ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2021 /Nr.2 (1164)

Revīzijas galvenie secinājumi par izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošiem faktoriem
Ilze Grīnhofa
Valsts kontroles padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore 

Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietvaros sagatavotie ziņojumi un galveno secinājumu/ieteikumu apkopojumi ikvienam interesentam pilnā apjomā ir pieejami Valsts kontroles mājaslapā. Tāpēc šī raksta mērķis ir vērst uzmanību vienīgi uz revīzijā konstatētajiem būtiskākajiem pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu negatīvi ietekmējošiem faktoriem, kuru novēršanai Valsts kontroles vērtējumā ir jāveic nepieciešamie pasākumi.

Neraugoties uz to, ka noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šīs kategorijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi. Visās revīzijas apjomā iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies, un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst. No lietderības revīzijā konstatētā izriet, ka:

– par optimālu laiku šīs specifikas kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vairumā gadījumu būtu uzskatāmi1 trīs gadi no kriminālprocesa uzsākšanas, bet no revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020. gada sākumu 63 % kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem, un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā 10 gadiem (t.i., uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam);

– no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020. gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56 % kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44 % kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, un četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību. Pat tad, ja izmeklētājs ir pārliecināts, ka pierādījumi ir pietiekami un virza kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai, prokurora kompetencē ir izlemt: vai ir ceļama apsūdzība, vai kriminālprocess ir atgriežams izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, vai arī kriminālprocess ir izbeidzams. Arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam,2 uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu t.s. galīgais pierādīšanas pienākums. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas – tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.3

Tātad ir acīmredzami, ka krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir atkarīga galvenokārt no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā. Vienlaikus atsevišķus risināmus jautājumus Valsts kontrole saredz arī attiecībā uz dažādu ar tiesvedības procesa norisi saistītu jautājumu organizēšanu. Tālāk ir vērsta uzmanība uz revīzijā konstatētajiem būtiskākajiem pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu negatīvi ietekmējošiem faktoriem, kuru novēršanai Valsts kontroles vērtējumā ir jāveic nepieciešamie pasākumi.

 

I. Jārod risinājumi ilgstošām problēmām, kas saistītas ar vienotas izpratnes trūkumu par tiesību normu piemērošanu, neskaidrību par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai

Vienotas prakses un izpratnes trūkums par Krimināllikuma (turpmāk – KL) normu piemērošanu veicina ne tikai kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā ieilgšanu, bet arī palielina iespēju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, citā – netiek.

Lielākajā daļā (69 %) revīzijas izlasē vērtētajos izbeigtajos kriminālprocesos bija konstatējams4 vienotas izpratnes trūkums (izmeklētāju un prokuroru, vai prokuroru vidū, vai starp prokuroru un tiesu), kā rezultātā kriminālprocesi ieilga vai tika izbeigti, jo nodarījumā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs vai arī aizdomās turētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nebija izdevies pierādīt un nebija iespējams savākt papildu pierādījumus.

Revīzijā konstatētais ļauj secināt, ka vislielākās neskaidrības un grūtības piemērošanā rada KL normas,5 kas paredz personu saukšanu pie kriminālatbildības par krāpšanu; piesavināšanos; izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas; par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā, nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu; par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, joprojām (neraugoties uz veiktajiem pasākumiem) arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Noslēgusies finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes revīzija: ko no tās mācīties
Pēc ļoti intensīva un apjomīga darba vakar, 11. janvārī, Valsts kontrole ir publiskojusi lietderības revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ziņojumus, kas ietver ne ...
Elita Krūmiņa
Viedoklis
Atskatoties uz Valsts kontroles tiesiskuma stiprināšanas revīziju ciklu
Mana kā valsts kontrolieres un Valsts kontroles kopumā darba vadmotīvs visus šos gadus ir bijis – sabiedrības interešu pārstāvība un aizstāvība. Sabiedrības interešu aizstāvība, cita starpā, ietver tādu revīziju tēmu izvēli, ...
Tiesību politika
Valsts kontroles priekšlikumi krimināltiesiskās sistēmas pilnveidei
Pēc veiktās lietderības revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" Valsts kontrole priekšlikumus noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanas un ...
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Eksperta viedoklis par kriminālprocesa regulējuma pietiekamību un skaidrību attiecībā uz pierādīšanas standartu un pierādījumu pietiekamību
Šis viedoklis ir sagatavots saskaņā ar Valsts kontroles un Latvijas Universitātes līgumu Nr. 7-5/761 Par juridiskā pakalpojuma – ekspertu kriminālprocesuālo tiesību jautājumos konsultāciju pakalpojuma par Kriminālprocesa likuma ...
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādīšanas standarts un priekšmets
Šis viedokļraksts, kas veltīts nenoliedzami vieniem no svarīgākajiem procesuālajiem jautājumiem – pierādīšanas standarts un pierādīšanas priekšmets – tapis pēc "Jurista Vārda" uzaicinājuma izdevumam, kas veltīts Valsts ...
AUTORU KATALOGS