Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā lietā SKK-1/2020 (skat. 26.–29. lpp.) tiek secināts, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likumu, kā arī tādi, kas pārsniedz tajā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu.
Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem ir atzīti noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (OCTA likums) un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. OCTA likums attiecas gan uz personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, gan nemateriālajiem zaudējumiem.
Senāta lēmumā tiek skaidrots, kad cietušais saņem kompensāciju par materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem no apdrošinātāja, kas atbilst arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, kurā ir atzīts, ka kompensācijas prasījums ir jāvērš pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju arī gadījumos, kad ir konstatēti apstākļi, kas var būt par tiesisku pamatu regresa prasībai pret transportlīdzekļa vadītāju.
"Jurista Vārda" tematiskajā numurā "OCTA un kaitējuma kompensācijas noteikšana" rakstu autori Laura Smukule, Nora Magone, Āris Kakstāns, Jeļena Alfejeva, Iveta Ļaksa un Jānis Kubilis komentē un analizē Senāta lēmumu lietā SKK-1/2020.
Senāta Krimināllietu departamenta senatora palīdze L. Smukule un Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece N. Magone rakstā secina, ka kriminālprocesā līdzās vispārīgam kaitējuma atlīdzināšanas mehānismam pastāv arī izņēmums – kaitējuma kompensācija cietušajiem noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, vai noziedzīgā nodarījumā sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu. Kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu.
Mg. iur. Āris Kakstāns uzskata, ka Senāta lēmumā paustās atziņas ir vispārināmas un izmantojamas arī citos transporta veidu obligātās apdrošināšanas gadījumos. Pēc viņa domām, lēmumā paustās tēzes varētu būt kā vadlīnijas obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas klientiem gadījumos, kad realizējama tiesību aizsardzība. Autors norāda, ka lēmums lietā SKK-1/2020 apliecina nepieciešamību uzlabot normatīvos aktus apdrošināšanas jomā, tie jāpadara saprotamāki – normas jāformulē vienkāršākā valodā.
Dr. iur. Jeļena Alfejeva rakstā secina, ka nepilnīgas izpratnes dēļ obligātās apdrošināšanas tiesiskajā regulējumā Latvijā joprojām nav respektētas normas, kas izriet no Eiropas Savienības tiesībām: obligātās apdrošināšanas līgums ir slēdzams attiecībā uz atbildību par jebkuru transportlīdzekļa lietošanu atbilstoši tā parastajai funkcijai – ne tikai ceļu satiksmē; balstoties uz vispārējo regulējumu, civiltiesībās noteiktie cietušā zaudējumi ar obligātās apdrošināšanas līgumu jāsedz līdz apdrošināšanas tiesiskajā regulējumā noteiktajam atbildības limitam. Autore skaidro, ka atbildības attiecināšana uz jebkuru transportlīdzekļa lietošanu atbilstoši tā parastajai funkcijai, kā arī jautājums par civiltiesībās paredzēto zaudējumu segšanu ar apdrošināšanas atlīdzību līdz limitam no Latvijas likumdevēja puses līdz šim nav atrisināts.
Zvērināta advokāte Iveta Ļaksa pievienojas Senāta Krimināllietu departamenta lēmuma SKK-1/2020 tēzei, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu. Autore iesaka izvērtēt, vai apdrošinātājam ir tiesisks pamats atteikt atlīdzināt cietušajam pieteiktos zaudējumus. Ja zaudējumi pārsniedz valdības noteikumos noteiktos limitus, cietušais var aizstāvēt savas tiesības, ceļot prasību pret apdrošinātāju vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Zvērināts advokāts Jānis Kubilis uzskata, ka Senāta lēmumā paustās atziņas palīdz novērst iespējamo nekonsekvenci un atšķirības dažādās lietās un aprēķinos par potenciālo atlīdzību, ko no apdrošinātāja vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja būtu tiesības saņemt cietušajam. Viņa skatījumā, lai arī Senāta lēmumā paustās atziņas norāda uz nepieciešamību konsekventi un skaidri nodalīt tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību un tiesības uz kaitējuma kompensāciju sakarā ar noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, tomēr Kriminālprocesa likuma 22. pantā un citās normās noteikto cietušā tiesību uz kompensācijas pieprasīšanu un saņemšanu ierobežošanai būtu nepieciešams konkrēts un no likuma izrietošs tiesiskais pamats.