ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

8. Decembris 2020 /Nr.49 (1159)

Tiesas spriedums: iespēja samērīgam politiskajam kompromisam
4 komentāri
Mg. iur.
Edgars Pastars
Zvērināts advokāts (darbība uz laiku apturēta) 

Satversmes tiesas 2020. gada 16. novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums) neapšaubāmi bija viens no 2020. gada ievērojamākajiem spriedumiem. Šajā rakstā būšu vairāk neakadēmisks, ņemot vērā, ka "Jurista Vārds" nav tikai konstitucionālo tiesību juristiem paredzēts izdevums. Atbildot uz publiski paustu komentāru, es priekšlaicīgi atvainojos kādai cienījamai kolēģei, ja arī šis mans raksts atgādinās "nočivinātu eksperta viedokli ideoloģiski pareizā gaismā".

Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka aizsargājama ir ikviena ģimene, arī viendzimuma pāri, nevis tikai jāvadās pēc tā, ka tā aizsargā tikai ģimeni, kas balstās laulībā. Tiesa nepārskatīja un neuzdeva likumdevējam pārskatīt laulības konceptu.

Varbūt no atmiņas ir pagaisis kāds cits Satversmes tiesas spriedums, tādēļ atgādināšu 2004. gada 11. oktobra spriedumu lietā Nr. 2004-02-0106, kurā tiesa secināja, ka ir aizsargājama ikviena ģimene un pievienojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumam, ka "bioloģiskā un sociālā realitāte ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu".

Es nedomāju, ka Satversmes tiesas spriedums būtu drauds konservatīvajām vērtībām, ja pareizi to lasa un izpilda.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautājums
8. Decembris 2020 / 18:04
7
ATBILDĒT
No Autora: "Tomēr modernāka tiesiskas valsts izpratne, akcentējot tiesību suverenitāti, noteikti atzītu citādi. Līdz ar to, visticamāk, arī Centrālā vēlēšanu komisija diez vai likumprojektu, kas būtu pretrunā ar cilvēka cieņas principu, atzītu par Satversmes 78. pantam atbilstošu un nododamu referendumam"...
Vai Autors var paskaidrot jēdzienu "modernāka tiesiskās valsts izpratne"???? Kā zināms, nekas tika ātri nemainās kā mode! Vai zem šī diplomātiskā teiciena patiesībā ir jāsaprot tas, ka "suverēns" pēc modernās izpratnes ir tik stulbs un neizglītots, ka lēmumu pieņemšanas procesā ir jāiejaucas milzīgi izglītotajiem juristiem, kuri izglītības patiesā būtība ir spēja, izmantojot neizsekojamu retoriku un - bieži - cinismu un bezkaunību - kalpot šī brīža "modernajām"izpratnēm????
Max Headroom > Jautājums
8. Decembris 2020 / 18:56
3
ATBILDĒT
Pirmkārt, atļaušos aizrādīt, ka vārdi "moderns" (mūsdienīgs, ar jaunākajām atziņām un attīstību saskanīgs) un "mode" (aktuālais subjektīvais stils kādā jomā) gluži nav tik cieši saistīti jēdzieni, lai tos uztvertu kā sinonīmus. Nedomāju, ka šajā un līdzīgās publikācijās ir paslēpta otrā nozīme, lai gan demagogi, protams, kādā brīdī var uzstāt uz šādu teksta iztulkojumu.

Otrkārt, kāda ir alternatīva? Atzīt, ka suverēns tautas nobalsošanā var, piemēram, ar 80/20 vairākumu nobalsot, ka kāda mazākumgrupa turpmāk mūžīgi būs vairākumgrupas kalpi, un ka neviens nedrīkst leģitīmi nostāties pret šādu nepārprotamu gribas izteikumu? Respektīvi, vai tautai kā suverēnam vispār kaut kas (paša izteikts vai citiem apsolīts) ir saistošs vai tas var katru dienu par 180 grādiem mainīt plānus, kā dzīvot un ko darīt? Kur būtu jānovelk robeža?
Jautājums > Max Headroom
8. Decembris 2020 / 20:01
3
ATBILDĒT
atbildot uz otro: mēs taču labi saprotam, ka dzīve ir kustība, tāpēc jēdziens "mūžīgi mūžos" ir relatīvs. "Mūžīgie mūži" mainās, sasniedzot sabiedrībā kaut kādu kritisko masu noteiktu priekštatu mainīšanai. Kad ( varbūt - nekad) mūsu sabiedrībā dabīgi būs izveidojusies kritiskā masa mainīt priekšstatu par tradicionālu ģimenes modeli, tad tas arī mainīsies. Nedomāju, ka procesu vajag paātrināt tiem, kas uzurpējuši "mūsdienīgas tiesiskas valsts izpratnes" monopolu.
K.
8. Decembris 2020 / 10:07
6
ATBILDĒT
Paldies autoram par apzināti neakadēmisku skaidrojumu viegli uztveramā valodā! Cerams, ka tas sasniegs plānoto adresātu.. :)
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi
2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam", ar kuru Darba likuma 155. panta pirmā ...
2 komentāri
Intervija
Eiropas Cilvēktiesību konvencija – dzīva, mainīga un joprojām aktuāla
1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija). Atzīmējot Konvencijas 70 gadu jubileju, "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Rīgas Juridiskās ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2020. gada novembrī aizstāvēti divi promocijas darbi tiesību zinātnē. 16. novembrī Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē aizstāvēts Evijas Novicānes promocijas darbs "Valdes locekļa atbildība par ...
Matīss Šķiņķis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01
12 komentāri
Inga Bite
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesa kā pozitīvais likumdevējs
7 komentāri
AUTORU KATALOGS