ŽURNĀLS Viedoklis

25. Augusts 2020 /Nr.34 (1144)

Jāpaplašina videokonferences pielietojums tiesās
7 komentāri
Jānis Jurkāns
Zvērināts advokāts ZAB "O. Cers un J. Jurkāns" 

Covid-19 ierobežojumu ietekmē strauji pieauga dažādu tiešsaistes komunikācijas platformu izmantošana darījumu un lietišķajā komunikācijā. Pāris mēnešu laikā prakse izmantot videokonferences kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu gan publiskā sektora, gan uzņēmēju darba efektīvākā organizēšanā.

Videokonferences par piemērotu saziņas formu ir atzinušas arī tādas konservatīvas institūcijas kā Saeima, notariāts un tiesu institūcijas. Piemēram, e-Saeima ir parlamenta darbam Covid-19 laikā radīts tehnoloģiskais risinājums, kas sniedz iespēju Saeimas sēdes noturēt attālināti: deputāti sēdei var pieslēgties no jebkura datora ar interneta pieslēgumu, izmantojot drošu autentifikācijas līdzekli – e-parakstu.

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
25. Augusts 2020 / 12:43
3
ATBILDĒT
Var tikai piekrist godātā autora argumentācijai, papildus varētu piebilst, ka, piemēram, Rīgas pašvaldības iestādēs auditori sīki un smalki pētīja dokumentus par izdevumiem saistībā ar autotransporta un degvielas rēķiniem un uzdeva pamatotus jautājumus - kāpēc privātpersonai, kura būvējas Rīgā vairākos objektos, un kurai ir vairākas tiesvedības lietas Administratīvajā tiesā saistībā ar būvobjektiem Rīgā, visas tiesvedības tiek skatītas Rēzeknē, sakarā ar ko nodokļu maksātājiem uzlikts jūgs atmaksāt transporta un degvielas izdevumus turpceļam un atpakaļceļam. Uz minētajiem jautājumiem Seskim bija tikpat daudz atbilžu, piemēram, attālinātas tiesas sēdes nav tiesas sēdes, jo nevar pārliecināties par procesa dalībnieku un tiesneša identitāti. Vēl - attālinātas tiesas sēdes iepriekš tiek iestudētas, spriedumus un protokolus raksta korumpēts mākslīgais intelekts vai tiesas sēžu sekretārs. Būtiski, ka atklātās tiesas sēdēs oponents ir vieglāk sasniedzams, un to var pirms/pēc tiesas sēdes izlamāt vai uzspļaut. Daļa dalībnieku uzskata, ka attālinātas tiesas sēdes nevar būt pilnvērtīgas un neatbilst procesa likumiem, jo tajās nav iespējams aizturēt procesa dalībnieku kriminālprocesa uzsākšanai vai psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanai (tas attiecas arī uz civillietām un administratīvā procesa lietām). Tāpat attālinātās tiesas sēdēs nevar dzirdēt, ko sēdes pārtraukumos procesa dalībnieks apspriež ar savu advokātu, lai atsākoties lietas izskatīšanai, varētu izteikt lūgumu tiesai pārbaudīt, par ko runāja pārtraukumā advokāts ar klientu. Attālinātās tiesas sēdēs nav redzamas oponenta vai tiesneša kurpes, līdz ar ko nevar uzrakstīt sūdzību, ka tiesnesis bija neatbilstoši tērpies vai oponents pauda necieņu pret tiesu. Pārējos 666 iemeslus, kāpēc nav pieļaujamas attālinātas tiesas sēdes, Seskis auditoriem nemaz neklāstīja, un tie arī nejautāja.
Magone
25. Augusts 2020 / 10:54
4
ATBILDĒT
Paldies, ka uzrakstījāt manas domas, par ko domāju apmēram pēdējo 10 gadu garumā -tiesās nav vēlēšanās izmantot tehnoloģijas, nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta nelietderīgi, kaut vai uzturot telpas, bez kurām patiesībā varētu iztikt, izmantojot daudz mazākas platības.
Piemēram, vakar pat pastkastītē atradu sūtījumu no Rīgas apgabaltiesas -nu nesūtīs dokumentus ar elektronisko parakstu un viss. Nelīdz arī piedeklarētā oficiālā e-pasta adrese. Daudziem joprojām liekas, ka pa pastu ir drošāk.
TN > Magone
17. Septembris 2020 / 09:29
0
ATBILDĒT
Oficiālās elektronsikās adreses likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteikts, ka atteicībā uz tiesām šo likumu piemēro no 2021.gada 1.aprīļa. Tā kā nav ko tiesām pārmest, jo tīri tehniski, tām nav pieejama informācija par Jūsu oficiālo elektronisko pasta adresi.
RS > TN
23. Septembris 2020 / 15:33
0
ATBILDĒT
Precīzi! Biju domājis vispār par iestādes sapratni kā tādu, ka neizmanto šīs lietas!
Ārzemes dzivojošs > Magone
25. Augusts 2020 / 15:33
3
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu. It īpaši nav vārdu, kad nosūta dokumentus no tiesas pa pastu uz Čehiju, rezultātā, kāmēr dokumenti ir saņemti, ir kāvēti visi termiņi, ignorējot to, ka cilvēkam speciali ir izveidota oficiālā e-pasta adrese.
RS > Ārzemes dzivojošs
31. Augusts 2020 / 18:54
2
ATBILDĒT
Tādēļ jau ir Oficiālās elektroniskās adreses likums, kura 12.panta (1) nosaka, ka, ja ir aktivizēts e-konts, tad tas ir prioritārais paziņosānas kanāls iestādei. Ja persona norāda citu kanālu, tikai tad tas ir jāņem vērā un jāsūta uz norādīto.
Arguments, ka iestādei patīk papīru sūtīšana pa pastu neiztur kritiku, jo spēkā ir speciālais likums.
TN > RS
17. Septembris 2020 / 09:26
0
ATBILDĒT
Oficiālās elektronsikās adreses likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteikts, ka tiesām šo likumu piemēro no 2021.gada 1.aprīļa. Tā kā nav ko tiesām pārmest, jo tīri tehniski, tām nav pieejama informācija parJūsu oficiālo eelektronsiko pasta adresi.
visi numura raksti
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Erga omnes pienākumi un to aizsardzība no ANO orgānu puses
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi
Patērētāju tiesību aizsardzība gadu gaitā aplūkota gan dažādos rakstos un grāmatās, gan tiesu praksē un arī 2018. gada Augstākās tiesas prakses apkopojumā, tomēr juridiskajā literatūrā maz aplūkoti tieši negodīgi līguma ...
Madara Lindāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos tīklos: tiesiskie aspekti
Sociālie tīkli mūsdienās ir kļuvuši par būtisku platformu cilvēku savstarpējai saziņai un informācijas apritei. Līdz ar sociālo tīklu attīstību tos savas darbības ietvaros arvien vairāk izmanto arī valsts pārvaldes iestādes. Tas ...
Māris Lejnieks
Atsaucoties uz publicēto
Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību
Šogad 11. augustā plaši tika atzīmēta 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma 100. gadadiena. Rīgas pilī to atzīmēja ar svinīgu sēdi ar Valsts prezidenta priekšlasījumu, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta ...
AUTORU KATALOGS