ŽURNĀLS Viedoklis

13. Augusts 2019 /Nr.32 (1090)

Pārdomas par ekonomisko lietu tiesu: joprojām neatbildētie jautājumi
5 komentāri
Aigars Strupišs
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, Tieslietu padomes loceklis 

Publiskajā telpā pēdējā laikā tiek aktīvi reklamēta Tieslietu ministrijas iniciatīva par specializētas ekonomiskās tiesas izveidi. Tostarp parādās ziņas, kurās ir vai nu daļēji nepatiesi fakti, vai arī kā "cīņa pret progresu" tiek trivializēts Tieslietu padomes lēmums, ar kuru šādas tiesas izveide Tieslietu ministrijas piedāvātajā risinājumā ar deviņām balsīm pret divām netika atbalstīta, tai skaitā Tieslietu padomes lēmuma nonivelēšana līdz "atsevišķu tiesnešu" viedoklim.1 Es kā Tieslietu padomes loceklis balsoju par šādu lēmumu, un tam bija racionāls pamatojums, kuru uzskatu par nepieciešamu sniegt, jo tikai atklāta un godīga diskusija par Tieslietu ministrijas priekšlikuma trūkumiem var palīdzēt rast optimālu risinājumu.

Vispirms par Tieslietu padomes sēdi un koncepciju. Trīs dienas pirms Tieslietu padomes sēdes es, būdams Tieslietu padomes loceklis, saņēmu no Tieslietu ministrijas konceptuālo ziņojumu par ekonomisko lietu tiesas izveidi.

Iepazīstoties ar koncepciju, konstatēju, ka konceptuālais ziņojums būtībā ir vispārīgs apraksts par to, kādēļ šādas tiesas izveide būtu nepieciešama (tiesnešu specializācija, kas novestu pie lietu ātrākas un kvalitatīvākas izskatīšanas, kas savukārt pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību), ka šādas tiesas pastāv 101 valstī, ka specializētās komerctiesas saīsina komercstrīdu izskatīšanas termiņu vidēji par 92 dienām.

Lai to risinātu, tiek piedāvāts izveidot specializētu pirmās instances tiesu 5–10 tiesnešu sastāvā, kura skatīs gan komercstrīdus, gan krimināllietas korupcijas un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas lietās.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautājums
13. Augusts 2019 / 10:42
0
ATBILDĒT
Kāpēc šis būtiskais tiesībpolitiskais raksts ir noslēpts tā, ka tas neparādās pirmajā lapā? Vai JV redakcijai bail no ministra dusmām?
Sannija Matule > Jautājums
13. Augusts 2019 / 11:46
0
ATBILDĒT
Nemeklējiet sazvērestības teoriju. Jo tādas tur nav.
Jautājums > Sannija Matule
13. Augusts 2019 / 12:09
0
ATBILDĒT
Atvainojos, ja nav taisnība. Uzdūros šim rakstam nejauši nospiežot uz Žurnāls. Citādi nebūtu nemaz atradis un izlasījis.
Sannija Matule > Jautājums
13. Augusts 2019 / 12:14
0
ATBILDĒT
Portāla sākumlapā pēc zināma algoritma atspoguļojas tikai daži laidiena raksti, viss saturs ir kanālā ŽURNĀLS.
nav tiesa > Jautājums
13. Augusts 2019 / 11:39
0
ATBILDĒT
žurnālā tas ir kā pati pirmā publikācija
visi numura raksti
Modris Adlers, Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā
Juridiski cilvēka paša būtību visās tās niansēs aizsargā cilvēka cieņas koncepts. Tāpēc šis pētījums ir veltīts cilvēka cieņas konceptam, atklājot to caur mūsdienās tik aktuālajām bioētikas prasībām. Pētāmā jautājuma ...
5 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Latvijas tiesībzinātnieku vadīts starptautisks pētījums par patērētāju maksātnespēju
Veronika Sajadova
Juridiskā literatūra
Kultūru mijiedarbe jeb pieredze, vadot Eiropas līmeņa pētījumu par patērētāju maksātnespējas regulējumu
Maksims Miņejevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti
Iecerētās administratīvo sodu sistēmas reformas realizācija un Administratīvās atbildības likuma sekmīga ieviešana neaprobežojas vienīgi ar minētā likuma pieņemšanu Saeimā, bet ir saistīta ar virkni citu veicamo uzdevumu, tajā ...
1 komentāri
Ilona Kaļinovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens
Reiderisma tēma jau ilgstoši ir aktuāla, un publiskajā telpā periodiski parādās ziņas par kārtējo reiderisma gadījumu1 vai otrādi – par nepieciešamību novērst šādus mēģinājumus.
1 komentāri
AUTORU KATALOGS