ŽURNĀLS Redaktora sleja

30. Marts 2021 /Nr.13 (1175)

Divi gadījumi
6 komentāri

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas.

Pirmā ir kriminālprocesa uzsākšana pret 2017. gadā Ventspils baseinā noslīkušā zēna vecākiem par to, ka viņi savās nodokļu deklarācijās nav uzrādījuši morālo kompensāciju, ko viņiem izmaksājis Ventspils Olimpiskais centrs un par kuru nodokļi it kā neesot jāmaksā (tātad var pieņemt, ka "ienākumi" nav slēpti ar savtīgu mērķi). Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmērā, kas pieļauj arī ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Tūlīt pēc sižeta demonstrēšanas televīzijā prokuratūra paziņoja, ka šie pagājušā gada novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsāktie kriminālprocesi marta pirmajā pusē jau esot izbeigti prokuratūras iestādē: abi apsūdzētie vainu atzinuši, un prokurore nosacīti atbrīvojusi viņus no kriminālatbildības.

Situācija formāli it kā atrisinājusies, tomēr šoks – kā vispār varēja tik tālu nonākt? – ir palicis, un tiesiskās sistēmas reputācijai nodarīts neizmērojams kaitējums. Pat ja (ar mokām) var iedomāties, ka iestādes rīkojušās saskaņā ar likuma "burtu", situācija ir acīmredzami netaisnīga un necilvēcīga. Diemžēl trūkst atbilžu uz daudziem jautājumiem. Kāpēc kriminālprocess vispār tika uzsākts, un kurš konkrēti to iniciēja? Kāpēc nevienam neienāca prātā vai negribējās vienkārši piezvanīt zēna vecākiem un lūgt izlabot formālo kļūdu deklarācijā? Vai vairāku tiesību aizsardzības iestāžu "zobrati" tika iegriezti nekompetences un nolaidības dēļ vai varbūt apzināti? Kāpēc kriminālprocess par zēna noslīkšanu 2017. gadā līdz apsūdzībai vilkās vairāk nekā trīs gadus un pirmā tiesas sēde vēl nav pat notikusi, bet absurdajā "deklarācijas lietā" kriminālprocess lidojis uz priekšu "vēja spārniem"? Un galu galā – cik daudz allaž pārslogoto nodokļu un tiesību aizsardzības iestāžu resursu ir iztērēts, lai uzsāktu un virzītu lietu, kas tagad iecirtusi briesmīgu robu jau tāpat zemajā sabiedrības uzticībā tiesu varai un valstij kopumā?

Otrs gadījums, kas sabiedrībā raisījis neizpratni, ir prokurora Ulda Cinkmaņa augstskolas diplomu sāga. Juridiskā fakultāte pārbaudē konstatējusi, ka viņa bakalaura darbs ir bijis plaģiāts un, atceļot 2008. gada lēmumu, anulējusi bakalaura diplomu. Arī maģistra darbs esot bijis ar būtiskiem trūkumiem, taču ne tik lieliem, lai to atzītu par galīgu brāķi. Līdz ar to prokurors var turpināt darbu, jo formālais nosacījums – maģistra kvalifikācija – palicis spēkā. Bakalaura grāda anulēšana nav izraisījusi šķietami loģiskās sekas – maģistra grāda automātisku zaudēšanu. Šobrīd iznāk, ka prokurors ar vidusskolas diplomu uzreiz ielēcis maģistra godā.

Šī neparastā situācija uzprasās uz neskaitāmām analoģijām, lai gan tieslietās tās patiešām nav labas gaumes pazīme... Ja noziedzīgi iegūtu naudu izdevies legalizēt, par to iegādātie īpašumi un kapitāldaļas nav aizskarami? Ja kāds lietojis dopingu, viņam nedrīkst atņemt olimpisko medaļu, kur nu vēl diskvalificēt no turpmākajām sacensībām? Ja precējies cilvēks apņem vēl pāris sievu, visas šīs laulības ir spēkā arī pēc tam, kad daudzsievība nākusi gaismā? Ja muzejs atklājis, ka, pamatojoties uz kļūdainām ekspertīzēm, kādreiz nopircis viltotu Rembranta gleznu, tā vienalga jāpatur kolekcijā kā oriģināls?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Divi gadījumi. Jurista Vārds, 30.03.2021., Nr. 13 (1175), 2.lpp.
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Prokurors
4. Aprīlis 2021 / 12:53
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka abi gadījumi negatīvi ietekmē gan prokuratūras, gan daļēji arī citu iestāžu (Valsts policija, VID, LU) tēlu.
Pirmajā gadījumā juridiski ātri un kotekti varēja visu atrisināt - pieņemot lēmumu atteikties uzsākt KP maznozīmīguma dēļ, vai arī izbeidzot KP maznozīguma dēļ, t.i., atzīstot, ka pārkāpums formāli ir, bet kaitējums ir tik nenozīmīgs, ka nav jēgas tērēt VID un prokuratūras resursus, to izmeklējot.
Diemžēl otrajā gadījumā viss tik vienkārši nav. No publiski izskanējušās informācijas izriet, ka LU lēmums par bakalaura grāda anulēšanu ir pārsūdzēts, līdz ar ko, kamēr tas nav stājies spēkā, manuprāt, prokuratūrai ir ierobešotas iespējas nekavējoties pieņemt lēmumu.
Cits prokurors > Prokurors
5. Aprīlis 2021 / 16:18
0
ATBILDĒT
Izteikšos tikai par pirmo lietu - nezinu, protams, pierādījumus lietā, taču no aprakstītās situācijas drīzāk var pieļaut, ka vecāki nemaz nebija aizdomājušies, ka saņemtā kompensācija ir jāierasta deklarācijā. Pretējā gadījumā viņi to būtu izdarījuši.
Ja mans pieņēmums ir pareizs, tad viņiem nebija nemaz nodoma ierakstīt nepatiesas ziņas. Līdz ar to patiesībā nemaz nebija noziedzīga nodarījuma sastāva, jo KL 219.panta sastāvs prasa konstatēt tiešu nodomu, t.i., deklarācijas momentā vecāki apzinājās, ka jāieraksta konkrētās ziņas, bet to neizdarīja.
Silvija > Cits prokurors
19. Aprīlis 2021 / 13:43
0
ATBILDĒT
VID beidzot būtu jāsakārto, ka deklarācijā JAU IR iekļautas VISAS saņemtās summas (ienākošās/izmaksātās/saņemtās IR taču zināmas! kam/cik), kuras, savukārt es vai nu apstiprinu (varbūt pat tas nebūtu vajadzīgs?!) vai skaidrojos nevis arhaiski meklēju kur vēl kurā n-tajā deklarācijā un ailē kas jāatķeksē gan parastam cilvēkam, gan uzņēmējam arī.
No malas
2. Aprīlis 2021 / 12:58
1
ATBILDĒT
Ja Stukāns grib, lai pēc pieciem gadiem sabiedrības acīs prokuratūra ir iestāde, kura pieņem taisnīgus lēmumus, varbūt jau tagad ir laiks sākt pieņem šādus taisnīgus lēmumus?
Kuze
1. Aprīlis 2021 / 17:36
0
ATBILDĒT
Vai prokuratūrai vispār nerūp sava reputācija? Kāpēc tiesiskuma aizstāvis Bordāna kgs klusē?
Mag.iur.
1. Aprīlis 2021 / 17:11
0
ATBILDĒT
Manuprāt, ja administratīvā akta- lēmuma par Cinkmana imatrikulāciju vins ir sasniedzis ar prettiesiskām metodēm, viltojot bakalaura darbu un sniedzot nepatiesas ziñas par tā autorību, tad secīgi ir jāatcel arī lēmums par imatrikulāciju.
visi numura raksti
Evita Drobiševska, Dace Daugule
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā – nākamais solis
Saeima pieņēma 2021. gada 25. martā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (599/Lp13). Šis likumprojekts aptver visai plašus grozījumus dažādās civilprocesa sadaļās, kā arī tajā skaitā ilgi gaidītos uzlabojumus ...
1 komentāri
Baiba Strupiša, Vladlena Rudusāne-Simiča
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu noregulējums pret vardarbību: mediācijas iespējas
Pateicoties arī valsts apmaksātai mediācijai ģimenes strīdos,1 mediācija kļuvusi par aizvien izplatītāku alternatīvu strīdu risināšanas veidu ģimenes lietās. Diemžēl vardarbība ģimenē Latvijā aizvien ir problēma un mēdz būt ...
Baiba Jugane-Lintere, Sanita Strakše, Māris Vainovskis, Aivars Krasnogolovs, Jānis Stepanovs, Janeks Bahs, Astra Krūmiņa
Diskusija
Bērnu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti: tiesību piemērošanas izaicinājumi
Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir ...
Anda Smiltēna
Skaidrojumi. Viedokļi
Parens patriae doktrīna – valsts intervence bērna labākajās interesēs
Šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību sen zināmai patiesībai: antisociāla bērna uzvedība sākas antisociālā ģimenē. Nav viegli runāt par to, ko visi nojauš, zina un ir sapratuši. Vēl grūtāk ir runāt par to, ko visi nojauš, ...
Liene Linde
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā soda piemērošana bērniem
Jebkura soda nozīmi un būtību nosaka tā mērķi. Administratīvā soda mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, izteikt valsts oficiālu nopēlumu par personas izdarīto pārkāpumu, kā arī veicināt vispārējo (lai likumpārkāpums ...
AUTORU KATALOGS