Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Jūnijs 2019 /Nr.22 (1080)

Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana maza apmēra strīdos starptautiskajā komercšķīrējtiesas procesā
Mg. iur.
Katrīna Salmgrieze
Zvērināta advokāta Dr. iur. Laura Rasnača palīdze ZAB "Ecovis Convents"

Jau ilgstoši kā viens no lielākajiem starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa trūkumiem tiek norādītas augstās procesa izmaksas un procesa ilgums.1 Pēdējo gadu laikā šķīrējtiesu institūcijas ir pievērsušas īpašu uzmanību minētās problēmas risināšanai, savos reglamentos ietverot tā dēvētās paātrinātās procedūras, kas pamatā tiek piemērotas strīdos ar salīdzinoši nelielu strīdus summu.

Kā norādīts juridiskajā literatūrā, paātrinātais strīdu izšķiršanas process nav nekas jauns un šāda veida procesi bija zināmi, piemēram, jau 12. un 16. gadsimtā Venēcijā, kad nolēmumi šķīrējtiesas lietās tika pieņemti ļoti īsos termiņos.2 Tomēr pašlaik, kad starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa kontekstā kā viens no vadošajiem ir nostiprinājies un attīstījies pušu autonomijas princips, atgriešanās pie kādreizējām vērtībām pusēm var likties pat nedaudz biedējoša, jo līdz ar paātrināto procedūru ieviešanu šķīrējtiesu reglamentos tiek ierobežots gan šādā procesā iesniedzamo pierādījumu un citu dokumentu apjoms, gan arī ieceļamo šķīrējtiesnešu skaits.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
10
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti
Arī ar pierādīšanas starpniecību kriminālprocesā tiek sasniegts Kriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) mērķis. Ar pierādīšanas starpniecību, izmantojot pierādījumus, tiek pamatota pierādīšanas priekšmetā ...
Dina Gailīte
Notikums
Egils Levits – ceturtais jurists Valsts prezidenta amatā
Trešdien, 29. maijā, Saeima par devīto1 Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Dr.h.c. Egilu Levitu. Pēc pirmajiem trim Latvijas prezidentiem – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta ...
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Normas, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei
2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-12-01 "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu ...
Viesturs Razumovskis, Inese Bursevica
Tiesību prakses komentāri
Valsts valodas centra komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā
Aleksejs Dimitrovs
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums mazākumtautību skolu lietā: kautrīgā judikatūras maiņa
AUTORU KATALOGS