ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

Šā gada 29. septembrī "Jurista Vārds" informēja par nepilngadīgo kriminālatbildības reformas nonākšanu finiša taisnē un ieceri jau tuvākajā laikā pieņemt galīgajā lasījumā nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL).¹ Kaut gan likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 357/Lp13) (turpmāk – likumprojekts), kas jaunā redakcijā izklāsta KL VII nodaļu (Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības) un satur vairākus citus grozījumus, jau pašā sākumā tika pieteikts kā "nepilngadīgo kriminālatbildības reforma",² tomēr kardinālu juvenālās justīcijas pārkārtošanu tas neparedz. Atzinīgi vērtējot priekšlikumus noteikt, ka turpmāk probācijas uzraudzību būs iespējams piemērot ne vien kā papildsodu, bet arī kā pamatsodu; ka kriminālsoda "piespiedu darbs" nosaukums tiks mainīts uz "sabiedriskais darbs"; ka kriminālsods "mantas konfiskācija", kuru faktiski bērniem arī nepiemēroja, vairs nebūs iekļauts nepilngadīgajiem piemērojamo kriminālsodu sarakstā, – iecerētie grozījumi faktiski var tikt atzīti vien par nepilngadīgo kriminālatbildības reformas pirmo kārtu.

Analizējot likumprojekta tekstu, tā anotāciju, likumprojektam uz otro un trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, kā arī darbā ar likumprojektu iesaistīto ekspertu paustos viedokļus, rodas vairāki jautājumi, kas prasa papildu izvērtēšanu un skaidrošanu. To ievērojot, kā arī ņemot vērā, ka paredzētais grozījumu spēkā stāšanas laiks ir tikai 2022. gada 1. janvāris, ir nolemts Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā organizēt papildu diskusiju par nepilngadīgo kriminālatbildības reformu. Domāju, ka diskusija ne vien veicinās viedokļu apmaiņu, bet arī palīdzēs pilnveidot likumprojektu, kā arī sekmēs vienotas izpratnes veidošanos par nepilngadīgo kriminālatbildību.

Diskutējot par virzītajiem grozījumiem KL, citu starpā ir paredzēts pievērst uzmanību vairākiem aspektiem, kas izklāstīti turpmāk

[1] Vai grozījumi KL ir pietiekami, lai uzskatītu nepilngadīgo kriminālatbildības reformu par īstenotu?

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka ar to "ir paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu – nepilngadīgai personai kriminālatbildību piemērojot tikai noteiktos gadījumos. Tādā veidā samazinot jauniešu likumpārkāpēju skaitu, veicinot jauniešu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā, kā arī darba tirgū".³ Ņemot vērā, ka saskaņā ar jau spēkā esošo regulējumu arī patlaban nepilngadīgos var saukt pie kriminālatbildības tikai "noteiktos gadījumos" (proti, (a) pastāvot visām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm; (b) nepilngadīgos var atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura līdzekļus; (c) nepilngadīgos nedrīkst sodīt ar brīvības atņemšanu, ja tika izdarīti kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi; (d) likumā ir vairākas citas nepilngadīgām personām labvēlīgas tiesību normas), nav skaidri saprotams, ko kontekstā ar pieteiktajiem grozījumiem nozīmē minētais reformas mērķis – "kriminālatbildības piemērošana nepilngadīgām personām tikai noteiktajos gadījumos".