ŽURNĀLS Viedoklis

10. Septembris 2019 /Nr.36 (1094)

Par atvasināto un publisko tiesību autonomo subjektu pārvaldes institūciju vēlēšanām
Mg. oec., Mg. sc. ing., Mg. iur.
Normunds Šlitke
Zvērināts advokāts 

Pēdējā laika notikumi liek uzdot jautājumu, vai problēmas ar augstāko amatpersonu ievēlēšanu ir tikai Latvijas Universitātei (turpmāk – LU). Vai tomēr tā ir "bumba ar laika degli" visiem pašpārvaldes publisko tiesību autonomiem subjektiem un visām atvasinātām publiskām personām? Rakstā pausts viedoklis par vēlēšanu procedūrām un to sekām iestādēs, kas neatrodas valsts pārvaldes hierarhiskajā sistēmā, tomēr ir apveltītas ar valsts varu vai arī rīkojas ar nodokļu maksātājiem piekritīgo mantu vai finanšu līdzekļiem.

Gaiss, ūdens, brīvība, demokrātija. Pašsaprotamas lietas, tiesības un brīvības, kas ir nemanāmas, kamēr to ir pietiekami, bet kuru trūkumu uzreiz pamanām un protestējam, ja kaut kas no tā sāk pietrūkt. Jau gandrīz 30 gadus dzīvojam demokrātijā, kas attiecībā uz valsti burtiski nozīmē tautas varu. Demokrātija ar valsts pamatlikumu ir nostiprināta kā valsts pārvaldes forma un pēc 1990. gada 4. maija1 pakāpeniski ir ieviesta valsts pārvaldē de facto. Tāpat demokrātijas principi lielākā vai mazākā mērā ir adaptēti arī ārpus valsts pārvaldes hierarhiskās sistēmas esošajās organizācijās.

Pēc būtības demokrātija ir vairākuma vara2 jeb konfliktu un pretēju interešu risināšanas mehānisms, kur mazākuma interešu aizsardzību jeb vairākuma gribas ierobežojumus nosaka likums, tostarp un galvenokārt – konstitūcija.3 Jebkura demokrātija tāpēc balstās brīvās un godīgās vēlēšanās. Svarīgākie lēmumi demokrātiskā sabiedrībā vai organizācijā parasti tiek pieņemti balsojot un lielākā vai mazākā mērā atspoguļo visu attiecīgās grupas balsstiesīgo vēlētāju vairākuma gribu. Tas, protams, nenozīmē, ka katrs lēmums tiek pieņemts balsojot, kā arī nenozīmē, ka suverēns jebkurā jautājumā pauž savu gribu nepastarpināti. Lai to nodrošinātu, valsts pārvaldē būtu jārīko referendums par katru likumu, jebkuru citu tiesību normu un pat par katru administratīvo aktu, kas nebūtu iespējams pat teorētiski.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
ANO iespējas cīņā pret brīvības prettiesisku atņemšanu
2016. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par prettiesisku brīvības atņemšanu (turpmāk – darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura bija pirmā ...
Aptauja
Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni
Ēriks Smuļko
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu
Tiesību normu piemērošanas procesā ir jātiecas sasniegt pēc iespējas taisnīgāku un lietderīgāku rezultātu, kas atbilstu tiesību sistēmai kopumā.1 Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts pārvaldei ir jātiecas nodrošināt taisnīgumu ...
4 komentāri
Viktors Šadinovs
Viedoklis
Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?
Rīgas dome šogad lēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu veidotai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Secīgi noslēgtajam līgumam ar Rīgas domi, rīdzinieki tika aicināti ...
5 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību politika
Parakstīta Deklarācija par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvijā
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 30. augustā Ārlietu ministrijā parakstīja Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu (Deklarācija), kas apstiprināta Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta sēdē1 ...
AUTORU KATALOGS