Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Novembris 2020 /Nr.46 (1156)

Leģisprudence kā zāles pret normofīliju
8 komentāri
Mg. iur.
Andrejs Stupins
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Vai normofīlijas fenomens jeb dzīve pēc principa "Kur tas ir rakstīts?" ir saskanīgi ar modernu izpratni par demokrātisku tiesisku valsti? Šajā sakarā vairākkārt ir izskanējuši viedokļi par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu pārskatāmāku, kvalitatīvāku un ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu, mazināt tiesiskā regulējuma pārmērīgu jaunradi skaitā un apjomā, kā arī radīt priekšnoteikumus pārāk detalizēta un ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
29
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
20. Novembris 2020 / 19:44
0
ATBILDĒT
Atzīšos, ka labāku sākotnējo atgriezenisko saiti rakstā pagaidām vēl tikai aktualizējamās problēmdiskusijas sakarā tieši dziļuma ziņā nevarēju pat iedomāties. No sirds pateicos apjomīgo komentāru autoriem!
Perspektīva no nedabisko tiesību piekritēja
17. Novembris 2020 / 22:43
4
ATBILDĒT
Bez šaubām situācija, ka 2020. gadā joprojām ir jārisina Saeimas acīmredzamās juridiskās tehinkas problēmas ir absurda. Tomēr reālu piedāvājumu tam, ko nozīmē tiesību normas "skaidrība" autora rakstā neredzu. Uz jautājumu "Jūs taču gribat skaidras normas" tāpat kā uz jautājumu "Jūs taču gribat rīkoties labi/taisnīgi/pareizi" parasti atbilde būs apstiprinoša, Protams, šībrīza stāvoklis nekādā gadījumā nav optimāls un autora risinājums, kas piedāvā uzlabot tieši likumdošanas procesu, padarot to balstītu uz faktiem, bez šaubām, ir ļoti atbalstāms (vienīgi atsauces uz Satversmes tiesas atziņām nav tik pārliecinošas un precīzāk, manuprāt, būtu sākt ar 1936. gada ordo manifestu un Böhm, Eucken un Grossmann-Doerth darbiem). Tomēr aplūkojot tikai procesuālo pusi un nepievērošoties tiesību normas interpretācijas un juridiskās izglītības jautājumiem šis piedāvājums nav pilnīgs un problēmu nerisina. Bez šaubām, sagatavošanas materiāli ir neatņemama tiesību normas konteksta daļa un tādēļ palīdz iegūt pietiekami aptuvenas zināšanas par kādas tiesību normas saturu, tomēr kāda no tiem ir jēga, ja kāds nav pamanījis, ka "Dievs ir miris" un metafiziska judeo-kristiešu strukturālisma attieksme pret to, kas ir tiesību norma un tadēļ to, ka Bībeles iztulkošanas metodes (hermeneitiku) modernismā īsti neiederas. Savukārt lielākā daļa kritikas par "gramatiskās metodes" piemērošanu, ir balstīta 1) par to, ka tiesību piemērotājiem vispār nav konceptuālas un sistēmiskas izpratnes par to, ko viņi dara (galvenokārt nespēja nosķirt tekstu kā normas izpausmi no normas) tai skaitā to, ka nevienu neinteresē ko viņi domā par to, ko tiesību normas izpausmē lietotie vārdi nozīme (neizprante par to cik komunikācija patiesībā ir sarežģīta) vai to, ka Saeima, nevis izdevniecība "Zvaigzne ABC" nosaka, to kāds ir tiesību normas saturs (piešķir vārdiem nozīmi), 2) atteikums apmierināt kādas puses subjektīvu interesi kāda tiesību normā "kaut ko ielasīt". Autors, uzturot Latvijas "tiesību zinātnē" pastāvošo pilnīgi aplamo izpratni par to, kas ir "pozitīvisms", neiesaistās diskusijā par to kā lai kāds, nebalstoties uz autoritāti balstītiem argumentiem, noskaidro kādas tiesību normas saturu. Nejau pozitīvisms, bet gan konceptuālas, dziļās izpratnes, ieinteresētības un arī ...ehh..godīguma pret sevi, tai skaitā cieņas pret savu darbu... kā arī sistēmiskās problēmas - konkurētspējīga atalagojuma un darba apstākļu nodrošinājumu trūkums ir iemesls piemērošanas problēmām un lielajam tiesību normu skaitam, savukārt, akadēmiskajā vidē pastāvošie sofijismi šai problēmai vairāk kaitē nekā palīdz. Citiem vārdiem, kamēr juridiskā izglītība būs balstīta uz metodēm, kas pasaulei bez Dieva mēģina iemācīt to, kā lasīt Dieva vārdus un kura lasījumus klausīties un kurus nē un "tiesību zinātne" uz strauji savu autoritāti zaudējošo vācu dogmātiku, nevis uz modernisma humānisma idejām, jeb atteiksies iesaistīties diskusijā ar mūsdienu filozofiju, tikmēr arī "laba" likumdošana savu mērķi nesasniegs.
A.S. > Perspektīva no nedabisko tiesību piekritēja
20. Novembris 2020 / 18:01
0
ATBILDĒT
Modernisms uzsāka Renesanses un Apgaismības sasniegumu degradāciju, nepiedāvājot vietā praktiski neko. Postmodernisms šo degradāciju noved līdz loģiskām beigām. Tapēc neredzu ne mazāko pamatu sajūsminaties par modernisma "sasniegumiem".
S. > Perspektīva no nedabisko tiesību piekritēja
19. Novembris 2020 / 16:23
0
ATBILDĒT
Protams, autora rakstu varētu uzlabot, izvērst un precizēt, bet tas visticamāk tiks darīts autora disertācijā (rūpīgs lasītājs būs pamanījis, ka autors ir doktorants). Viens raksts populārzinātniskā platformā, diemžēl, nevar paust fundamentālu un izsmeļošu zinātnisku redzējumu, toties var raisīt diskusiju (kāds, manuprāt, arī bijis autora mērķis).

Kas attiecas uz piesaukto ordoliberālismu, diez vai tas būtu pareizais "sākuma punkts". Jūs pats runājat par "konceptuāli dziļās izpratnes" trūkumu, kas tomēr nevar tikt saistīts ar pozitīvismu. Tomēr šāda pieeja ir rudimentāra. Tas, kas pozitīvisms bija 20.gadsimta vidus Vācijā, nav tas pats, kas tas bija LPSR. Protams, savu identitāti apzinošs vai neapzinošs pozitīvists var mēģināt slēpties aiz 20.gs. vidū izdotas vārdnīcas, kuras virspusēji tulkoto versiju vēlāk izdevusi "Liesma", un spekulēt, ka tas, kas bija LPSR, nemaz nebija pozitīvisms. "Es esmu tiesību reālists," tā teikt. Bet tas nemaina faktu, ka 20.gs. vidus doktrīnas, kas kādā daļā varbūt strādā Vācijā, nav atskaites punkts un postsociālisma valsts iluzori lineārās virzības virsotne. Visupirms ir jāanalizē tiesiskā realitāte - lielas daļas Latvijas juristu juridiskā saprāta deformācija, proti, Jūsu prezumētās "konceptuālas, dziļas izpratnes" trūkums, un tā iemesli. Tas zināmā mērā jau sniegs atbildi uz raksta noslēgumā izvirzīto tēzi par universālu "check-list" labas likumdošanas nodrošināšanai. Tiesību un demokrātijas kultūra ir attīstības procesā. Vulgarizējot: atskaites punkts nekad nav statisks. Turklāt - smejies vai raudi - radikālajām idejām ir īss mūžs.

Par Latvijas akadēmiskajām aprindām - homogenizācija ir nevietā. Tās raksturo dažādas personas, tostarp pat tās, kad aprakstītas autora rakstā. Šķiet, Jūs runājat par konkrētām personām un to zinātniskajiem pētījumiem. Aicinot uz "diskusijām ar mūsdienu filozofiju", būtu jāņem vērā, vai tā ir folozofija vai tikai kaimiņu tantes, kas nolasījusi ķiršus pāris grāmatās, viedoklis.
Valsts ieņēmumu dienests
17. Novembris 2020 / 15:42
5
ATBILDĒT
Šķiet, ka raksta autors apskata tikai teoriju, neanalizējot faktisko situāciju. Taisnīgums arī ir filozofisks jēdziens un neskaidru normu gadījumā taisnīgums var tikt interpretēts dažādi. Kas vienai strīda pusei ir taisnīgi, otrai - netaisnīgi. Piekrītu, ka tiesību normu interpretācijai ir izšķiroša nozīme, tomēr tikai tajos gadījumos, kad pielietotas visas interpretācijas metodes. Ja aplūkojam administratīvos aktus, tad vairākumā gadījumu ir pielietota tikai gramatiskā metode, kas var būt pretrunā gan ar sistēmisko, gan vēsturisko, kur nu vēl teleoloģsiko metodi. Šajā gadījumā normas mērķis netiek sasniegts. Ja normu nebūtu, tad taisnīguma jēdziens tiktu staipīts uz visām pusēm.
. > Valsts ieņēmumu dienests
20. Novembris 2020 / 12:49
0
ATBILDĒT
Trīs atvērumu rakstā, kura mērķis, manuprāt, pamatā bija norādīt uz problēmu, atradu arī daudzus lakoniskus praktisko situāciju aprakstus. Tāpēc nevaru piekrist apgalvojumam, ka autors apskata tikai teoriju. Administratīvo aktu izdošanas prakses analīze, manā ieskatā, ne tuvu nebija šī raksta uzdevums.
Elfa > Valsts ieņēmumu dienests
17. Novembris 2020 / 17:53
0
ATBILDĒT
Nesaprotams komentārs. Rakstā taču ir vērsta uzmanība uz pieaugošiem un neizbrienamiem normu biezokņiem, nevis aicināts "staipīt" taisnīgumu bez tiesību normām. Normas nekur nepazudīs. Tām vienkārši ir jākļūst kvalitatīvākām un efektīvākām, uz ko autors arī aicina.
Tiesību piemērotājs > Valsts ieņēmumu dienests
17. Novembris 2020 / 16:42
0
ATBILDĒT
Šķiet, ka komentāra autors neuztvēra raksta būtību. Tajā tiešā tekstā ir aicināts nejaukt tiesību normas skaidrību ar detalizētību un uzsvērts, ka kazuistiska tiesību norma ir tieši tik neprecīza, cik tā ir precīza. Tādēļ detalizēti uzrakstīta tiesību norma ne vienmēr ir skaidra. Lai arī cik precīzi un skaidri būtu formulētas tiesību normas, to saturs vienmēr būs noskaidrojams interpretācijas ceļā. Un šī interpretācija arī paģēr visu iztulkošanas metožu izmantošanu, lai nonāktu līdz rezultātam, kurā personas ir pārliecinātas par taisnīguma iestāšanos pat tad, ja tās tiesiskā ziņā atrodas zaudētāju lomā. Komentārā pilnīgi noteikti ir runa par sliktiem tiesību piemērotājiem, kas sev vienmēr uzdod raksta autora identificēto jautājumu “kur tas ir rakstīts?”. Un tieši šādas pieejas kritika rakstā ir pausta, jo gramatiski noformulēt visus iespējamos dzīves gadījumus nav iespējams. Ja vienā no tūkstoš gadījumiem precīza “instrukcija” uzrakstīta nebūs, ar šādu pieeju taisnīgums neiestāsies. Autors ir uzsvēris (starp citu – skaidri), ka skaidrība (nevis kazuistiska detalizētība) ir viena no galvenajām normatīvo aktu izstrādāšanas prasībām. Savukārt komentārā ir saskatāma acīmredzama pretruna – no vienas puses tiek prasītas detalizētas normas, bet no otras – kritizēti tiesību piemērotāji, kuri ir kompetenti vienīgi šādu kazuistisku normu piemērošanā.
visi numura raksti
Intervija
Satversmes tiesas tiesnešiem "visas antenas" ir jānoregulē uz procesiem, kas notiek sabiedrībā
Vai politiska cīņa ir neizbēgama Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesa daļa? Kāpēc tiesas spriedums ir tikai tiesiskās sistēmas attīstības "momentuzņēmums"? Par ko liecina lielais atsevišķo domu skaits Satversmes tiesā ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Apbalvo tieslietu sistēmas darbiniekus

Tuvojoties valsts svētkiem un Tieslietu ministrijas dibināšanas gadadienai, tieslietu nozares darbiniekiem piešķirti tieslietu sistēmas apbalvojumi.

2 komentāri
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Informācija
Latvijas notāri ievēlējuši sev jaunus priekšstāvjus  

13. novembrī notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā tika ievēlēta Latvijas Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija.

Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību subjekts kā cietušais kriminālprocesā
Raksta mērķis ir apskatīt svarīgākos problēmjautājumus, kas saistīti ar publisko tiesību subjekta dalību kriminālprocesā cietušā statusā, kā arī piedāvāt autora redzējumu par likuma un prakses nepilnību novēršanu.  
Reinis Grandāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzētais atsavinātāja apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības
AUTORU KATALOGS