ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Aprīlis 2020 /Nr.16 (1126)

Coo Culte lietas stāsts: vai preču noma patiesi ir absolūti atļauta darbība
6 komentāri
Anna Krasanova
LL.M Master in law  

Pagājušā gada izskaņā Latvijas publiskajā telpā plašu rezonansi raisīja tā dēvētā Coo Culte kleitu nomas lieta. Lai gan šobrīd tajā gala nolēmums jau ir stājies spēkā, aizvien ir neatbildēti jautājumi par atsevišķu normu vienveidīgu izpratni. Tādēļ autore ar šo rakstu vēlas aicināt uz plašāku diskusiju nolūkā veicināt intelektuālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības uzlabošanu valstī.

Konkrētās lietas apstākļi un gaita

2019. gada 20. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma spriedumu,1 ar kuru pašnodarbinātai personai tika uzlikts naudas sods par Coo Culte zīmola kleitu nelikumīgu nomu (turpmāk – pirmās instances spriedums). Spriedums bija stājies likumīgā spēkā.

Šis spriedums raisīja plašas un pat asas diskusijas sabiedrībā, tostarp juristu vidū. Galvenokārt neizpratne tika pausta par to, kādēļ personai, kura savā īpašumā likumīgi bija iegādājusies kleitas, tika aizliegts ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Publiskajā telpā, atsaucoties uz tobrīd spēkā esošā likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5. panta otro daļu, juristi skaidroja, ka preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi iekļāvis pats preču zīmes īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu. Proti, persona, iegādājoties oriģināli ražotu preci, var ar to turpmāk rīkoties pēc saviem ieskatiem bez papildu saskaņošanas ar preču zīmes īpašnieku.2 Tika pausti vēl arī tādi viedokļi – ja vien pastāvēja izņēmumi no likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5. panta otrās daļas, Coo Culte uzņēmumam3 bija jāvēršas tiesā civiltiesiskajā kārtā.4

Secīgi 2020. gada 20. janvārī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors iesniedza protestu par pirmās instances tiesas spriedumu, kuru rakstveida procesā izskatīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk – tiesas kolēģija).

Protestā tika norādīts, ka, atzīstot pašnodarbināto personu par vainīgu administratīvā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.17 pantā, tiesa spriedumā nav norādījusi, kādas tieši likuma normas pārkāpums ir saskatāms tās rīcībā. Līdz ar to nepamatoti netika piemērots likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5. panta otrajā daļā noteiktais izņēmuma tiesību ierobežojums.

Turklāt par administratīvo pārkāpumu protokolā norādītajiem Autortiesību likuma 15. un 40. panta pārkāpumiem atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pantā, nevis 166.17 pantā. Turklāt ir atzīmējams, ka tādu pašu principu satur arī Autortiesību likuma 32. pants – tiesības izplatīt darbu beidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bronislavs Baltrumovics
1. Maijs 2020 / 15:55
0
ATBILDĒT
Jāsaka, ka autores raksta beigās izteiktajam secinājumam nevar piekrist vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, LAPK 166.17 panta tvērums nav “preču zīmes reputācijas, apdraudējuma preču zīmes kvalitātei, prezentēšanas un saziņas garantēšanas un investīciju funkcijas” aizsardzība, jo šīs funkcijas ir preču zīmes “sekundārās” funkcijas, savukārt, LAPK 166.17 panta objektīvo pusi raksturo preču zīmes nelikumīga izmantošana – t.i., sākotnējās jeb preču zīmes pamata funkcijas aizsardzība – garantēt preču komerciālās izcelsmes identitāti patērētāju uztverē, lai ar attiecīgo zīmi marķētās preces būtu bez pārpratumiem identificējamas visā preču kopumā. Šādu mērķi arī ļoti uzskatāma parāda tās pašas normas jaunā redakcija, kas ir iekļauta jaunajā Preču zīmju likumā (91.pants), bet LAPK 166.17 pants ir vienkārši neveiksmīgi formulēts, radot pārāk plašu piemērošanas iespēju. Otrkārt, ne jau policija būtu tā iestāde, kas izvērtētu iespējamo tiesību uz preču zīmi pārkāpumu atbilstoši likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 5.panta trešās daļas noteikumiem it administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, jo ne velti preču zīmju aizsardzībai ES Regula par ES preču zīmi paredz obligātu specializēto tiesu izveidi. Administratīvā pārkāpuma procesā nepastāv pušu sacīkstes princips un pierādīšanas pienākums ir iestādei, nevis ieinteresētai personai, turklāt, iestādei nav iespēju pārbaudīt personas apgalvojumus par savas preču zīmes plašo pazīstamību, reputāciju utt. – to var izdarīt tikai civillietas ietvaros tiesā, pusēm iesniedzot atbilstošus pierādījumus un argumentus un tiesai tos izvērtējot atbilstoši EST judikatūrā izteiktām vadlīnijām. Savukārt, tas, ka šī persona ir atzinusi vainu, spriežot pēc publiski pieejamā (anonimizētā) spriedumā izklāstītā, ir tikai un vienīgi šīs personas "aizstāvja" (ja var tā izteikties) "nopelns".

Līdz ar to, ja preču zīmes Coo Culte īpašnieks patiešām uzskata, ka viņam ir pamatoti iemesli iebilst pret savas preču zīmes kleitu tālāku apriti peļņas nolūkos pašnodarbinātās personas saimnieciskajā darbībā, uzņēmumam ir jāvēršas pret attiecīgo personu civiltiesiskajā kārtībā, nevis jāaizsargā savas individuālās ekonomiskās intereses ar valsts tiesībsargājošo institūciju resursiem un starpniecību, jo “tā ir lētāk un ātrāk”, jo LAPK tomēr aizsargā visas sabiedrības intereses, nevis individuālā komersanta interesi.
Toms Dreika
24. Aprīlis 2020 / 19:10
0
ATBILDĒT
Man mazliet izskatās pēc tā, ka jaunie uzņēmēji cenšās licenču modeli (kas tagad jau ir plaši izplatīts IT rīku tirdzniecībā), pārnest uz ķermeniskām lietām. Ja tas veiksmīgi izdosies, būsim kosmosā - licences līgums auto pirkumam, drēbēm, mājai un visam pārējam. Nevarēsim vienas drebes vilkt kopā ar citām (jo šāda darbība neatbildīs licences līgumam), nedrīkstēsim izīrēt māju/dzīvokli noteiktām personu grupām (jo neatbildīs licences līgumam un graus preču zīmes (kas būs skaisti uzmontēta uz mājas) īpašnieka reputāciju). Valsts nevarēs nomāt medīciniskas iekārtas no privātā sektora krīzes apstākļus (kamēr nepieņems speciālu likumu), jo iekārtu īpašnieka licences līgums to liegs.

Ja šādi grib, var mēģināt pārdošanas līgumā pielīgt šādas lietas un civiltiesiski nodibināt ar nosacījumiem aprobežotu īpašuma tiesību pār pārdodamajām lietām. Vai arī tieši tā, kleitas nemaz nepārdot ar pirkuma līgumu, bet nodot personai ar šo speciālo licences līgumu ar visiem noteikumiem. Šaubos, ka kleitas pircējs saņem ko vairāk par iegādes čeku, pērkot šī zīmola kleitas.

Licenču sistēma ir problēmātiska arī IT rīku izplatīšanā. Jā, tā ir ļāvusi apkarot pirātismu, bet diezgan uz patērētāju rēķina. Modelis ir pārvērties no tā, ka tu nopērc konkrētu software un vari ar to darboties cik tīk, līdz nomai, par kuru tu maksā katru mēnesi, kuru tev var pārtraukt jebkurā brīdī un tu lieto produktu, kas vāc, apstrādā un nodod tālāk tavus datus. Stāvoklis ir diezgan beztiesisks un vienīgais, kādēļ tas modelis turas kopā, ir, jo neviens lielais spēlētājs tā pēc pilnas programmas nav piemērojis šajos līgumos paredzētās klauzulas. Ir gan skumji, ka, piemēram, ir zaudēta iespēja lietot veco versiju produktam, ko pirms x gadiem persona iegādājās un, ja tas tagad ir mainījies līdz nepazīšanai, patērētājam ir tikai iespēja lietot jauno vai vairs nelietot neko, jo pēc tiem līgumiem persona pat veco programmatūras kodu nevar saglabāt un lietot savām vajadzībām.

Īpašuma varas izmantošana pār lietu nav preču zīmes vai dizainparauga reprodukcija, tā ir tieši tas - īpašuma varas izmantošana. Šeit jau nav runa par preču zīmes izmantošanu uz citām lietām vai dizainparauga izmantošanu citu lietu radīšanā.
Ja īpašums ir iegūts uz pirkuma līguma pamata bez pirkuma līgumā paredzētiem aprobežojumiem, tad to pēcāk nevar vienpusēji ierobežot bez īpašnieka piekrišanas.

Arguments par to, ka apģērbs velkot vairākas reizes nolietojas, man liekas ir diezgan nevietā, jo praktiski visas ķermeniskas lietas nolietojas. Ja kleitas ir smukas tikai 2 uzvilkšanas reizēm, parasti tas tieši liecina par sliktās kvalitātes galu. Var jau, protams, pirkuma līgumā arī likt nosacījumu, ka pircējs kleitu drīkst lietot tikai divas reizes ne ilgāk par 12 h katru. Arguments, ka valkāšana izraisa nolietošanos un tas apdraud pašu preču zīmes īpašnieku nozīmē, ka mēs beigās iesim atņemt šīs drēbes maznodrošinātajiem, kad tās pavalkātas būs ziedotas tiem?

Ja šāda būs lietu attīstība, būs vien jātaisa viss pašam.
AK > Toms Dreika
27. Aprīlis 2020 / 11:26
5
ATBILDĒT
Man patīk Jūsu viedoklis. Taču konkrētajā lietā preču zīmes īpašnieks vēlējās aizsargāt savas tiesības uz preču zīmi, nevis aizliegt cilvēkam izmantot īpašuma varu par kleitām.
Nopērkot kleitu vai jebkādu citu produktu, cilvēks nenopērk attiecīgā produkta preču zīmi. Produkta pirkums kā tāds nedod pamatu cilvēkam savā saimnieciskajā darbībā uzsākt izmantot citai personai piederošu preču zīmi.
nezinitis > AK
27. Aprīlis 2020 / 14:29
0
ATBILDĒT
es atvainojos, bet kāds šeit sakars ar preču zīmi, ja iznomāta tika kleita (ķermeniska lieta)??
Kā pareizi norādāt, tad pirkums kā tāds dod tiesības izmantot pirkumu (kleitu) saviem mērķiem.
Neesmu iedziļinājies lietas apstākļos, bet liekas, ka strīds jau nav par to, ka persona patvaļīgi sāka drukāt preču zīmi un to izplatīt, bet runa ir tikai un vienīgi par iegādātu kleitu un nomas priekšmets bija konkrēta kleita.
Un loģiski padomājiet, kāda tad būtu preču aprite pēc šādu normu interpretācijas, kā to pareizi norāda Toms.
p.s. gribētu redzēt preču zīmes pārkāpumu, kad kleitas īpašnieks valkātu neizgludinātu, novalkātu, netīru kleitu...
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
21. Aprīlis 2020 / 10:21
0
ATBILDĒT
Labs raksts, bet vai 10 gadu vecu Mercedes zīmola auto būtu jāaizliedz iznomāt kādā no auto plačiem? (vieta nav tik glauna kā salons, auto nolietots). Domāju, ka nē. Tā ir masveida produkcija..līdzīgi arī ar kleitām.
AK > LATVIJAS UNIVERSITĀTE
22. Aprīlis 2020 / 09:41
3
ATBILDĒT
"Masveida produkcija" - nav likumā noteiktais pamats, lai izmantotu citai personai piederošu preču zīmi.
visi numura raksti
Andris Tauriņš, Linda Reneslāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā bez atļaujas likumīgi izmantot citai personai piederošu preču zīmi jeb tiesību izsmelšana un tās izņēmumi
Šajā rakstā aplūkots tiesību izsmelšanas principa preču zīmju tiesībās saturs un izņēmumi. Tostarp raksts ieskicē vērtējumu, vai arī negodīgas komercprakses aizliegums un negodīgas konkurences aizliegums ir papildu rīki, ar ko ...
Intervija
Lai Eiropas Savienības tiesību piemērošana un izpratne būtu vienveidīga visās dalībvalstīs
Ministru kabinets 24. martā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģijas jautājumos Kristīni Pommeri apstiprināja par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas ...
Dina Gailīte
Informācija
Likumdošanas darbs Saeimā ārkārtas apstākļos
Laima Veidemane
Skaidrojumi. Viedokļi
Kādas izmaiņas paredz jaunais Preču zīmju likums
2020. gada 6. martā stājās spēkā Preču zīmju likums, un līdz ar to spēku zaudēja likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ar Preču zīmju likumu tiek īstenotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. ...
Andra Voiciša
Juridiskā darba tirgus
Andra Voiciša
AUTORU KATALOGS