ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Jūlijs 2019 /Nr.27 (1085)

Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā
Mg. iur.
Kaspars Novicāns
Zv. advokātu biroja "Novius" vadošais partneris, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs 
Mg. iur.
Eva Ķibermane
Zvērināta advokāta palīdze, maksātnespējas procesa administratore 

Lai arī jautājums par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru ir viens no centrālajiem fiziskās personas maksātnespējas procesa aspektiem, Latvijā diemžēl nevaram lepoties ar viennozīmīgu pieeju Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 155. panta piemērošanā. Tādējādi autori rakstā analīzē ne vien MNL 155. pantu, bet arī tiesiskās nenoteiktības iemeslus, kā arī sniedz iespējamos risinājumus jautājumā par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.

Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmie naudas līdzekļi

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Sākotnēji MNL paredzēja parādnieka pienākumu novirzīt daļu no ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai gan bankrota procedūrā, gan saistību dzēšanas procedūrā. Šobrīd spēkā esošā MNL redakcija nosaka, ka bankrota procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti no parādnieka mantas realizācijas iegūtie līdzekļi (likuma 128. panta ceturtā daļa), savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti parādnieka ienākumi (likuma 128. panta piektā daļa).

Vienīgā tiesību norma MNL, kas nosacīti satur noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķināms saistību dzēšanas procedūrā kreditoriem novirzāmo līdzekļu apmērs, ir 155. pants par saistību dzēšanas plāna termiņiem, kurš pakārto kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru vairākiem kritērijiem – parādnieka vērtējumam par ienākumiem saistību dzēšanas procedūras laikā, neizpildīto saistību apmēram, proporcijai, kādā parādnieks ir/nav spējīgs segt saistības, parādnieka ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī minimālās mēnešalgas apmēram pirms nodokļu nomaksas.

Katrs no šiem kritērijiem praksē ir radījis lielākas vai mazākas domstarpības, taču visvairāk problemātisko aspektu ir saistībā ar MNL 155. panta ceturtās daļas piemērošanu, kas faktiski ir vienīgā tiesību norma, kurā tiek runāts par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru kā proporciju no parādnieka ienākumiem, vienlaikus paredzot arī tā dēvēto minimālo maksājumu slieksni. Proti, MNL 155. panta otrā un trešā daļa, lai arī piemin parādnieka vērtējumu par viņa iespējamiem ienākumiem, tomēr neparedz pienākumu kreditoru prasījumu segšanai novirzīt naudas līdzekļus proporcionāli parādnieka ienākumiem, bet gan proporcionāli kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (turpmāk – atlikušās saistības). Savukārt MNL 155. panta ceturtā daļa noteic, ka parādniekam kreditoru prasījumu segšanai jānovirza līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt vismaz 20 % no atlikušajām saistībām.

Uzskatāmībai autori piedāvā MNL 155. panta noteikumus par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru apskatīt tabulu veidā.

Maksātnespējas likuma 155. panta otrā un trešā daļa

Saistību dzēšanas plāna termiņš Procentu apmērs no atlikušajām saistībām, ko parādnieks plāno segt saistību dzēšanas procedūras laikā Maksāt­nespējas likuma norma Piezīmes
6 mēneši Vismaz 50 % 155. panta otrā daļa Nav paredzēts pienākums novirzīt līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Katrs uz Saeimu atnāk ar savu čemodānu
Saeimas Juridiskā komisija un tās apakškomisijas tradicionāli ir bijušas "Jurista Vārda" sadarbības partneri, jo tieši šajās institūcijās lielākoties sākotnēji tiek izlemti tiesībpolitiskie jautājumi un izskatīti likumprojekti, kas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Tiesiskuma telts gūst "Lampas" apmeklētāju atzinību  
Pagājušā mēneša nogalē, 28. un 29. jūnijā, Cēsīs jau piekto reizi risinājās sarunu festivāls "Lampa", šoreiz piesaistot rekordlielu apmeklētāju skaitu – vairāk nekā 20 tūkstošus. No tiem vairāki tūkstoši apmeklēja arī ...
Inese Lībiņa-Egnere
Viedoklis
Tiesu politikas apakškomisija kā sadarbības platforma
Andrejs Judins
Viedoklis
Krimināltiesību politikas apakškomisija ir atvērta priekšlikumiem un diskusijām
12 komentāri
Mārtiņš Drēģeris
Viedoklis
Valsts prezidenta mērogs
Valsts prezidenta amata pienākumus ir sācis pildīt Egils Levits, kurš ir ceturtais aiz Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša, bet pirmais Valsts prezidents jurists pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ir apsveicami, ka Valsts ...
AUTORU KATALOGS