ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

25. Jūnijs 2019 /Nr.25 (1083)

Piezīmes pie diskusijas par tiesu kritikas pieļaujamību un nepieciešamību
8 komentāri
Lauris Liepa
Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs 

Profesora, zvērināta advokāta Kalvja Torgāna1 un Tiesnešu ētikas komisijas2 publikācijas izdevumā "Jurista Vārds" šī gada aprīlī un maijā aktualizēja nozīmīgu jautājumu – tiesas kritiku. Šī ir īpaši jutīga tēma, un teju vai katra publikācija, katrs izteikums par tiesu darbu tiek rūpīgi vētīts un apspriests profesionāļu aprindās.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
34
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
25. Jūnijs 2019 / 10:42
18
ATBILDĒT
Labs raksts. Uzmanība noteikti ir vēršama uz autora piedāvāto tiesu varas kritikas iedalījumu - (1) tiesiskās sistēmas kritika, (2) konkrēta tiesas procesa kritika un (3) specifiska tiesas nolēmuma kritika. Autors norāda, ka "par tiesiskās sistēmas vai tiesu darba kopējo vērtējumu valda vispārēja vienprātība – konstruktīva kritika ir nepieciešama un veicināma". Jāuzsver, ka šajā tēzē atslēgas vārds ir "konstruktīva", jo iespējamo problēmu augstās abstrakcijas dēļ nav pieļaujama destruktīva kritika tiesām no tai piederīgo personu loka.
Jāpiekrīt, ka likumā paredzētā vairāku instanču tiesāšanās kārtība ietver procesa dalībnieku rosinātu zemākas instances nolēmuma un procesa gaitas pārskatu, tātad netieši arī tiesneša darba kritisku novērtējumu, ko veic citi tiesneši augstākas instances tiesā. Taču nav gandrīz nekādu tiesisko mehānismu kā sabiedrība var pārbaudīt, piemēram, Senāta nolēmumu civillietās kvalitāti. Tāpēc uzskatu, ka šobrīd vislielākā uzmanība ir jāvelta tieši kasācijas instancē skatāmo civillietu procesa caurspīdīgumam un Senāta Civillietu departamenta nolēmumu kvalitātei, jo no 19.07.2017. sabiedrībai vairs nav faktiski nekādu ārējo kontroles un reaģēšanas līdzekļu pār Augstāko tiesu, tā pazūdot jeb kļūstot iluzoram varas atzaru līdzsvaram un atsvaram.
Civilprocesa likuma 5. panta sestā daļa nosaka, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru(?), bet 476. panta pirmā daļa nosaka, ka likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna. Pat ja kasācijas instances nolēmums ir juridiskajai metodei klaji neatbilstošs, zemāku instanču tiesas, lai arī ir neatkarīgas un pakļautas tikai likumam, faktiski vairs nevar pašas patstāvīgi interpretēt tiesību normas. Tiesas, pārskatot no Senāta atgrieztās lietas, bieži vien pat nevar vairs pārvērtēt pierādījumus (piem., Augstākās tiesas 17.08.2018 lēmums lietā Nr. SKC 1400/2018, par ko jau rakstīju 2018. gada 3. septembrī.)
Cita starp, Satversmes tiesa jau lietā Nr. 2002-06-01 ir secinājusi, ka tiesu nolēmumi, kas pieņemti, ievērojot tikai Augstākās tiesas dotos tiesību normu izskaidrojumus, var izrādīties netaisnīgi, it īpaši tad, ja netiek ņemti vērā daudzveidīgie un pastāvīgi mainīgie dzīves apstākļi, kā arī tad, ja tiesnesim netiek ļauts atkāpties no (plēnuma lēmumos) noteiktā. Vēršu uzmanību arī uz Civilprocesa likuma 464. panta un 465. panta pirmo daļu – civillietu elektroniskā sadale Senātā nenotiek.
Atgādinu Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas 05.07.2016 rakstā “Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"” norādīto: “Demokrātija un personas pamattiesības nevar pastāvēt bez spēcīgas, profesionālas un neatkarīgas tiesu varas. Tikai šāda tiesu vara spēj taisīt objektīvus un neitrālus nolēmumus. [..] "Tiesnešu valsts" ir viens no tiesiskas valsts riskiem, kas ir jāņem vērā gan likumdevējam, gan pašai tiesai.”
Manuprāt šis risks attiecībā uz civillietām kasācijas instancē ir kļuvis ļoti reāls.
jautājums
25. Jūnijs 2019 / 10:12
2
ATBILDĒT
Vai Liepas kungs šeit pauž savu personīgo vai arī LZAP Disciplinārlietu komisijas oficiālo viedokli?
Toms Dreika > jautājums
25. Jūnijs 2019 / 17:25
3
ATBILDĒT
Kā publikācijas autors ir norādīts Liepas kungs, līdz ar to tas ir Liepas kunga personīgais viedoklis.
Komisija ir koleģiāls pasākums, lai arī neesmu detaļās skatījies tās priekšsēdētāja pilnvaru apjomu (tur var būt tiesības paust Komisijas viedokli), tādēļ tās viedoklim nebūtu norādīts viens autors, jo idejiski tas būtu tapis koleģiālā procesā.

Parasti speciāla norāde būtu tieši tad, ja tiek pausts Komisijas viedoklis, nevis otrādi. Mēs gan Latvijā tik bieži izmantojam autoritāti kā argumentu (klasiska argumentācijas kļūda), ka cilvēks tiek uztverts kā viņa amats un institūcija. Tādēļ cilvēki drošības pēc bieži norāda, ka tas ir viņu personīgais viedoklis.
Normunds Šlitke > jautājums
25. Jūnijs 2019 / 12:30
20
ATBILDĒT
Iestādēm parasti nav sava oficiālā viedokļa (nejaukt ar valsts oficiālo nostāju!). Turklāt arī likums iestādes viedokļa formulēšanu vispārīgos gadījumos neparedz. Tam paredzēta, piemēram, uzziņa par tiesībām (kuras vietā bieži vien tiek nelikumīgi sniegts "oficiālais viedoklis"), vai arī labas pārvaldības prakses ietvaros sniegtā informācija par iestādes darbu un praksi.
Lutsimaa > Normunds Šlitke
25. Jūnijs 2019 / 14:30
1
ATBILDĒT
Iestādēm parasti ir savs oficiālais viedoklis un ir virkne ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka tā sniegšanas kārtību.
Viedoklis
25. Jūnijs 2019 / 03:09
12
ATBILDĒT
Interesanti zināt, kā ir ar tiesnešu kritiku, it sevišķi ja tas ieņem augstu vadošo amatu un arī atrodams VDK (Čekas) aģentu maisos? Vai šādam tiesnesim nevajadzētu atkāpties no amata, lai sabiedrībā nerastos šaubas par tiesas godīgumu, ka tā nekalpo ārvalstu specdinestiem?
Un kā ir ar tiesnešiem, kuri izvairās izteikt savu attieksmi pret čekas maisā esošiem tiesnešiem? Vai tas nav gļēvulība, nespēja paust savu pilsoņa attieksmi?
Latvija bija okupēta un līdz šai dienai nenotika lustrācija, netika arī plaši kritizēti amatos palikušie VDK aģenti. Arī komunistiskos vadoņus neesam vērtējuši.
A.S. > Viedoklis
26. Jūnijs 2019 / 13:25
1
ATBILDĒT
Vai jūs zināt lietas apstākļus un vai esat iepazinies ar attiecīgo spriedumu, vai, kā parasti, gaudošana uz Mēnesi?
Nu, ja > Viedoklis
25. Jūnijs 2019 / 14:28
7
ATBILDĒT
Tiešām? To izvirza apspriešanai kāds, kurš negrib atklāt savi identitāti?
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule
Intervija
Valsts kontroliere: jābīstas ir tiem, kas rīkojas nelikumīgi
Pēc vairāku gadu dīkstāves Saeimā šā gada maijā parlamentārieši atbildīgajā komisijā visbeidzot ir atbalstījuši sen rosinātu Valsts kontroles likuma grozījumu tālāku virzību, un salīdzinoši īsā laikā tie jau tiek virzīti ...
Aivars Ērglis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti
Edgars Korčagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Ceļa maize vietējo pašvaldību reformas īstenošanai
Valsts kontrole pašvaldībās veiktajās revīzijās vairāku gadu garumā ir saskatījusi vairākas sistēmiskas problēmas, kuras apliecina nepieciešamību īstenot uzlabojumus teritoriālās pārvaldes jomā, virzoties uz efektīvāku un ...
Ilze Grīnhofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Darbs pie tiesu sistēmas darbības efektivitātes pilnveidošanas ir jāturpina
Valsts kontrole 2017. gada jūnijā pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte",1 kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību ...
Valsts kontrole
Juridiskā darba tirgus
Darba devējs:
Latvijas Republikas Valsts kontrole
AUTORU KATALOGS