ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Jūnijs 2019 /Nr.22 (1080)

Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana maza apmēra strīdos starptautiskajā komercšķīrējtiesas procesā
Mg. iur.
Katrīna Salmgrieze
Zvērināta advokāta Dr. iur. Laura Rasnača palīdze ZAB "Ecovis Convents" 

Jau ilgstoši kā viens no lielākajiem starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa trūkumiem tiek norādītas augstās procesa izmaksas un procesa ilgums.1 Pēdējo gadu laikā šķīrējtiesu institūcijas ir pievērsušas īpašu uzmanību minētās problēmas risināšanai, savos reglamentos ietverot tā dēvētās paātrinātās procedūras, kas pamatā tiek piemērotas strīdos ar salīdzinoši nelielu strīdus summu.

Kā norādīts juridiskajā literatūrā, paātrinātais strīdu izšķiršanas process nav nekas jauns un šāda veida procesi bija zināmi, piemēram, jau 12. un 16. gadsimtā Venēcijā, kad nolēmumi šķīrējtiesas lietās tika pieņemti ļoti īsos termiņos.2 Tomēr pašlaik, kad starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa kontekstā kā viens no vadošajiem ir nostiprinājies un attīstījies pušu autonomijas princips, atgriešanās pie kādreizējām vērtībām pusēm var likties pat nedaudz biedējoša, jo līdz ar paātrināto procedūru ieviešanu šķīrējtiesu reglamentos tiek ierobežots gan šādā procesā iesniedzamo pierādījumu un citu dokumentu apjoms, gan arī ieceļamo šķīrējtiesnešu skaits.

Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana paātrinātajā procedūrā

2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (International Chamber of Commerce, turpmāk – ICC) šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija,3 ar kuru ICC šķīrējtiesas reglamentā tika ieviesta arī paātrinātā procedūra, kas piemērojama strīdiem, kuru summa nepārsniedz 2 000 000 USD (aptuveni 1 770 000 eiro) vai par kuru skatīšanu šādā procedūrā ir vienojušās puses. Atbilstoši ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkta pirmajai daļai puses, vienojoties šķīrējtiesas procesam piemērot ICC šķīrējtiesas reglamentu, atzīst, ka ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkts un ICC šķīrējtiesas reglamentā ietvertie paātrinātās procedūras noteikumi (ICC šķīrējtiesas reglamenta 6. pielikums) prevalē pār jebkuru pušu starpā noslēgtā šķīrējtiesas līgumā ietvertu pretēju noteikumu. Minētais tiek atkārtoti uzsvērts arī ICC šķīrējtiesas paātrinātā procesa noteikumu 2. punkta pirmajā daļā, kas noteic, ka ICC šķīrējtiesa, neraugoties uz jebkuru šķīrējtiesas līgumā ietvertu pretēju noteikumu, lietā, kas skatāma paātrinātajā procedūrā, var nozīmēt vienu šķīrējtiesnesi. Būtiski gan ņemt vērā, ka pretēji ICC šķīrējtiesas reglamenta 6. punkta pirmajā daļā ietvertajam pamatprincipam (saskaņā ar kuru šķīrējtiesas procesam, ja puses nav vienojušās par pretējo, tiek piemērota tā ICC šķīrējtiesas reglamenta redakcija, kas ir spēkā procesa uzsākšanas brīdī) attiecībā uz paātrinātās procedūras noteikumiem ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkta trešās daļas a) apakšpunkts paredz izņēmumu, nosakot, ka paātrinātās procedūras noteikumi nav automātiski piemērojami tiem šķīrējtiesas līgumiem, kas noslēgti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, tas ir, pirms 2017. gada 1. marta. Minēto izņēmumu pamato apstāklis, ka ICC šķīrējtiesa ir atzinusi, ka paātrinātās procedūras noteikumu ieviešana tik būtiski groza ICC šķīrējtiesas reglamentu, ka pusēm tomēr jāļauj ar minēto regulējumu iepazīties, pirms tās nolemj vienoties par strīdu nodošanu ICC šķīrējtiesai.4

Šādu izņēmumu nesatur Singapūras Starptautiskā šķīrējtiesas centra (Singapore International Arbitration Centre, turpmāk – SIAC) 2016. gada reglaments,5 kas stājās spēkā 2016. gada 1. augustā un kurā nedaudz labotā veidā ir ietverta ar SIAC 2010. gada reglamentu jau ieviestā paātrinātā procedūra. Minētā reglamenta 5.1. punkta pirmā daļa paredz, ka puse var iesniegt pieteikumu par šķīrējtiesas procesa norisi atbilstoši paātrinātajai procedūrai, ja kopējā strīdus summa nepārsniedz 6 000 000 SGD (aptuveni 3 900 000 eiro) vai ja puses tā vienojušās, kā arī ja pastāv ārkārtēja steidzamība. Gadījumā, ja SIAC atzīst, ka strīds ir skatāms paātrinātajā procedūrā, saskaņā ar SIAC reglamenta 5.2. punkta b) apakšpunktu lieta ir nododama skatīšanai vienam šķīrējtiesnesim, ja vien SIAC šķīrējtiesas prezidents nenosaka citādi. Atbilstoši SIAC reglamenta 5.3. punktam puses, piekrītot strīda izšķiršanai saskaņā ar SIAC reglamentu, vienlaikus piekrīt, ka gadījumos, kad strīdi izšķirami saskaņā ar paātrināto procedūru, SIAC reglamenta 5.2. punktā paredzētais regulējums ir piemērojams pat tad, ja noslēgtais šķīrējtiesas līgums satur pretējus noteikumus.

Līdzīgi SIAC reglamentam Honkongas Starptautiskās šķīrējtiesas centra (Hong Kong International Arbitratin Centre, turpmāk – HKIAC) šķīrējtiesas 2018.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti
Arī ar pierādīšanas starpniecību kriminālprocesā tiek sasniegts Kriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) mērķis. Ar pierādīšanas starpniecību, izmantojot pierādījumus, tiek pamatota pierādīšanas priekšmetā ...
Dina Gailīte
Notikums
Egils Levits – ceturtais jurists Valsts prezidenta amatā
Trešdien, 29. maijā, Saeima par devīto1 Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Dr.h.c. Egilu Levitu. Pēc pirmajiem trim Latvijas prezidentiem – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta ...
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Normas, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei
2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-12-01 "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu ...
Viesturs Razumovskis, Inese Bursevica
Tiesību prakses komentāri
Valsts valodas centra komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā
Aleksejs Dimitrovs
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums mazākumtautību skolu lietā: kautrīgā judikatūras maiņa
AUTORU KATALOGS