Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

8. Decembris 2020 /Nr.49 (1159)

Blakus lēmums, kas gaida atbildes
8 komentāri

Salīdzinājumā ar Zolitūdes traģēdijas lietas pilno spriedumu – vairāk nekā 1200 lappušu – tā sakarā pieņemtais tiesas blakus lēmums1 par prokuroru darbu šajā kriminālprocesā apjomā ir pavisam pieticīgs – vien dažas lappuses. Taču tajās paustais ir tik ietilpīgs, ka nedrīkst palikt bez juristu uzmanības un plašākas iztirzāšanas. Tiesas vērtējumā, šajā krimināllietā konstatētie Kriminālprocesa likuma pārkāpumi prokuroru darbā ir būtiski un bijuši pamats šādam blakus lēmumam.

Šajā reizē daudzu izbrīnu raisījis ne vien fakts, ka tiesa par šādiem jautājumiem, tas ir, prokuroru darbu konkrētā procesā, vispār publiski runā, bet arī tas, ka tiesas viedoklis nav jāmeklē starp rindiņām vai interpretācijas ceļā. Tiesa to ir pozicionējusi tieši un skaidri: Zolitūdes traģēdijas iemesli bija jāizmeklē ne tikai iespējami ātri, bet arī profesionāli, vispusīgi un objektīvi, visiem ar šo notikumu saistītajiem būtiskajiem apstākļiem bija jādod pienācīgs, objektīvs un taisnīgs novērtējums.2 Taču tiesai bijis jāsecina, ka prokurori, īstenojot kriminālprocesā izmeklēšanas uzraudzību un valsts apsūdzības uzturēšanu, nav ievērojuši profesionalitātes, kompetences un objektivitātes kritēriju, ir pieļāvuši nolaidību un likuma pārkāpumus, pildot amata pienākumus.3 Runājot vēl detalizētāk, tiesa pat uzskata, ka valsts apsūdzības uzturētāji vietām ir centušies manipulēt ar pierādījumiem, neskatoties uz to, ka dažkārt iegūtās ziņas lietā ir nepilnīgi atspoguļotas, tās ir pretrunīgas vai vienkārši neatbilst lietā noskaidrotajiem apstākļiem.4 Konkrētos aspektos prokuroru rīcība, tiesas ieskatā, faktiski jau robežojusies ar atsevišķu personu apzināti nepatiesu saukšanu pie kriminālatbildības un mēģinājumu sekmēt nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanu.5

Ko tādu lasīt ir neomulīgi. Ja to atļaujas pateikt tiesa, tad situācija ir ļoti nopietna, un juridiskā sabiedrība vienkārši nedrīkst izlikties, ka uz mums pārējiem tas neattiecas. Attiecas gan! Katrs tiesvedības process, jo īpaši kriminālprocess, skar arī visas sabiedrības kopējās intereses. Tāpēc apsvērumi, kas tiesai likuši nonākt pie nesaudzīgajiem secinājumiem un kuri būtu jāizlasa katram krimināltiesību jomas juristam, pieprasa padziļinātas ekspertu diskusijas pēc būtības un par tēmu kopumā. Piemēram, vērtējot tās rīcībā nodotos materiālus, tiesa secinājusi: lietai ir pievienots teju viss, kas jebkad ticis atrasts pie apsūdzētajām personām, tādēļ mākslīgi ir palielināts krimināllietas sējumu – 80 – skaits, lietisko pierādījumu un dokumentu vienības, kas nesekmē lietas ātrāku izskatīšanu. Lietai pievienotā pisuāra jaucējkrāna rokasgrāmata vai kādas bankas brošūra ar kreditēšanas piedāvājumu jau ir apskrējusi mediju virsrakstus. Bet juristiem būtu jāvienojas, kam dodama priekšroka – materiālu kvantitātei vai pierādījumu kvalitātei?

Tāpat tiesa par nepieļaujamu novērtējusi situāciju, ka prokurori, uzturot apsūdzību, nespēj formulēt, kurš pierādījums uz kuru apsūdzēto ir attiecināms un ko tieši pierāda, kā rezultātā apsūdzētajiem, to aizstāvjiem un tiesai vienkārši ir jāuzmin, ar kādiem pierādījumiem prokurori pamato atsevišķi katras apsūdzētās personas vainu.6 Vai tā tam ir jābūt?

Šeit ieskicētas vien atsevišķas detaļas par pirmās instances tiesas viedokli, bet tas vēl nav galavārds, jo prokuratūra lēma šo blakus lēmumu līdz ar pašu spriedumu pārsūdzēt, plašākus komentārus solot pēc tam. Blakus lēmumā tiesa paudusi, ka noskaidrot apstākļus, kas ietekmēja prokuroru darba kvalitāti, nav tiesas, bet gan Ģenerālprokuratūras pienākums. Tas nav arī "Jurista Vārda" uzdevums. Taču mūsu pienākums noteikti ir rosināt un uzturēt diskusiju, lai rastu atbildes uz diskutējamiem jautājumiem, kas izriet no konkrētā blakus lēmuma. Un to mēs arī darīsim, jo pavisam drīz – 2021. gada janvārī – ir sagaidāms tematiskais izdevums, kas ietvers arī izmeklēšanas kvalitātes, uzraudzības un pierādīšanas aspektus.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020. gada 18. februāra blakus lēmumu, lietas arhīva Nr. K68-0025-20/20, ECLI:LV:RPPT:2020:0218.11511002713.6.BL. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi

2.  Blakus lēmuma 15. punkts.

3.  Turpat, 16. punkts.

4.  Turpat, 13.2. punkts.

5.  Turpat, 13.5. punkts.

6.   Turpat, 12.2. punkts.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Blakus lēmums, kas gaida atbildes. Jurista Vārds, 08.12.2020., Nr. 49 (1159), 2.lpp.
17
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Moka
8. Decembris 2020 / 17:23
1
ATBILDĒT
Manuprāt, diezgan absurdi, ka tiesas spriedums ir uz vairāk kā 1200 lapām. Interesanti, cauršuva spriedumu ar virvi?
Max Headroom > Moka
8. Decembris 2020 / 19:08
0
ATBILDĒT
Sprieduma daļa, kurā tehniski sarežģīta lieta ar daudzām iesaistītajām personām aprakstīta un izspriesta pēc būtības, garuma ziņā pati par sevi nav nekas ārkārtējs. Starptautiskās tiesas (šķīrējtiesas, specializētās krimināltiesas utt.) regulāri pieņem spriedumus uz vairākiem simtiem lappušu.

Ja ir kaut kas, ko gribētos smagi nokritizēt no juridiskās tehnikas viedokļa, tad tie ir daudzi simti lappušu (aptuveni no sprieduma vidus), kur uzskaitīti visi lietā esošie pierādījumi - tūkstošiem dažādu aktu, pavadzīmju utt. - un norādījumi, ko ar tiem turpmāk darīt. Pieļauju, ka tas varētu būt bijis apzināts tiesas gājiens, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību lietas materiālos sakrauto pierādījumu absurdajam apjomam un vienveidīgumam - pretējā gadījumā grūti saprast, kādēļ šo procesuālo niansi nevar noformēt atsevišķa ar iztiesāšanu nesaistīta dokumenta veidā (nezinu gan KPL nianses - ja šādu formu tiesai uzspiež likums, tad tā ir visai liela nejēdzība).
:) > Moka
8. Decembris 2020 / 18:49
1
ATBILDĒT
Manuprāt, tikpat absurdi, kā prokuratūras iesniegto pierādījumu apjoms un kvalitāte!
Seskis
8. Decembris 2020 / 10:35
0
ATBILDĒT
Pieļauju, ka spriedums Zolitūdes lietā ir ļoti labs, tomēr ne ideāls. Ideāls tas būtu, ja visi būtu attaisnoti. Jo būvniecības lietās reti var būt viens vai vairāki vainīgie Krimināllikuma izpratnē, ir tikai interešu cīņa. Piemēram, Z-Torņi Pārdaugavā, kas neatbilst būvprojektam, kur pagrabā skalojas ūdens un ir bezgala daudz citas neatbilstības. Būvvalde atteicās pieņemt torņus ekspluatācijā, būvnieks iesniedza ekspertīzi, ka viss kārtībā, Būvniecības valsts kontroles birojs pēcāk atņēma sertifikātu ekspertam, savukārt tiesa atcēla Būvvaldes lēmumu pagarināt torņu ekspluatācijā pieņemšanas termiņu. Un neko, torņi stāv un, cerams, stāvēs vēl kādu laiku, ja nenogrims Daugavā. Būvniecības lietas ir kā Agatas Kristi romāns „Slepkavība Austrumu ekspresī", kur nozieguma izdarīšanā ir vainojams katrs iesaistītais, bet katram ir arī savs stāsts un sava taisnība, kas novedusi līdz likumsakarīgam stāsta finālam - izdarītajam noziegumam.
vai nu nav zināms, ka Z-torņus > Seskis
8. Decembris 2020 / 16:10
0
ATBILDĒT
uzcēla uzņēmuma valde sabiedriskā kārtā, pašu spēkiem?
sm.
8. Decembris 2020 / 07:13
0
ATBILDĒT
Kāpēc publicēti tikai blakus lēmumi, be ne pats spriedums?
Vilis > sm.
8. Decembris 2020 / 12:08
0
ATBILDĒT
Spriedums ir publicēts:
https://www.tiesas.lv/Contents/Item/Display/5939
Māris > sm.
8. Decembris 2020 / 08:21
0
ATBILDĒT
Precīzi nezinu, bet minu, ka tas vēl nav anonimizēts, tāpēc arī nav publicēts..
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi
2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam", ar kuru Darba likuma 155. panta pirmā ...
2 komentāri
Intervija
Eiropas Cilvēktiesību konvencija – dzīva, mainīga un joprojām aktuāla
1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija). Atzīmējot Konvencijas 70 gadu jubileju, "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Rīgas Juridiskās ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2020. gada novembrī aizstāvēti divi promocijas darbi tiesību zinātnē. 16. novembrī Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē aizstāvēts Evijas Novicānes promocijas darbs "Valdes locekļa atbildība par ...
Matīss Šķiņķis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01
12 komentāri
Inga Bite
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesa kā pozitīvais likumdevējs
7 komentāri
AUTORU KATALOGS