ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Novembris 2019 /Nr.46 (1104)

Apdraudētu migrējošu sugu ekspluatācijas pieļaujamības kritēriji starptautiskajās vides tiesībās
Gabriela Šantare
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante, ZAB "Cobalt" jurista palīdze 

Apdraudētu sugu aizsardzība mūsdienās ir pašsaprotama, ņemot vērā straujo sugu skaitu samazināšanos pasaulē. Skaidrs, ka šīs sugas ir jāaizsargā, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību un pasargātu tās no izmiršanas, kā arī arī tādēļ, ka tas nodrošina Zemes kopējās ekosistēmas balansu. Līdz ar to piesardzīgi jāraugās uz gadījumiem, kad tiek iegūtas sugas, kuru īpatņi vairs nav sastopami lielā skaitā, jo dažkārt šāda ieguve nav atļauta nekādos apstākļos. Tādēļ šajā rakstā aplūkots strīdīgais jautājums par to, kādos gadījumos apdraudētu migrējošu sugu ieguve tomēr ir pieļaujama.

Tiesības izmantot dabas resursus

Valstu tiesības lietot un izmantot resursus, kas atrodas to jurisdikcijā, ir viens no starptautisko publisko tiesību pamatprincipiem,1 ko ANO Starptautiskā tiesa ir atzinusi par paražu tiesībām.2 Šīs tiesības izriet no valsts kā suverēna tiesībām un varu pār tās rīcībā esošajiem resursiem, tai skaitā dabas resursiem. Tādējādi arī vienas no vadošajām ir suverēna tiesības iegūt īpašumā, lietot, izmantot, regulēt un nacionalizēt dabas resursus.

Valstij ir teju absolūtas tiesības attiecībā uz tās rīcībā esošiem dabas resursiem, taču situācija atšķiras attiecībā uz dabas resursiem, kas vairākām valstīm ir kopīgi.3 Lai gan pieeja dabas resursiem un to izmantošana ir teritoriālās suverenitātes būtiska sastāvdaļa, valstu darbības ar šiem dabas resursiem nevar radīt kaitējumu citas valsts interesēm vai teritorijai, kas ir ārpus pirmās valsts jurisdikcijas.4

Līdz ar to ir svarīgi, lai jebkuru kopīgu resursu izmantošana pušu starpā notiktu taisnīgi (fair and equitable).5 ANO Starptautiskā tiesa ir norādījusi, ka taisnīgums kā juridisks koncepts tieši izriet no idejas par tiesiskumu.6 Tādējādi īpaši svarīgs jautājumos, kas skar vairāku valstu kopīgos dabas resursus, ir apstāklis, ka valstīm ir jāievēro visi starptautiskajās vides tiesībās nostiprinātie principi, proti, proporcionalitātes princips,7 pienākums konsultēties ar skarto pusi,8 vest pārrunas, priekšlaicīgi informēt par notiekošo,9 nepārtraukti uzraudzīt situāciju, kā arī veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.10 Šo darbību izpilde veicina valstu kopīgo resursu taisnīgu un godīgu izmantošanu.11

Ievērojot minēto, var secināt, ka valstīm nenoliedzami ir tiesības izmantot tās rīcībā esošos dabas resursus, pat ja tie ir dalīti ar citām valstīm, tomēr vienlaikus valstij ir jāievēro īpaša piesardzība. Attiecīgajai valstij ne tikai jānodrošina tāda kopīgo dabas resursu izmantošana, kas pārmērīgi neierobežotu to valstu tiesības, ar kurām resurss tiek dalīts, bet arī jāizmanto tai pieejamie līdzekļi, lai noskaidrotu, vai šādas darbības nenodarīs pārrobežu vides kaitējumu šīm valstīm.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Celmiņa, Dace Daugule
Skaidrojumi. Viedokļi
Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika
Raksta mērķis ir apskatīt, kā tiesu praksē tiek īstenotas saskarsmes tiesības. Saskarsmes tiesības ir vienas no cilvēktiesībām, un to izpausme Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē tiek apskatīta kā tiesības uz ...
Viedoklis
Raisījusies diskusija par patiesību kriminālprocesā
Galvenokārt krimināllietās praktizējoši advokāti Saeimas Juridiskajai komisijai, Valsts prezidentam Egilam Levitam un tiesībsargam Jurim Jansonam novembra sākumā nosūtījuši vēstuli, kurā pauduši savu kritisko nostāju pret ...
2 komentāri
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Turpinot par pierādījumu pieļaujamības praktiskajiem aspektiem
Autors turpinās aplūkot iepriekšējā rakstā (Jurista Vārds, 04.06.2019., Nr. 22) iesākto tematu par pierādījumu pieļaujamības aspektiem. Pirmajā rakstā tika analizēti pierādījumu pieļaujamības teorētiskie aspekti, kā arī ...
Tieslietu ministrija
Informācija
Piešķirti Tieslietu sistēmas un Tieslietu ministrijas apbalvojumi
23. oktobrī Tieslietu sistēmas apbalvošanas padome lēma par I pakāpes Goda zīmes, II pakāpes Goda zīmes un III pakāpes Goda zīmes piešķiršanu tieslietu sistēmas pārstāvjiem. Savukārt 25. oktobrī Tieslietu ministrijas ...
Emīls Rokjānis
Juridiskā darba tirgus
Emīls Rokjānis
AUTORU KATALOGS