ŽURNĀLS Tiesību politika

[1] Tiesnešu ētikas komisija saņēmusi tiesas priekšsēdētājas iesniegumu sakarā ar zvērinātas advokātes sūdzību par tiesnesi, kurā lūgts izvērtēt tiesneses iespējamo neētisko rīcību tiesas sēdē lietas izskatīšanā un nepieciešamības gadījumā lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.

Tiesas priekšsēdētājas iesniegumā norādīts, ka tiesneses lietvedībā atrodas lieta par bāriņtiesas lēmuma atcelšanu. Lietā tiek vērtēts jautājums par četru nepilngadīgu bērnu, no kuriem divi ir ar īpašām vajadzībām, izņemšanu no pieteicēju audžuģimenes iespējamas vardarbības pret bērniem dēļ.

Tiesas priekšsēdētāja lūgusi sniegt atzinumu, vai tiesneses rīcība tiesas sēdes laikā atbilst tiesnešu ētikas normām. Norādījusi, ka pārbaudes ietvaros noklausījusies tiesas sēžu audioprotokolus, un lūgusi izvērtēt iespējamos tiesneša ētikas normu pārkāpumus šādos tiesneses izteicienos [..].

[2] Zvērināta advokāte sūdzībā norādījusi, ka lietā, kura ierosināta pēc viņas klientu pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu, tiesas sēdēs tiesneses rīcība un izteikumi liecinājuši par būtiskiem pārkāpumiem, kas faktiski balansējuši starp likuma ievērošanas pienākumu, cilvēktiesību pārkāpšanu, iespējamu pieteicēju un liecinieku iespaidošanu.

Tiesneses vadītais tiesas process nav bijis vienlīdzīgs – bāriņtiesa, trešās personas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve neslēpti baudījušas pilnīgu tiesas labvēlību.

Tiesnese nav ievērojusi procesuālo kārtību, pirms Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinuma noklausīšanās neveicot pierādījumu pārbaudi. Tiesnese nav pārtraukusi iestādes pārstāves personisku viedokļu paušanu, nav reaģējusi uz iestādes pārstāves nepatiesi sniegtajām ziņām, taču pārtraukusi sūdzības iesniedzējas aktīvo savu klientu interešu pārstāvību, izsakot brīdinājumus, dīvainas replikas, aizrādot, noņemot jautājumus, tādējādi iespaidojot sūdzības iesniedzējas klientus nolūkā panākt viņu atteikšanos no pieteikuma.

Tiesnese tiesas sēdē atļāvusies paust savu personisko viedokli, paužot izbrīnu par to, cik pieteicēja izskatās "ziedoša", lai gan audzinājusi bērnus ar īpašām vajadzībām, audžuģimenes darbu nosaukusi par "karjeru".

Klientiem īpaši sāpīga un aizskaroša bijusi reliģiskās tēmas aizskaršana, kuru aizsākusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve, un tiesnese atļāvusies paust netiešu diskrimināciju arī šajā jautājumā.

Tiesnese izrādījusi aizspriedumainību, paužot nostāju, ka nespēj saprast, kā pieteicēji, kas ir tik cienījamā vecumā, spēj audzināt bērnus ar īpašām vajadzībām, sevi apkopt, sakopt un vēl būt pozitīvi.

Tiesnese izrādījusi neobjektivitāti šajā lietā, uzskatot, ka bāriņtiesai ir vairāk tiesību nekā vienkāršam cilvēkam. Tiesnese bijusi aizspriedumaina, neobjektīva un balansējusi uz diskriminācijas robežas (tajā skaitā reliģisko jautājumu aspektā).

[3] Tiesnešu ētikas komisijas sēdē piedalījās lūguma iesniedzēja, tiesas priekšsēdētāja un tiesnese.

Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka Tiesnešu ētikas komisijas kompetencē ir izvērtēt, vai tiesnesei konkrētajā gadījumā ir izdevies izvairīties no vārdiem un runas, ko varētu uztvert kā neobjektivitāti vai aizspriedumainību, un vai tādējādi nav pārkāpti Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa 3. kanona noteikumi. Uzskata, ka tiesnesei nav izdevies saglabāt tik nepieciešamo cieņpilno neitralitāti pret procesa dalībniekiem.

Tiesnese komisijas sēdē izrādīja neizpratni par izteiktajiem pārmetumiem. Konkrētajā lietā notikušas vairākas ilg­stošas tiesas sēdes. Uzskata, ka tiesas priekš­sēdētajas iesniegumā un advokātes sūdzībā norādītie tiesneses izteikumi ir izrauti no konteksta un tāpēc tiek novērtēti nepareizi.

Advokāte tiesas sēdēs uzvedusies ārpus jebkuras kritikas – izturējusies naidīgi pret tiem procesa dalībniekiem, kas viņai nav bijuši pa prātam, runājusi uzbrūkošā tonī, vaibstījusies, provocējusi procesa dalībniekus, līdz ar to tiesas zālē bijis jūtams saspīlējums, pie kā tiesnese neesot vainojama.

Tiesnese atzina, ka uzdevusi pieteicējai arī personiskus jautājumus, jo saskatījusi viņas liecinātajā pretrunas tam, ko redzējusi tiesas zālē, taču uzskata, ka rīkojusies profesionāli, jo tiesai nav jāspriež tiesa ar "aizsietām acīm". Tiesneses teiktais par pieteicējas "ziedošo" izskatu bijis domāts kā kompliments.

Tiesnese izteica nožēlu, ka vispār vadījusi šo procesu, un uzskata, ka tiesas sēdēs centusies noskaidrot objektīvo patiesību, bet nav kliegusi un nav teikusi neko tādu, ko varētu uztvert kā aizskarošu, pazemojošu vai neobjektīvu. Tiesnese atzina, ka tikusi izprovocēta, un neuzskata, ka viņas darbībās un runā būtu konstatējams ētikas normu pārkāpums.

[4] Tiesnešu ētikas komisija norāda, ka tās kompetencē neietilpst vērtēt tiesneša darbību pamatotību no Administratīvā procesa likuma normu piemērošanas aspekta, lemjot procesuālos jautājumus konkrētajā lietā. Iebildumus par tiesību normu piemērošanas pareizību procesa dalībnieks var izteikt, pārsūdzot nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā. Tiesnešu ētikas komisijas kompetencē ir vērtēt tiesneša rīcības atbilstību tiesnešu ētikas normu prasībām.

[5] Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 91.² panta 1. punktu Tiesnešu ētikas komisija pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, sniedz atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem.

Līdz ar to komisija izvērtē, vai tiesneses darbībās ir konstatējams ētikas normu pārkāpums.

[6] Izvērtējusi Tiesnešu ētikas komisijas rīcībā esošos materiālus un tiesneses sniegtos paskaidrojumus, komisija atzīst, ka tiesneses rīcībā ir konstatējams rupjš ētikas normu pārkāpums.

[7] Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksā tiesneša attieksme pret saviem pienākumiem, pret jebkuru personu tiesas zālē ir uzsvērta kā liela vērtība, vairākkārt aplūkojot tiesneša darbību no dažādiem aspektiem.

Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa 1. kanons noteic, ka tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu, tajā skaitā paredzot, ka tiesnesim jāpiedalās augstu uzvedības kultūras normu noteikšanā, piemērošanā un saglabāšanā, tiesnesim personiski jāievēro augstas uzvedības kultūras normas, lai apstiprinātu tiesu varas neatkarību un godīgumu.

Savukārt 2. kanona 3. punkts paredz, ka tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības, kā arī no šķietamas šādas rīcības izraisīšanas. Kodeksa 3. kanons, kas noteic ētikas standartus tiešo pienākumu pildīšanā, paredz, ka tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi. Tas cita starpā nozīmē, ka tiesnesim jābūt iecietīgam, cieņas pilnam un laipnam pret procesa dalībniekiem, pieprasot līdzīgu attieksmi arī no prāvniekiem, tiesas personāla un citiem cilvēkiem, kas pakļauti tiesneša vadībai un kontrolei (5. punkts); ka tiesnesis savus uzdevumus pilda ar atbildības sajūtu un bez aizspriedumiem (7. punkts); ka tiesnesis izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, ko varētu uzņemt kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi (8. punkts).

Kā jau vairākkārt norādīts Tiesnešu ētikas komisijas atzinumos, no norādītā secināms, ka tiesneša uzvedības tiesas procesa laikā standarti nav pašmērķīgi – tie kalpo ne tikai tam, lai apliecinātu tiesu varas autoritāti, bet arī lai radītu pārliecību, ka tiesa ir profesionāla, neatkarīga un objektīva un ka tiesas procesa laikā ir iespējams panākt taisnīgu tiesu. Tādējādi tiesneša uzvedībai tiesas procesa laikā ir ļoti liela nozīme, tiesnesim ir rūpīgi jāseko līdzi savam izteiksmes veidam, izteikumiem, rīcībai un uzvedībai, kas var būt pirmais vēstnesis (vai vismaz radīt tādu priekšstatu), ka tiesnesis ir aizspriedumains un līdz ar to neobjektīvs (skat., piemēram, Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 8. maija atzinumu).

Arī ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pieņemtie Tiesnešu uzvedības Bangaloras principi reglamentē tiesnešu uzvedību kontekstā ar tām vērtībām, kuras Bangaloras principi pārstāv.

Tiesnešu uzvedības Bangaloras principos noteikts, ka tiesisko pienākumu pienācīgā pildīšanā ir svarīga objektivitāte, kas attiecas ne tikai uz pašu tiesas spriedumu, bet arī uz procesu, kurā spriedums pieņemts. Atbilstoši šo principu 2.1. punktā norādītajam tiesnesim jāpilda savi tiesiskie pienākumi bez aizspriedumiem, neizrādot ne pret vienu savu labvēlību vai nelabvēlību; 2.2. punktā atzīts, ka tiesnesim jānodrošina, ka viņa rīcība – gan tiesā, gan ārpus tiesas – veicina un nostiprina sabiedrības, juristu un tiesvedības dalībnieku uzticēšanos tiesneša un tiesu sistēmas objektivitātei. 2.4. punktā noteikts, ka tiesvedības laikā tiesnesis nedrīkst apzināti izteikt nekādus komentārus, par kuriem varētu pamatoti uzskatīt, ka tie var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam. Savukārt 6.6. punktā noteikts, ka tiesnesim ir jāsaglabā kārtība un pieklājīga uzvedība visās tiesas sēdēs un pašam jābūt pacietīgam, cienīgam un taktiskam attiecībās ar prāvas dalībniekiem.

[8] Tiesnešu ētikas komisija, klausoties tiesas sēžu audioprotokolus, konstatēja, ka tiesneses tiesas sēdes vadīšanas forma kopumā ir pieņemama – tiesnese runā un jautājumus uzdod mierīgā, vienmērīgā balss tonī, kas pats par sevi nav aizskarošs.

Tomēr tiesas sēdes vadīšanas saturs dažviet neatbilst Tiesnešu ētikas kodeksa normām. Tiesneses uzvedība un izturēšanās tiesas sēdē neliecina par pieklājīgu un cienīgu izturēšanos, kā arī neveicina lietas dalībnieku uzticēšanos tiesai. Tiesnese nav ievērojusi ētikas normas tiesas sēdē, nav ņēmusi vērā Tiesnešu ētikas komisijas jau iepriekšējos atzinumos tiesnesei norādīto, ka tiesnesim jābūt laipnam un cieņas pilnam gan pret lietas dalībniekiem, gan pret kolēģiem un tādam tiesnesim jābūt saskarsmē ar jebkuru cilvēku (Tiesnešu ētikas komisijas 2010. gada 13. novembra un 2012. gada 20. janvāra atzinumi par tiesnesi).

Tiesas sēdes ierakstā dzirdams, ka tiesnese tiesas sēdes gaitā vairākkārt paudusi savu personisko viedokli, piemēram, savu monologu iesākot ar vārdiem "Es šobrīd nerunāšu kā tiesnese, bet kā mamma, kā sieviete", un pēc tam turpinot: "Man personiski liekas, ja ģimenē ir bērni ar īpašām vajadzībām, tas ir nenormāls slogs, mammas ir izmocītas, izmisušas, bet jūs esat ziedoša, burvīga sieviete gados, neiet kopā tā bilde, tas ir nenormāls psiholoģisks, fizisks darbs, kā to vispār var izdarīt? Tas ir nereāli, tas nav iespējams. Savās vai bērnu interesēs to darāt? Es savā pieredzē neesmu redzējusi, ka to var izdarīt, tas ir nereāli izdarīt, pa kuru laiku?"

Tiesas sēdes audioprotokolā dzirdams arī, ka tiesnese norāda 62 gadus vecajai pieteicējai: "Lielos gados esat, bet braucat uz operu, teātriem, par sevi parūpējaties, kā jums tas izdodas? Neesat reproduktīvā vecumā [..], esat tādā vecumā, kad enerģijas līmenis nav vairs tik spēcīgs", "četri bērni, divi ar īpašām vajadzībām, tas ir ārkārtīgs izaicinājums, [..] kā tikāt galā, padalieties ar šiem noslēpumiem", "esat tik ļoti bērniem pieķērusies, tas ir atkarības jautājums, vai nestādieties priekšā savu dzīvi bez viņiem?"

Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka šādi tiesneses izteicieni ir viņas subjektīvs viedoklis, kas lieki pausts tiesas procesā un neveicina lietas apstākļu noskaidrošanu. Šādi izteicieni ir netaktiski un cieņu aizskaroši, tie nav atbilstoši tiesnešu ētikas normu prasībām, līdz ar to tiesnese nav spējusi saglabāt cieņpilnu neitralitāti pašas vadītajā tiesas procesā un tādējādi ir pārkāpusi ētikas normas. Lai arī tiesnese teikto par pieteicējas ziedošo izskatu skaidro kā komplimentu pieteicējai, noklausoties audioierakstu un vērtējot šos izteicienus kopējā kontekstā, šādam skaidrojumam komisija nevar piekrist. Veids, kādā tiesnese, vadot tiesas procesu, sarunājas ar lietas dalībniekiem, tiesneses ironija un arogance, lietotie izteicieni, personiskās piezīmes un salīdzinājumi rada iespaidu par tiesneses aizspriedumainu attieksmi pret lietas dalībnieku. Tādējādi no tiesas sēdes ierakstā saklausāmās attieksmes rodas nešaubīgs priekšstats par to, ka tiesnese patiesībā netic tam, ka pieteicējas dzīvesveids ir savienojams ar rūpēm par vairākiem bērniem, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām. Tas norāda uz tiesneses stereotipiem, ko viņa atklāti un uzskatāmi pauž tiesas sēdē. Savukārt šāda aizspriedumainība var radīt aizdomas par tiesneša neobjektivitāti, veicot tiesu varas uzliktos pienākumus.

[9] Tiesneša uzvedībai attiecībā pret visiem procesa dalībniekiem jābūt tādai, lai saprātīga, bez aizspriedumiem un informēta sabiedrības locekļa vērtējumā tā nevarētu likt apšaubīt tiesneša godprātību un objektivitāti (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 13. decembra atzinuma 6.3. punktu).

Tiesnešu ētikas komisija ir atzinusi, ka tiesas sēdes vadīšanas stils un komunikācija ar pusēm katram tiesnesim var būt atšķirīga. Tomēr tiesneša izteikumiem, uzdotajiem jautājumiem un sarunai tiesas sēdes laikā ar pusēm ir jābūt virzītai uz būtisko lietas apstākļu noskaidrošanu, kas tiesnesim ir nepieciešams nolēmuma taisīšanai. Tiesnesim vajadzētu atturēties no tādas kritikas izteikšanas kādai no strīdus pusēm, kura tai var radīt šaubas par tiesneša neitralitāti. Tiesnešu ētikas normas nepieļauj situāciju, ka tiesnesis tiesas sēdē izsaka personisku viedokli par lietas dalībnieka rīcību (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 7. augusta atzinuma 6. punktu).

Tiesnešu ētikas komisija iepriekš ir arī skaidrojusi, ka taisnīgs tiesas process nozīmē cieņpilnu attieksmi pret personu, kura atrodas tiesas zālē. Profesionāls tienesis ne tikai pārzina piemērojamās tiesību normas, bet arī nodrošina, ka cilvēks tiesā nejūtas pazemots. Ja cilvēkam tomēr šādas sajūtas rodas, tas neizbēgami viņā rada secinājumu par neobjektīvu un netaisnīgu tiesu, kā arī tiesu, kura ļaunprātīgi izmanto tai piemītošo varu. Tiesnesim ar likumu noteiktā kompetence, īstenojot tiesu varu, nekādā veidā nepieļauj raudzīties uz lietas dalībniekiem no varas pozīcijām (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 26. februāra skaidrojuma 2. un 3. punktu).

Katra tiesneša uzvedība atstāj iespaidu uz sabiedrības viedokli par tiesu varu un sekmē vai grauj tiesu varas autoritāti. Šādā situācijā persona uzlūko konkrēto tiesnesi kā visu tiesu varu pārstāvošu un asociē pret sevi vērsto rīcību ar tiesu varas attieksmi kopumā, tādējādi katra tiesneša rīcība ietekmē tiesu varas autoritāti.

[10] Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka iepriekš norādītie tiesneses izteicieni, kā arī tiesneses tiesas sēdes vadības stils kopumā liecina par tiesneses emocionālās inteliģences trūkumu, aizspriedumainu un nevienlīdzīgu attieksmi pret procesa dalībniekiem, kas nav pieļaujams. Izskatot lietu saistībā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tiesnese pauž stereotipisku attieksmi, ka cilvēkiem, audzinot šādus bērnus, jābūt pārgurušiem un dzīves nomocītiem. Par to lieciniece bija spiesta aizrādīt, ka tas gluži neatbilst patiesībai, un ieteikt tiesnesei iepazīties ar šādiem cilvēkiem. Tiesnese demonstrēja aizspriedumainu attieksmi arī pret pieteicējas vecumu. No audioprotokolā dzirdamā ir sajūtams tiesas sēdē klātesošo personu mulsums par tiesneses izteikumiem lietas iztiesāšanas laikā.

Tā rezultātā procesa dalībniekiem ne tikai ir pamats justies, iespējams, personīgi aizskartiem, aizvainotiem vai nonievātiem, bet tiem varētu rasties arī iespaids, ka tiesneses izteiktie komentāri var ietekmēt tiesvedības rezultātu, tādējādi var rasties šaubas par tiesas objektivitāti un taisnīgumu, kā arī ar to tiek radīts kaitējums tiesu varas reputācijai kopumā.

[11] Attiecībā uz tiesneses norādīto, ka viņas rīcība jāvērtē kopsakarā ar lietas dalībnieku attieksmi un uzvedību, Tiesnešu ētikas komisija norāda, ka tiesneses aizrādījumu izteikšana pieklājīgā, savaldīgā un korektā formā atbilst tiesneša, kas vada tiesas sēdi, uzvedības standartam tiesas procesa laikā un nav uzskatāma par ētikas normu pārkāpumu, bet veids, kādā tiesnese izvēlējusies to darīt, balss intonācija kopsakarā ar lietotajiem izteicieniem, kā, piemēram, "jums jāmaina profesija, jo jums patīk vadīt procesu", neliecina par augstas uzvedības kultūras normu ievērošanu, kā rezultātā nav bijis iespējams nodrošināt kārtību un pieklājīgu uzvedību visas tiesas sēdes laikā un pašai būt pacietīgai, cieņas pilnai attiecībās ar procesa dalībniekiem.

Tiesnešu ētikas komisija nepiekrīt, ka šādu tiesneses uzvedību varētu būt izprovocējusi advokāte. Tiesnesim ar ievērojamu darba pieredzi, kāda ir tiesnesei, ir jābūt noturīgam pret jebkādām procesā iesaistīto personu provokācijām un uz tām jāreaģē cieņpilni un profesionāli.

Vienlaikus atzīstams, ka tiesneses aizrādījumi advokātei, aicinot uzdot jautājumus, neveidojot tos apgalvojuma formā, vai atgādinājumi, ka tiesas procesu vada tiesa, nevis pieteicēja pārstāve, vērtējami kā atbilstoši situācijai.

[12] Kā nevēlēšanos saskatīt un novērtēt savu lomu notikušajā komisija vērtē tiesneses apgalvojumus par to, ka vienmēr, kad tuvojas viņas profesionālās darbības novērtēšana, tiesas priekšsēdētāja izmanto jebkuru izdevību, lai sūdzības par viņu nonāktu Tiesnešu ētikas komisijā. Komisija šādam viedoklim nevar piekrist, jo neredz tam pamatu. Kā izriet no iepriekšējiem Tiesnešu ētikas komisijas atzinumiem par tiesneses rīcību, kā arī apstākļiem šajā gadījumā, tiesneses uzvedība tiek analizēta sakarā ar saņemtām sūdzībām par viņu, turklāt visas sūdzības ir faktiski par to pašu jautājumu – neprasmi cieņpilni izturēties pret citiem cilvēkiem: kolēģiem, procesa dalībniekiem. Arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pēdējā tiesneses novērtējumā konstatēja profesionālās darbības aspektus, kas tiesnesei jāpilnveido savā turpmākajā darbībā, tostarp attiecībā uz cieņpilnu un koleģiālu attiecību veidošanu, kritikas uzklausīšanu un racionālu argumentu paušanu diskusijas laikā, kā arī tiesas procesu vadīšanas prasmi.

[13] Novērtējot visus apstākļus to kopumā un uzklausot tiesnesi par notikušo, atzīstams, ka tiesnese nav pilnībā izpratusi Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa normu, kā arī tiesnešu uzvedības Bangaloras principu saturu un jēgu. Par to liecina viņas nevēlēšanās analizēt un pārvērtēt savas darbības, savu izpratni par ētikas normām vispār.

Tiesnešu ētikas komisija, it īpaši pēc uzklausīšanas komisijas sēdē, secina, ka tiesnese nav gatava izvērtēt savas rīcības atbilstību Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa normām, kas kontekstā ar to, ka viņas darbības Tiesnešu ētikas komisijā tikušas vērtētas vairākkārt, liecina par viņas nevēlēšanos ieklausīties, analizēt un pārvērtēt savu attieksmi pret objektīvu kritiku un pašas profesionālo darbību. Ir vērojama fundamentāla nesapratne par šī atzinuma 7. punktā norādītajiem profesionālās ētikas standartiem.

[14] Novērtējot tiesneses uzvedību konkrētās lietas iztiesāšanā tiesas sēdēs, Tiesnešu ētikas komisija secina, ka lieki komentāri, izmantojot personiskajā dzīvē gūto pieredzi, novērojumus un subjektīvas atziņas, neatbilst tiem profesionālajiem standartiem, kas tiesnesim noteikti Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksā, lai nodrošinātu efektīvu lietas iztiesāšanu un augstu uzvedības kultūras normu ievērošanu, kā arī varēja radīt šaubas par tiesas objektivitāti un autoritāti.

Vadot tiesas sēdi, tiesnesim jādarbojas likumā noteikto tiesību un pienākumu robežās, noskaidrojot lietā nozīmīgus faktus un apstākļus, uzdodot jautājumus par tiem un visas situācijas tiesas zālē risinot likumā paredzētajā kārtībā, nevis paužot tiesneša personisko viedokli un neadekvāti komentējot procesa dalībnieku izskatu vai uzvedību, kam izskatāmajā lietā nav būtiskas nozīmes. Tiesnešu ētikas komisija neizslēdz iespēju, ka tiesnesis, balstoties uz savu personisko pieredzi, vērš uzmanību uz lietā būtiskiem ap­stākļiem, tiesnesim arī principā nav liegts tiesas zālē veidot sarunu ar procesa dalībniekiem, kas formas un satura ziņā ir korekta un attiecināma uz izskatāmo lietu, tomēr konkrētajā gadījumā tiesnese šo robežu ir pārkāpusi.

[15] Novērtējot norādītos apstākļus to kopumā, kā arī tiesneses attieksmi pret tiem, Tiesnešu ētikas komisija atzīst tiesneses pieļauto Tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumu kopumā par rupju, kas ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Pamatā komisijas secinājumam, ka tiesneses izdarītais pārkāpums ir rupjš, ir tiesneses netaktiskā attieksme un necienīgais izteiksmes veids, kas procesa dalībniekiem varēja radīt pazemojuma sajūtu un priekšstatu par netaisnīgu tiesvedības rezultātu, tādējādi kopumā kaitējot procesa taisnīgumam.

Ņemot vērā norādīto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst: tiesneses rīcībā ir konstatējams Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa 1. kanona 3. un 4. punkta, 2. kanona 3. punkta, 3. kanona 5., 7. un 8. punkta pārkāpums.

Tiesneses ētikas normu pārkāpums ir rupjš, kas ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Komisijas priekšsēdētāja: Dace Skrauple

Komisijas locekļi: Iveta Andžāne, Madara Ābele,
Aija Jermacāne, Adrija Kasakovska, Anda Kraukle,
Baiba Lielpētere, Dace Mita, Lauma Paegļkalna,
Inese Laura Zemīte