ŽURNĀLS Intervija

10. Septembris 2019 /Nr.36 (1094)

ANO iespējas cīņā pret brīvības prettiesisku atņemšanu
ANO Darba grupas par prettiesisku brīvības atņemšanu locekle Elīna Šteinerte intervijā žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai
Foto: Boriss Koļesņikovs

2016. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par prettiesisku brīvības atņemšanu (turpmāk – darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura bija pirmā latviete, kas ieņem amatu šajā darba grupā. 2017. gada aprīlī E. Šteinerte tika ievēlēta par darba grupas priekšsēdētāja vietnieci, kuras pārziņā ir komunikācijas jautājumi. 2019. gada aprīlī E. Šteinerte tika pārvēlēta darba grupas priekšsēdētāja vietnieka amatā, taču šobrīd viņas pārziņā ir darba grupas nolēmumu un rekomendāciju ieviešanas dzīvē uzraudzība.

2016. gadā, kad E. Šteinerte stājās amatā, viņa sniedza interviju "Jurista Vārdam", stāstot par savu ceļu uz jauno amatu un nākotnes profesionālajiem izaicinājumiem. 2019. gada martā pēc darba grupā pavadītiem diviem gadiem, tostarp darba grupas priekšsēdētāja vietnieka amatā, E. Šteinerte intervijā dalījās ar iegūto pieredzi un iespaidiem.

Pastāstiet, lūdzu, par to, kā nonācāt darba grupas priekšsēdētāja vietnieka amatā un kādus papildu pienākumus šis jaunais amats paredz.

Mana pirmā sesija, kad sāku strādāt darba grupā, bija 2016. gada novembrī. Saskaņā ar darba grupas nolikumu katru gadu darba grupai ir trīs sesijas, un pirmajā sesijā, kas ir aprīļa sesija, tiek pārvēlēts darba grupas prezidijs. Proti, tiek ievēlēts darba grupas priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Šīs vēlēšanas notiek katru gadu, tātad katru gadu prezidija sastāvs mainās.

2017. gada aprīlī notika pirmās vēlēšanas, kurās es piedalījos, un šajās vēlēšanās es tiku ievēlēta par priekšsēdētāja vietnieci. Saskaņā ar darba grupas nolikumu prezidija sastāvā ir darba grupas priekšsēdētājs, kas vada darba grupu. Priekšsēdētāja redzamākie pienākumi ir apstiprināt un noteikt darba grupas ārējo darbību – visas preses relīzes, visus publiskos paziņojumus, kuriem darba grupa pievienojas.

Darba grupai ir divi priekšsēdētāja vietnieki. Viens priekšsēdētāja vietnieks nodarbojas ar darba grupas valsts vizīšu rezultātā pieņemto nolēmumu un rekomendāciju ieviešanu dzīvē. Proti, viņš seko līdzi, ko valstis reāli dara, lai darba grupas rekomendācijas un nolēmumi tiktu ieviesti dzīvē. Otra priekšsēdētāja vietnieka (manos) pienākumos ir visi komunikācijas jautājumi. Darba grupai ir divi galvenie instrumenti – 1) mēs pieņemam individuālus nolēmumus individuālās lietās, un 2) tā sauktais urgent action, kad mēs iesaistāmies un sniedzam ātrās reakcijas dažādu veidu paziņojumus un pieprasījumus valstīm attiecībā uz konkrētām situācijām. Un šis ir tieši mans lauciņš, šie ir tieši mani pienākumi. Tātad katru reizi, kad darba grupā tiek saņemta informācija, ka kādam indivīdam kādā valstī iespējams tikusi prettiesiski atņemta brīvība, darba grupa izskata šo informāciju un tiek pieņemts lēmums, vai mēs šo lietu virzām uz mūsu parasto procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemts darba grupas nolēmums (opinion), vai arī tas tiek virzīts uz urgent action, uz ātro reaģēšanas novirzienu mūsu darbībā. Tā rezultātā tiek pieņemta vai nu urgent action matter vai arī allegation matter, ātrās reaģēšanas vēstule, kurā mēs pieprasām valstij veikt kādus konkrētus soļus, konkrētu rīcību, lai indivīda situācija tiktu atrisināta. Visus šos dokumentus darba grupas vārdā parakstu es, šie lēmumi ir konkrēti manos pienākumos.

Nedaudz atgriežoties pie mūsu pirmās sarunas 2016. ga­da beigās, kad es lūdzu jūs nosaukt darba grupas gal­venās aktivitātes, un toreiz jūs minējāt brīvības at­­ņemšanu saistībā ar kriminālprocesu, kā arī netradicionālās brīvības atņemšanas formas. Vai tās joprojām ir darba grupas aktualitātes, vai arī ir parādījušās citas aktualitātes?

Kopš esmu vairāk iepazinusies ar darba grupas jurisdikcijas un mandāta labirintiem, es teiktu, ka mūsu galvenais darbības virziens ir individuālu lietu izskatīšana.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aptauja
Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni
Ēriks Smuļko
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu
Tiesību normu piemērošanas procesā ir jātiecas sasniegt pēc iespējas taisnīgāku un lietderīgāku rezultātu, kas atbilstu tiesību sistēmai kopumā.1 Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts pārvaldei ir jātiecas nodrošināt taisnīgumu ...
4 komentāri
Viktors Šadinovs
Viedoklis
Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?
Rīgas dome šogad lēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu veidotai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Secīgi noslēgtajam līgumam ar Rīgas domi, rīdzinieki tika aicināti ...
5 komentāri
Normunds Šlitke
Viedoklis
Par atvasināto un publisko tiesību autonomo subjektu pārvaldes institūciju vēlēšanām
Pēdējā laika notikumi liek uzdot jautājumu, vai problēmas ar augstāko amatpersonu ievēlēšanu ir tikai Latvijas Universitātei (turpmāk – LU). Vai tomēr tā ir "bumba ar laika degli" visiem pašpārvaldes publisko tiesību autonomiem ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Parakstīta Deklarācija par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvijā
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 30. augustā Ārlietu ministrijā parakstīja Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu (Deklarācija), kas apstiprināta Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta sēdē1 ...
AUTORU KATALOGS