ŽURNĀLS Informācija

6. Augusts 2019 /Nr.31 (1089)

Ciktāl informācijas tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam ļaut ienākt jurista darbā
Aizvadīts jau 16. konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs
Diskusija par mākslīgā intelekta potenciālu tiesību jomā semināra dalībniekiem lika pievērsties arī jautājumam par to, kas ir cilvēks un ar ko unikālu tas atšķiras no mākslīgā saprāta, lai rastu iespēju skaidri noteikt, kādi lēmumi tomēr būtu atstājami vienīgi cilvēka ziņā
Foto: Kristīne Bunka

Kā ik gadu, un arī šis nebija izņēmums, jūlija pirmspēdējā nedēļā vairāku dienu garumā Ratniekos aizvadīts kopskaitā jau 16. konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs. Līdzdarbojoties vairākiem sadarbības partneriem, to rīko Publisko tiesību institūts, un, ņemot vērā pasākuma konceptuālo ietvaru, semināram ik gadu tiek izvēlētas fundamentālas, aktuālas un sabiedriski nozīmīgas tēmas. Šogad līdztekus tēmām par pienācīgu likumdošanu un sagaidāmo vienoto valsts eksāmenu juristiem semināra centrā bija diskusijas par informācijas tehnoloģijām jurista darbā un mākslīgā intelekta mijiedarbību ar tiesībām. Neatkarīgi no katra uzskatiem nenoliedzams ir fakts – mūsdienās juristam ne tikai tehniski ir jāpārvalda tehnoloģijas, bet arī būs jāatrod kopīga sadarbības forma ar tām.

Jautājums, kas savulaik, iespējams, šķita tikai retorisks vai pat muļķīgs – vai juristu aizstās robots, šodien ir kļuvis par realitāti, un diskusiju fokuss no jautājošā "vai" jau ir pavērsts uz "kad" tas notiks. Pasaules un Eiropas mērogā šī tēma sen ir izvērsta, un medijos jau plaši apraksta ne tikai dažādu informācijas tehnoloģiju rīku un mākslīgā intelekta sasniegumus, kas vērojami tādās lielvalstīs kā ASV un Ķīna, bet arī tepat blakus – Igaunijā. Kaimiņvalsts jau lēmusi prasījumus, kuru apjoms nepārsniedz 7000 eiro, pirmajā instancē nodot mākslīgā saprāta izšķiršanā, bet apelācija gan būs ierastā tiesneša kompetencē.1

Tādēļ fakts par tehnoloģiju milzīgo ietekmi uz jurisprudenci var patikt vai nepatikt, bet tas vairs nav noliedzams. Un pavisam stindzinošas prognozes uzrāda dažādi pētījumi, no kuriem skaidri izriet tendence, ka arī juridisko profesiju pakalpojumu tirgus ir būtisku pārmaiņu priekšā, jo, izrādās, ar ierīci aizstājams ir ne tikai kasieris lielveikalā, bet arī jurists un pat tiesnesis, jautājums ir vienīgi par to – ciktāl aizstājams.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz
Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Bieži vien šis princips tiek uztverts kā pašsaprotams, tai pašā laikā tā dziļāka analīze nereti izpaliek. ...
Viviāna Zvidriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvniecības digitalizācija – tās nozīme un svarīgākie jēdzieni
Būvniecības industrija ir lielu pārmaiņu priekšā, kas prasa jaunas iemaņas un zināšanas visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Pozitīva tendence vērojama publiskajā sektorā, plānojot ieviest būves informācijas modelēšanu ...
Anna Krasanova
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna, kas cietis no vardarbības, tiesības saņemt efektīvu un savlaicīgu juridisko palīdzību
2019. gadā tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu par bērnu tiesību un interešu ievērošanu gadījumos, kad par bērna kā cietušā pārstāvi kriminālprocesā tiek iecelta bāriņtiesa.1 Pārbaudes lietā padziļināti tika izpētīti ...
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Zinātnes atziņas un jurisprudence: mūsdienīga neirozinātnes perspektīva
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Sintija Platā
AUTORU KATALOGS