Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Oktobris 2020 /Nr.43 (1153)

Par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā trīs mēnešu termiņa juridisko dabu
8 komentāri
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors 
Mg. iur.
Edijs Brants
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Ievads Kapitālsabiedrību izpildinstitūcijas (valdes) un pārraudzības institūcijas (padomes) locekļu civiltiesiskās atbildības institūts, kas galvenokārt regulēts Komerclikuma1 (turpmāk – KCL) B daļas XI sadaļas 4. nodaļā, ir viens no stūrakmeņiem civiltiesiskās apgrozības, tostarp uzņēmējdarbības stabilitātes un efektivitātes, nodrošināšanai. Minētā 4. nodaļa ir izkārtota vien divpadsmit pantos, kuri formulēti salīdzinoši lakoniski. Vienlaikus ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
31
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
28. Oktobris 2020 / 14:56
0
ATBILDĒT
Paldies par interesantu viedokli un diskusijas raisīšanu. Centīšos iespēju robežās šo diskusiju attīstīt, vismaz uzrakstot atbildes rakstu. Lai to izdarītu man ir nopietnāk jāapsver šeit izteiktie argumenti, tāpēc neņemos komentēt uzreiz. Pirmšķietami vairāki autoru secinājumi šķiet visnotaļ apsverami un diskutējami, tādēļ diskusija varētu būt noderīga tiesību attīstībai. Kā profesionāli juristi to zina, tiesības attīstās tikai konfliktā un strīdos, un tas ir normāli. Jurisprudencē un it īpaši tiesu lietās ļoti reti ir gadījumi, kad viss ir viennozīmīgi skaidrs. Ja viss būtu tik vienkārši, jurista profesija nebūtu nepieciešama, jauniešiem nebūtu jāmācās ilgus gadus, lai par tādiem kļūtu. Diskusija ir normāla, es pat teiktu ikdienišķa jurisprudences sastāvdaļa. Man prieks, ka šāda diskusija raisās, jo tas veido potenciālu tiesību attīstībai.

Tomēr uz vienu lietu gan gribētu vērst uzmanību uzreiz, proti, uz rakstā minēto apgalvojumu "Šeit jāatzīmē, ka ar "līdz šim izskanējušo viedokli" minētā raksta autors bija domājis Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša 2003. gadā tapušu komentāru pie Komerclikuma 172. panta sestās daļas".

Te jāsaprot viena elementāra, taču būtiska lieta: pretēji uzrakstītajam, minēto komentāru es nerakstīju ne kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ne kā tiesnesis, jo tajā laikā, 2003.gadā, nebiju ne viens, ne otrs. Par Augstākās tiesas priekšēdētāju es kluvu 2020.gada 16.jūnijā, t.i. 17 gadus pēc minētās publikācijas iznākšanas un par tiesnesi es kļuvu 11 gadus pēc šīs publikācijas. Nezinu, kādēļ autori šajā rakstā ir tik ļoti koncentrējušies uz savu oponentu personībām, pat akcentējot viņu šodienas amatus. Es personiski uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes publiskā diskusijā.
Sannija Matule > A.Strupišs
29. Oktobris 2020 / 09:27
0
ATBILDĒT
Raksta autoru rosinātais temats acīmredzami ir aktuāls, jo, atsaucoties uz šo konkrēto rakstu, jau esam saņēmuši (!!) vēl vienu viedokli (to varētu publicēt novembra otrajā JV numurā). Viedokļa autore atsaukusies uz sava promocijas darba atziņām, kas pēc dažām nedēļām tiks aizstāvētas. Šī piebilde vairāk informācijai, lai zinātu, ka tēmai būs turpinājums, un, protams, pēc tā priecāsimies saņemt arī Jūsu viedokli!
Jānis Kārkliņš > A.Strupišs
28. Oktobris 2020 / 16:20
0
ATBILDĒT
Šāda norāde par A.Strupiša kunga amatu nebija domāta ar jebkādu zemtekstu. Es tikai izlasot šo komentāru piefiksēju, ka tā ir ticis uzrakstīts. Vairāk bija doma pieminēt esošo amatu, jo tas šķiet loģiski un izrāda cieņu. Raksts ir arī vēsturiska liecība un pēc simts gadiem lasītājam būs vieglāk saprast, ar kādu cilvēku autoriem ir bijusi polemika.
Ja es, piemēram, atsauktos uz pasniedzēja J.Rozenfelda 1994.gada rakstīto, kad viņš vēl bija tikai docents, tad es vienalga rakstītu: "kā 1994.gadā norādījis profesors J.Rozenfelds.." nevis "kā 1994.gadā norādījis docents J.Rozenfelds..". Iespējams būtu pareizi vienmēr noskaidrot, kādu vēsturisko amatu autors ieņēma brīdī, kad izteica konkrēto domu, bet līdz šim nebiju tam pievērsis uzmanību. Ir zināms, ka prof. K.Čakste ir rakstījis rakstus, nebūdams profesors, bet mēs vienmēr viņam pieliekam klāt profesora nosaukumu, kad viņu citējam. Turklāt profesora statuss arī ir amats tāpat kā tiesneša amats. Jebkurā gadījumā svarīgāk ir pati diskusija par pašu izvirzīto jautājumu. Prieks, ka šo rakstu ir pamanījis augsti godājamais A.Strupiša kungs.
A.Strupišs > Jānis Kārkliņš
28. Oktobris 2020 / 19:41
0
ATBILDĒT
Viss kārtībā, vienkārši man ir atšķirīgs skatījums uz šo jautājumu. Iespējams, tāpēc arī tas man iekrita acīs kā vēsturiska neprecizitāte, kas var radīt nepareizu priekšstatu šodien.

Jebkurā gadījumā bumba manā laukuma pusē. Kas solīts, solīts. Tagad jārod laiks rakstam. :-)
Maksātnespēja
28. Oktobris 2020 / 10:52
0
ATBILDĒT
Maksātnespējas gadījumā Komerclikuma 172.pants nemaz nav piemērojams. Administrators pārņem visu pārvaldes institūciju tiesības un pienākumus - Maksātnespējas likuma 64(1)1.pkt. Kreditoru sapulce neaizvieto akcionāru sapulci, jo tai ir pavisam citi mērķi – Maksātnespējas likuma 86(1) un 89. Līdz ar to būtu absurdi uzskatīt, ka administratoram vajag piekrišanu pašam no sevis, lai celtu prasību pret bijušajiem valdes locekļiem par nodarītajiem zaudējumiem.
A.Strupišs > Maksātnespēja
28. Oktobris 2020 / 14:57
0
ATBILDĒT
Pilnīgi pareizi! Komerclikuma 172.pants maksātnespējas gadījumā nav piemērots. Rakstā minētais komentārs runā par pavisam citu konceptu, par kuru sīkāk pastāstīšu savā atbildes rakstā.
Tiesas kompetence
28. Oktobris 2020 / 10:46
0
ATBILDĒT
Tiesai nekur nav paredzēts (CPL neko tādu neparedz), ka būtu jāvērtē, vai pastāv iekšējs pilnvarojums. Valde apriori ir kapitālsabiedrības pārstāvēttiesīgā persona, tāpēc valde vienmēr var celt pilnīgi visas prasības, jo īpaši pret bijušajiem valdes locekļiem. Turklāt, ja valde redz, ka personai tūlīt beigsies 5 gadu termiņš un ir diezgan skaidrs, ka zaudējumi ir radīti, tad valdei (kaut vai neuzdotās leitvedības ietvaros) ir pienākums celt prasību, jo dalībnieku sapucles noorganizēšāna (aptuveni mēnesis) var novest pie noilguma. Dalībnieku sapulce šādu prasību var akceptēt arī vēlāk vai pat klusu ciešot.
Tomēr, ja valde ceļ šādu prasību bez dalībnieku sapucles akcepta, tad riskē, ka sapulce atsauks šādu valdi (uzticības zaudēšana) vai arī gadījumā, ja prasību beigās noraidīs, tad valde vairāk riskē, ka tiesvedības izdevumus varētu uzskatīt par zaudējumiem, ko pēc tam piedzīs no viņiem.
Neizpratne
28. Oktobris 2020 / 08:50
4
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
Kā varēja veidoties situācija, ka Latvijā tik ilgi pieturējās pie tik absurdas izpratnes par prekluzīvo termiņu. Tas liek arī apšaubīt Augstākaš Tiesas spēju iedziļināties jautājumu būtībā un spēju izprast tiesību teorijas pamatus.
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2020. gada septembrī un oktobrī aizstāvēti divi promocijas darbi. 23. septembrī promocijas darbu "Efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis pret likumu" aizstāvēja Jānis Priekulis, bet 14. ...
3 komentāri
Ringolds Balodis
Viedoklis
Ir nepieciešama adekvāta pēcnācējnorma svītrotā Satversmes 81. panta vietā
Andrejs Judins
Atsaucoties uz publicēto
Atgriežoties pie jautājuma par nepilngadīgo kriminālatbildības reformu
Edgars Džeriņš
Viedoklis
Kasācijas neesamība veicina nepieņemamus un tiesas necienīgus brāķus tiesas spriešanā
Vēršot uzmanību uz aktuālajām problēmām praksē, šajā rakstā autors dalās pieredzē par tiesu prakses gadījumu, kad tikai pēc lietas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izdevās novērst personas prettiesisku ...
Inese Rendeniece, Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Preču zīmju sajaucamas līdzības konstatācija Eiropas Savienības Tiesas praksē
AUTORU KATALOGS