ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Dzīvojamās mājas kopīpašnieki, pieņemot lēmumu atsaukt pārvaldīšanas uzdevumu esošajam mājas pārvaldniekam, nereti saskaras ar to, ka nav iespējams pārņemt mājas uzkrājumu fondu. Publikācijā tiks skaidrota problemātika normatīvajos tiesību aktos un to interpretācijā, kas rada šādas situācijas. Tā kā dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīstama par tiesību subjektu,¹ drīzumā varētu mainīties līdzšinējā prakse attiecībā uz pārvaldīšanas uzdevuma nodošanu un pieņemšanu.

Dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pienākums noslēgt pārvaldīšanas līgumu

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma² 10. panta otrā daļa paredz, ka "dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam". Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu tiek nolemts, vai pārvaldīšanas līgums tiks slēgts individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku vai kā koplīgums. Lai arī normatīvais regulējums tieši neparedz duālu veidu, kādā pārvaldīšanas līgums ir slēdzams, tas izriet no prakses, kā arī netieši no Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 4³ 9.3. punkta, kas paredz, ka "gadījumā, ja pārvaldīšanas līgums slēgts ar katru dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku atsevišķi, papildus iesniedz informāciju par noslēgto līgumu skaitu, datumu un to noslēgušajiem īpašniekiem". Individuāli pārvaldīšanas līgumi tiek slēgti gan tāpēc, ka dažreiz apgrūtinoši ir savākt vairāk nekā 50 % dzīvokļu īpašumu pārstāvju parakstus koplīgumam, gan arī ērtāk un finansiāli izdevīgāk dzīvokļu īpašniekiem lēmumus pieņemt ir aptaujas veidā, nevis rīkojot kopsapulci.

Tas nozīmē, ka aptaujas rezultātā, vienojoties par koplīguma noslēgšanu ar pārvaldnieku, būtu jāorganizē tā parakstīšanas process, kas var izvērsties par laikietilpīgu un ilgstošu procedūru. Protams, ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu koplīguma parakstīšanai var tikt pilnvarota viena vai vairākas personas. Tomēr pastāv risks, ka tiks celtas ierunas par pilnvarojuma esamību, ja dzīvokļu īpašnieku lēmumā "par" pilnvarojuma došanu nebūs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma⁴ 16. panta otrās daļas 4. punktam un 17. panta septītajai daļai. Autores ieskatā, konkrētajā gadījumā pilnvarojuma došana parakstīt pārvaldīšanas līgumu dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ir saistīta ar pārvaldīšanas uzdevuma došanu un Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu, kam pietiekams ir vairāk nekā puses dzīvokļu īpašumu pārstāvju balsojums "par".