apsprieda 2019. gada 9. aprīļa žurnālā "Jurista Vārds" publicēto rakstu "Tiesas kļūdas un tiesnešu neatkarības robežas" un uzskata par nepieciešamu paust savu viedokli par šo publikāciju.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
74
25
komentāri (26)
26 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
21. Maijs 2019 / 19:31
7
ATBILDĒT
Uzskatu, ka ir steidzami jāveido nevalstiska vai akadēmiska zinātniskā komisija aktuālu tiesu nolēmumu analīzei jeb konstruktīvai kritikai un judikatūras veidošanai. Augstākās tiesas biļeteni un augstskolu, tostarp, Latvijas Universitātes, zinātnisko konferenču materiāli, manuprāt, vairs nespēj savlaicīgi reaģēt uz akūtām tiesu sistēmas problēmām, savukārt tiesību piemērotāju raksti, piemēram, Jurista Vārdā, bieži vien tiek vērtēti kā tendenciozi, autora saiknes ar aprakstīto problēmu dēļ. Tai pat laikā vārda brīvība tiesu sistēmas piederīgo personu lokā ir visai ierobežota.
Vienlaikus ir mazākais dīvaini sagaidīt, ka, piemēram, advokāts izteiksies par jautājumiem, ar kuriem nav saskāries personīgi. Turklāt cita advokāta vesto lietu analīze ne vienmēr ir iespējama ētisku apsvērumu dēļ, piemēram, ja problēmas sakne ir kolēģa rīcībā.
Vārds "judikatūra" bez aktuālas tiesību doktrīnas, kam to būtu jāveido jeb jāatklāj, šobrīd ir kļuvis bezpriekšmetisks un rada vairāk slikta kā laba, veicinot kolīzijas starp ikvienas personas pamattiesībām - varas dalīšanas principu, tiesībām zināt savas tiesības, vienlīdzības principu, tiesībām uz taisnīgu tiesu un, netieši, arī tiesībām uz īpašumu.
Uzskatu, ka nevalstiskajām organizācijām (piem., LTRK, LDDK, LBAS, ĀIP) un publisko tiesību autonomiem subjektiem (piem., LU, RSU, LZAK) šāda analītiskā institūcija ir jāizveido un jāfinansē, dibinātājiem un finansētājiem neiejaucoties tās zinātniskajā un redakcionālajā neatkarībā.
Manuprāt Kalvis Torgāns būtu šādas institūcijas labākais iespējamais vadītājs, savukārt portāls Jurista Vārds varētu būt tās informatīvais resurss.
Tas arī mazinātu bažas par autoru neobjektivitāti un nekonstruktīvu tiesu kritiku.
Monohroms > Normunds Šlitke
22. Maijs 2019 / 09:06
0
ATBILDĒT
Jebkurš jauns veidojums ar ietekmi var tikt viegli politizēts. Kā potenciālās jaunās institūcijas iespējamos veidotājus Jūs minat LTRK, LDDK, kas pamatā ir legālā lobija organizētāji Latvijā, kuru nolūks ir vienkārši panākt x par labu y. Kamēr visnotaļ vajadzīgas institūcijas, tās nav tiesu sistēmai piederīgas un tām neinteresē tiesību filozofija, vēsture un tiesību zinātnes augstākas vērtības tādā mērā, kā [tam vajadzētu interesēt] advokātiem, tiesnešiem, prokuroriem. Domāju, ka šādai institūcijai attiecīgi nebūtu pieļaujams dot jebkādu tiešu ietekmi uz tiesu sistēmu.

Tā pat arī, ja šāda jauna institūcija, kādu Jūs aprakstāt, tiek radīta, piedaloties tik daudziem citiem patstāvīgiem subjektiem (LU, RSU, LTRK, utml.), tas var kļūt neelegants un pārmērīgi administratīvi birokrātisks risinājums.

Es nespriedīšu vai problēma reāli pastāv. Bet, ja problēma, Jūsuprāt, tiešām reāli pastāv, tad vienkāršāks un elegantāks risinājums būtu ģenerāladvokāta (Advocate General) institūta ieviešana Latvijā, protams, tikai attiecībā uz Augstākās tiesas lietām.

Ņemot vērā to, ka Augstākā tiesa tomēr izskata ļoti daudz lietu un piesaistāmais ģenerāladvokātu darbaspēks būtu īpaši apjomīgs, tad saprāta dēļ šādus ģenerāladvokātus varētu piesaistīt tikai Augstākās tiesas lietās, kurās ir paplašinātais sastāvs, kas praksē (biežāk, bet ne vienmēr) mēdz būt kontroversiālākos jautājumos.

Tas viss tikai idejiskā līmenī.
Jurčiks > Normunds Šlitke
21. Maijs 2019 / 20:48
0
ATBILDĒT
Nekad nebūtu domājis, ka kādreiz piekritīšu Šlitkem… Tam, ka publiskām diskusijām par juridiskajām tēmām, tai skaitā par tiesu praksi vajadzētu būt daudz, daudz aktīvākām, pilnībā piekrītu. Diemžēl raksta pārsvarā advokāti, kuri nevar būt objektīvi. Kur ir juridiskās zinātnes pārstāvji? Par Torgānu nepiekrītu jo viņš, sēžot uz visiem krēsliem vienlaikus, vairākkārt ir pierādījis nespēju būt objektīvam...
S.
21. Maijs 2019 / 09:21
9
ATBILDĒT
Mani kā juristu pārsteidz tas, ka Tiesnešu ētikas komisijai nebija ne vajadzības, ne iemesla nākt klajā ar paziņojumu gadījumos, kad tiesnešu korpuss ir iespļāvis Temīdai un ētikai sejā, piemēram, maksātnespējas lietu sakarā, kad pērn tika sarīkota klaunāde ar izmeklēšanas komisijas darbu, kura ietvaros varēja vien konstatēt, ka problēmas ir, bet atbildības gan vairs nevienam nav, jo ir iestājies noilgums. Es kā sabiedrības loceklis būtu no komisijas sagaidījis kaut tikai to, ka viņi šādā situācijā pateiktu: tauta, piedodiet, mums ir vismaz kauns par kolēģu darbu! Nesen tiesnese 2x tika pieķerta braucam dzērumā, ar lielām promilēm, bet ētikas komisijai mute ciet, it kā tas gan negrautu tiesas reputāciju.

Šodien JV arī pievēršas čekas maisiem. Lai daži, kas tajos atrodas, bet aizsedzas ar nevainīguma spriedumu, palasa un padomā, cik ētiski ir būt par virsvadoni, jo īpaši kontekstā ar to, ko saka pašu kolēģi (te akcents, piemēram, uz Stukāna kunga viedokli).
A.S. > S.
21. Maijs 2019 / 12:23
0
ATBILDĒT
Jūs vispār esat izlasījis to maksātnespējas lietu atzinumu no sākuma līdz beigām? Vai sekojāt līdzi apspriešanai Tieslietu padomē? Vai lasījāt prokuratūras lēmumu? Izskatās, ka nē, citādi nerakstītu te muļķības. Demokrātijas lielākais trūkums - balsstiesības ir visiem, tai skaitā ignorantiem...
S. > A.S.
21. Maijs 2019 / 13:58
5
ATBILDĒT
Nevaru Jūs iepriecināt - ne tikai lasīju Jūsu uzskaitīto, bet pat biju klāt TP sēdēs. bet, Jūs, savukārt, lūdzu, šeit iekopējiet saiti uz tiesnešu ētikas komisijas viedokli, kurā viņi pauž savu nožēlu par notikušo. Un, vēlētos uzsvērt, ka es šeit nerunāju ne par TP, ne prokuratūru, ne vēl kādu trešo. Es runāju tieši par Tiesnešu ētikas komisijas iniciatīvu nākt klajā ar savu viedokli. Ja nu vienīgi, proatms, pašai tiesu sistēmai šķiet, ka tur jau nekā TĀDA nebija. Nebija, vai ne?
A.S. > S.
21. Maijs 2019 / 14:27
0
ATBILDĒT
Nožēlu par ko? Ar atvainošanos neviens nekad nav palīdzēts. Atzinumā tika nosaukti konkrēti uzvārdi ar konkrētiem pārkāpumiem, par vairākiem, šķiet, trijiem vai četriem, tika pateikts, ka tur prasās kriminālprocesuālā pārbaude. Ko jūs vēl gribat? Lai jūsu priekšā uz ceļiem rāpo un kreklu uz krūtīm plēš? Šos tiesnešus tagad pastiprināti vētīs kvalifikācijas kolēģija. Lūk tie ir REĀLI darbi, nevis kaut kāda mīkstčaulīga un formāla nožēlošana un atvainošanās. Kļūdas ir jālabo nevis jānožēlo!
S. > A.S.
22. Maijs 2019 / 12:44
3
ATBILDĒT
Tieši par to jau ir stāsts - ka izskanēja konkrēti uzvārdi, bet ētikas komisijai nebija nepieciešams jelko pateikt - situācijā, kad tiesu varai sejā iespļauj paši tiesneši.

Savukārt tas, ka nu tagad šo tiesnešus kāds tur vēl vētīs.. Mīļo pasaulīt, kurš tic tam, ka vētīšanas ceļā tiek/tiks atsijāti graudi no pelavām?! Sistēmā esmu jau sen, bet šobrīd nevaru savā atmiņā atrast nevienu konkrētu piemēru, ka tiesu sistēmu būtu kāds atstājis šīs "vētīšanas" dēļ (nevis notiešāsanas par NN, jo tādi piemēri ir, bet tieši tādēļ, ka tiesneši būtu pateikuši - izvērtējām un sapratām, ka šis kolēģis nedrīkst būt tiesnesis, jo viņa nepietiekamā kvalifikācija to liedz). Ja zināt šādu kaut 1 gadījumu, priecāšos to dzirdēt (bez ironijas).
A.S. > S.
22. Maijs 2019 / 13:09
0
ATBILDĒT
Nosaukt kaut vienu? Varu nosaukt arī vairāk: Holcmanis, Garais, Briķe, Silicka. Vairākiem tiesnešiem Kvalifikācijas kolēģija šogad devusi negatīvus novērtējumus, un Disciplinārtiesa atstājusi tos spēkā. Lūdzu nerakstīt muļķības par lietām, par kurām, kā izskatās, jums nav ne ne zināšanu, ne sajēgas!
Advokāts
20. Maijs 2019 / 22:37
11
ATBILDĒT
Izlasīju gan K.Torgāna, gan Tiesnešu ētikas komisijas publikāciju. Dažas atsevišķas pārdomas šajā sakarā.
1. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 14.1 nodaļas regulējumu tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras specializācija un kompetence ir vērsta uz tiesnešu ētiku. Neraugoties uz minēto, komisija savā publikācijā analizē nevis tiesnešu, bet gan advokātu (!) ētiku. Ja komisijas locekļiem radās šaubas par advokāta publikācijas atbilstību advokātu profesionālās ētikas normu prasībām, tad būtu sagaidāms, ka komisijas locekļi ar iesniegumu vērstos pie Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (sk. Advokatūras likuma 71.p.), nevis uzņemtos šo funkciju paši.
2. Tiesnešu ētikas komisija uzsver, ka “pareizais forums tiesisku strīdu izšķiršanai ir tiesa”. Šeit ir jāpatur prātā, ka K.Torgāna aktualizētais jautājums par atsevišķu tiesnešu darba kvalitāti ir disciplināratbildības, nevis civiltiesiskās, administratīvās vai krimināltiesiskās atbildības jautājums. Tā kā tiesnešu disciplināratbildību nekādi nevar realizēt tiesvedības ceļā, tad pārmetums K.Torgānam par nepareizā foruma izvēli problēmas risināšanai ir nepamatots. Tiesa nav pareizais forums visu tiesu varas problēmu risināšanai.
3. Nav tālredzīgi stigmatizēt tos retos cilvēkus, kuri raisa diskusiju par tiesu varas problēmām. Varbūt kādam tas ir jaunums, bet tiesu varā ir problēmas, turklāt komplicētas un bez viegla risinājuma. Centieni apklusināt cilvēkus, kuri par to runā, liecina par šīs sistēmas morālu vājumu un ideālu trūkumu. Ja tiesnešiem patiešām rūp tiesu varas autoritāte un reputācija (kas cita starpā ir jānopelna, nevis jāpieprasa), tad tiesu varas darbības uzlabošanas iniciatīvām vispirms būtu jānāk no pašu tiesnešu vidus. Kurpretim no ārpuses izteiktajā kritikā vispirms būtu jāieklausās, nevis automātiski jānoraida kā centienus graut tiesu varas neatkarību.
A.S. > Advokāts
21. Maijs 2019 / 09:49
0
ATBILDĒT
Izlasiet vēlreiz. Un tad vēlreiz. Un, ja vēl nesaprotat, tad vēlrez.
? > A.S.
22. Maijs 2019 / 12:46
4
ATBILDĒT
Ak, cik augstprātīgi, kungs.
A.S. > ?
22. Maijs 2019 / 13:42
0
ATBILDĒT
Labi, ja aizskāru, atvainojiet, bet vai pēc būtības ir iebildumi?
blueberry > Advokāts
21. Maijs 2019 / 08:01
0
ATBILDĒT
Torgāna kungs ir Goda tiesnesis. Neviens netiek stigmatizēts, bet aicināts uz ARGUMENTĒTU diskusiju. Torgāna kunga un Ētikas komisijas raksta saturu (kā jau jebkura teksta saturu) var atklāt, tikai patiesi tajā iedziļinoties un analizējot to.
Replika
20. Maijs 2019 / 13:36
9
ATBILDĒT
Saprotu, ka Jurista Vārdam drīz vairs nebūs ko publicēt, jo divi galvenie tiesu sistēmas kaitnieki - Torgāns un Šlitke - ir identificēti un atmaskoti, visa pārējā advokatūra un brīvie juristi pauž nedalītu atbalstu Temīdas spēkam, garam un taisnīgumam. Tad tāds, lūk, ir tas bezkompromisa tiesiskums.
+371
16. Maijs 2019 / 09:50
5
ATBILDĒT
Liels prieks, ka tiesa neļauj sev staigāt pāri un tai pietiek dukas ņemt un atbildēt.

Un replika par līgumsodu ir izcila...
Normunds Šlitke > +371
22. Maijs 2019 / 11:57
4
ATBILDĒT
Jāatgādina, ka 1998. gadā, kad tika sagatavota K.Torgāna brošūra "Kā nevajag spriest tiesu", vēl nebija stājusies spēkā Satversmes VIII nodaļa. Latvija vēl nebija ES dalībvalsts. Tikai 1998. gadā stājas spēkā Latvijas un ES Asociācijas līgums. Tāpēc tiesai, visticamāk, nebija nekāda tiesiska pamata noraidīt prasību par līgumsoda piedziņu (Pacta sunt servanda). Tas vien, ka vēlāk tieši K.Torgāns iestājās par Civillikuma modernizāciju un patērētāju tiesību aizsardzību, nemaina faktu, ka tiesas nolēmums toreiz, iespējams, bija nelikumīgs vai nepamatots, jo nebija pamatots ar likumu. Jāatgādina, ka arī Eiropas padomes Ministru komiteja 1978. gada 20. janvāra rekomendācija „Par soda klauzulu civiltiesībās” nebija tieši piemērojama - ņemama vērā vien kā vispārējā tiesību principa izklāsts.
Jurčiks > Normunds Šlitke
22. Maijs 2019 / 17:56
1
ATBILDĒT
Jā, ar tādu advokātu kā Šlitke Torgānam i ienaidniekus nevajag... No Šlitkes rakstītā izriet, ka Torgānam nav izpratnes par taisnīgumu, jo viņš nav sapratis, ka līgumsods, kas 10x pārsniedz pamatparādu, ir netaisnīgs un ka Torgāns par šādu līgumsodu prettiesiskumu uzzinājis tikai no Eiropas Savienības… Starp citu, neko Torgāns nepopularizēja, tā jau sen bija Senāta izveidota judikatūra. Tas, ka viņam medāļus par to sprauda un viņš neiebilda, tas nu lai paliek kāda cita ziņā...
Bravissimo
16. Maijs 2019 / 08:14
3
ATBILDĒT
Visu cieņu Ētikas komisijai, bet teksta galvenajam Autoram - cepuri nost!
Jurčiks > Bravissimo
16. Maijs 2019 / 20:30
1
ATBILDĒT
Nevajag autoram ņemt nost cepuri, lai nēsā...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
visi numura raksti
Anita Zikmane, Vija Kalniņa
Informācija
Piecpadsmit gadi Eiropas Savienībā
Anita Zikmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā
Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka ...
Esmeralda Balode-Buraka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība
Mērot un sverot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, kas līdz ar ES tiesību pārņemšanas sākumu būtībā sākās jau teju desmitgadi pirms 2004. gada, visbiežāk tiek runāts par to, kādu ...
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā
Eiropa Savienības (turpmāk – ES) prasību tiešā iedarbība (angļu val. direct effect)1 ir viens no privātpersonu (indivīdu un juridisko personu) tiesību aizsardzības mehānismiem. ...
Andris Vītols
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārākuma principu Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) noteica jau 1964. gadā ar Costa v. ENEL1 lietu un turpmāk ...
AUTORU KATALOGS