22. Decembris 2020 / 13:47
Paldies autorei un arī pārējiem šā numura autoriem, ļoti vērtīgi!
Tikai neliels precizējums.
Runājot par rakstā minēto Senāta lēmumu konkurences (apvienošanās kontroles) jomā, jāatgādina, ka šis lēmums neattiecās uz autores piesauktajiem EST skatītajiem gadījumiem, kad runa bija par jomām, "uz kurām attiecas Savienības tiesības". EST spriedumos, kas minēti raksta attiecīgajā atsaucē, ir runa par tiesībām, „kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās".
Nav šaubu, ka EST prakse LESD 263.p. piemērošanā ir vērā ņemams tiesību avots kaut vai salīdzināšanai arī gadījumos, kad pastāv paralēlisms (un arī Senāta lēmumā ir akceptēta prakses izmantošana), bet vai tas nozīmē, ka nacionālajai tiesai ir pienākums tieši piemērot LESD 263.pantu tiesā iesniegtajām prasībām, kas izriet no nacionālajām tiesībām? Ja tā, tad drīzāk kā uz kļūdainiem jāskatās uz Senāta lēmumiem, kas iepriekš tikuši pieņemti par cita veida Konkurences padomes lēmumiem (Konkurences likuma pārkāpumu gadījumā) un daudzās citās ar konkurences tiesībām nesaistītās lietu kategorijās, kurās Senāts ir vērtējis atbilstību Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajai daļai.
Ja savukārt runa ir par līdzīgu standartu - tas jau ir katras konkrētas lietas vērtējums.
Ja salīdzinām, kādā veidā EST par nepieņemamām atzīst tajā iesniegtās prasības, jāsecina, ka tā kritērijos „tiešs un individuāls skārums" ielasa virkni kritēriju, ko Latvijas administratīvā procesa tiesībās vērtē pa atšķirīgu ceļu, bet beigu beigās nonāk pie tāda paša rezultāta. Piemēram, EST tādā veidā - atzīstot, ka nav tiešs un individuāls skārums, - atsaka pieņemt starplēmumus, savukārt Latvijā atzīst - vēl nav galīgu tiesisko seku, kas ir tiesā pārsūdzama administratīvā akta pazīme. Arī tādēļ tieša 263.panta kritēriju un prakses pārcelšana uz Latvijas administratīvo procesu būtu jāvērtē ar apdomu, skatot sistēmu kopumā. Bet tas jau būtu vesela raksta vērts jautājums.
Rakstā arī vienādots tiesību vai tiesisko interešu aizskārums (kam atbilstoši Senāta lēmuma tekstam nav jābūt būtiskam, bet vispār ir jābūt) ar Senāta lēmumā minēto "ietekmi uz leģitīmi iegūtu pozīciju tirgū un uz spēju turpināt komercdarbību", no kā neatbilstoši lēmumam izdarīts secinājums, ka Senāts sašaurinājis "tiesību aizskāruma" kritēriju uz "būtisks tiesību aizskārums".
